Komentējot pirmdien, 19. aprīlī, valdību veidojošo partiju pausto, ka skolēnu dziesmu un deju svētki šogad ir jārīko, bet citādā formātā, ievērojot epidemioloģiskās prasības un galveno uzsvaru liekot uz novadiem, Romāns Vanags skaidroja: “Šovasar svētki noteikti būs citādāki, tas jau mums visiem ir skaidrs. Bet es esmu par to, ka svētki pie tās situācijas, kāda ir iespējama, notiek – grupās, kādas mums tās būs iespējamas. Un droši vien, ka skaitliskā ziņā tie būs tie mazākie notikumi. Es esmu arī absolūti pārliecināts, ka pašvaldības, rīkojot svētku norisi pie sevis, savās estrādēs vai skolās, tomēr arī spēj uzturēt šo svētku sajūtu, kas mums ir nepieciešama. Man liekas, pēdējā laikā ir bijis tik daudz diskusiju par to, vai vajag vai nevajag dziesmu svētkus –
nu jau tas ir pārvērties par tādu gandrīz nevajadzīgu strīdu par to, vai mums ir vajadzīga Latvija, identitāte, tradīcijas.
Dziesmu svētkiem būs 150 gadi! To mēs esam nopelnījuši. Mēs nedrīkstam to vienkārši tāpat aizlikt maliņā un pateikt, ka tas nevienam patreiz nav aktuāli, gaidīsim kādus brīžus, kad tas būs aktuāli.”
Vērtējot variantu, ka svētku notikumi drīkstētu notikt tikai tajos novados, kur ir zema saslimstība, Vanags sprieda, ka to varētu īstenot līdzīgi kā šobrīd tiek lemts, kuros novados drīkst notikt klātienes mācības skolās. “Novadi ir jāapseko, jātur roku uz pulsa,” skaidroja Vanags – lai būtu pilnīga skaidrība, kur svētki var notikt konkrētam dalībnieku skaitam konkrētā formā.
Vanags arī atzīmēja, ticamāk, ka dalībnieku skaits tajos pasākumos, kurus tomēr izdotos sarīkot, būs mērāms simtos, nevis tūkstošos.
“Svarīgākais ir radīt sajūtu, ka mums visiem šie svētki ir vajadzīgi. Diemžēl publiskajā telpā bieži izskan, ka tie svētki varbūt pašreiz nemaz nav vajadzīgi,” uzsvēra svētku padomes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedza, ka bērnu pulcēšanās var nozīmēt lielu epidemioloģisko risku gan viņiem pašiem, gan viņu ģimenēm. “Tieši tāpēc ir šis modelis, ka katra pašvaldība, katra skola ir atbildīga par to, vai viņu atrašanās vietā ir iespējami kādi notikumi. Un to mums teiks priekšā tas, kāda būs situācija. Mums taču ir šis gaismas signāla [luksofora] princips, kas ir jāievēro, protams,” uzsvēra Vanags.
Runājot par netradicionālā formāta svētku repertuāru, Vanags skaidroja, ka tas noteikti nebūs jauns repertuārs, bet drīzāk pielāgota un pēc katra novada vai pilsētas kolektīvu iespējām izvērtēta pērn plānoto svētku programmas daļa.
Vanags arī uzsvēra, ka, viņaprāt, īpaši svarīgi ir dziesmu svētku kustībā saglabāt tos jauniešus, kuri skolu absolvēja pērn un absolvēs šogad: “Tā kā es esmu ļoti saistīts ar nākamajiem Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem, kas notiks 2023. gadā, man ir absolūti skaidra vīzija, ka tiem jauniešiem, kas šogad un pagājušogad absolvēja skolu un tomēr vēlas šajā dziesmu svētku sistēmā būt iekšā un piedalīties kustībā, – vajadzētu rīkot vienu speciālu [notikumu]. Varbūt tas būtu simtpiecdesmitgadei veltīts ieskaņu koncerts 2023. gadā ar savu programmu, kur daļa noteikti būtu no šī repertuāra, kas netiks izdziedāts visās pašvaldībās un norises vietās.”
Komentējot izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) teikto, ka svētki notiks pēc brīvprātības principa, Vanags norādīja, ka dalība dziesmu svētkos vienmēr ir bijusi brīvprātīga. Viņš uzsvēra: “Bet paskatieties, cik liels ir šo brīvprātīgo dziedāt un dejot gribētāju pulks! Tas tikai liecina par to, ka šie svētki mums ir nepieciešami. Tā izlemšana, protams, vienmēr ir bijusi ģimenē, un arī patreiz tas ir ģimenes jautājums. Ir skolas, kur vecāki ir uzrakstījuši, ka viņi nevēlas, ka viņu bērni dzied koros, – tā ir viņu izšķiršanās, es tur neko nevaru mainīt. Bet es ļoti gribētu, ka mēs ar saviem notikumiem, programmām, radošo garu motivējam jebkuru Latvijas iedzīvotāju pamazām iesaistīties dziesmu svētku kustībā.”
Izglītības un zinātnes ministrija 20. aprīlī Ministru kabinetā prezentēs savu skatījumu par Latvijas XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises iespējām.
KONTEKSTS:
No skolēnu dziesmu un deju svētkiem šogad nav plānots atteikties, taču tie plānoti netradicionālā formātā. Svētki tikšot rīkoti tā, lai nekādā veidā neapdraudētu veselību. Skolēni varēs pulcēties dziesmu un deju svētkiem novados un pagastos, kur to ļaus darīt epidemioloģiskā situācija, pēc sadarbības padomes sēdes pirmdien, 19. aprīlī, paziņoja izglītību pārzinošās Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Tradicionālie svētku pasākumi Rīgā – gājiens un koncerti Mežaparkā – gan nenotiks. Svētku rīkotāji līdz šim paredzējuši vairākus dažādus svētku scenāriju variantus, lai šo pasākumu vēlreiz nepārceltu. Nenotiktu svētku dalībnieku nakšņošana skolās, arī publikai pasākumi nebūtu apmeklējami. Galīgais lēmums gan vēl nav pieņemts, un par to valdība vēl lems.
Sākotnēji XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise bija plānoti 2020. gadā no 6. līdz 12. jūlijam, taču Covid-19 izplatības dēļ pērn marta beigās nolemts svētkus par gadu atlikt.
