Ģimenes studija

Vecāku klātbūtne bērnam medicīnisko manipulāciju laikā

Ģimenes studija

Cīņa ar lieko svaru - labākais ir saprātīgi ēšanas paradumi un fiziskās aktivitātes

Senioru jauktais koris "Atvasara" Jēkabpilī gatavojas dziesmu svētkiem

Senioru korī «Atvasara» dziedāšana ir iespēja izrauties no ikdienas

Senioru jauktā kora "Atvasara" dalībniekiem iknedēļas mēģinājums Krustpils Kultūras namā ir iespēja svinēt dzīvi arī dzīves atvasarā.

Jautā, kuram kora dziedātājam gribi, ikviens "atvasarietis" atbildēs, ka bez dziesmas nevar dzīvot. Un koris palīdz pašu dzīves atvasaru padarīt košāku.

“Bez dziesmas nevar iztikt, visu mūžu ir dziedāts koros un ansambļos. Arī mājās savā nodabā dziedu. Kora dziesmas padziedu, lai iemācītos vārdus. Koris dod žirgtumu, mājās sēžot, justos veca un viena,” Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” atklāj kora dziedātāja Astrīda.

Korists Viktors Dziesmu svētkos pirmo reizi piedalījies 1955. gada kopā ar Krustpils vidusskolas kori, tie bijuši pirmie Dziesmu svētki, kas notika Mežaparka Lielajā estrādē. Viktors atminas īpašo kopības sajūtu arī laikā, kad brīvi izpausties nevarēja. “Prieks bija dziedāt un būt tur,” atminas sirmais vīrs.

Vēlāk viņš dziedājis vairākos koros, gan studiju laikā Rīgā, gan atgriežoties Jēkabpilī. Kas mudina arvien dziedāt?

“Ir bauda, ja sanāk vīri un uzdzied četrbalsīgi, kur vēl lielāks prieks, ka sajūti to spēku,” atzīst Viktors.

81 gadu vecā Viktorija stāsta, ka daudzi koristi ir aktīvi dziedātāji kopš skolas laika. “Šķiet, ka tā ir labi un pareizi – dziedāt vai kaut ko darīt. Lai atvasara būtu košāka, jākustas,” atzīst Viktorija.

Jānis, kurš reizēm palīdz kormeistarei Antrai, ja dziedātāji pa balsīm iedziedas un apgūst dziesmas, pirms sanākt un “līmēt dziesmas ēku”, uzskata, ka iedziedāšanās ir pamats visam dziedājumam.

“Kad ķeramies pie dziesmas iestudēšanas, balsij jābūt siltai, karstai un skanīgai. Jādzied ar visu ķermeni. Citādi tā nav dziedāšana. Ja ķermenis nedziedās, tikai mute kustēsies, tā nebūs pilna atdeve,” pārliecināts Jānis.

Dziedāšana ir dopings

Jēkabpilī senioru koris “Atvasara” darbojas jau 23 gadus, un daudzi kora dziedātāji savā dzimšanas dienas tortē šogad liek 85 un vairāk svecītes, bet daudzi arī uz saviem kolēģiem noraugās jau no mākoņa maliņas...

Sācies tas pavisam nejauši kādā Mārtiņdienā.

“Kultūras namā bija Mārtiņdienas pasākums senioriem, man vajadzēja vadīt sadziedāšanos, klausījāmies ar direktori, ka labi skan. Tajā pašā vakarā uzrunājām cilvēkus. Sākumā atnāca kādi septiņi, ar laiku atveda savus draugus un paziņas. Lēnām koris ir izaudzis,” atceras diriģente Skaidrīte Pugača.

Šobrīd korī ir 40 stabili dziedātāji, tie ir seniori no Jēkabpils un tuvākās apkārtnes pagastiem. Daudzi ceļu uz kora mēģinājumiem vairākus kilometrus mēro kājām, jo dzīvo vietās, kur sabiedriskais transports nemaz nekursē.

Viena no tālumniecēm ir dziedātāja Agnese, kura ik reizi uz kora mēģinājumu soļo septiņus kilometrus ar kājām. Un arī mājup. Kundze atzīst, ka nogurums pēc šāda gara ceļa ir gan, bet arī gandarījums, jo tikšanās ar savējiem un dziedāšana ir dopings.

Pošas uz svētkiem

“Atvasara” būs arī XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku dalībnieki, turklāt dziedātāji piedalīsies ne tikai lielajā kopkorī, bet uzstāsies arī senioru koru koncertā “Margodama saule lēca”, kas notiks 2. jūlijā Esplanādē. Diriģente Skaidrīte Pugača atklāj, ka viņa būs arī viena no senioru kopkora virsdiriģentēm un viņai uzticēta Ulda Stabulnieka dziesma "Paliec un neaizej”. Lai labāk visiem kopā skanētu, Latvijas senioru kori satiekas kopmēģinājumos dažādas Latvijas pilsētās un “slīpē dziesmas”.

Dziesmu svētkos “Atvasaras” dziedātāji tāpat kā citi Jēkabpils kori dzīvos kādā Rīgas skolā un naktis pārlaidīs uz grīdas, uz matračiem. Vai cienījamā vecumā tas nebūs par grūtu?

“Ja visu dienu esi bijis mēģinājumā, noguris, var pārlaist nakti uz grīdas un otrā dienā esi uz strīpas,” bilst dziedātāja Albīna.

Diriģente stāsta, ka viņas dziedātāji svētkos turas braši. Bijušais kora dziedātājs Oļegs pagājušajos svētkos, kamēr citi vēl tikai modās, jau bija noskrējis savu rīta krosu. Tāpat arī dalībnieki sirmām galvām mēdz pastrādāt kādas nerātnības, piemēram, pārvilkt kādu, kas saldi guļ, ar matračiem uz citu vietu.

Koris, kam patīk ballēties

Kormeistare Antra atklāj, ka “Atvasara” ir koris, kuram ļoti patīk ballēties, cilvēki ir ļoti optimistiski un dzīvespriecīgi. To var no viņiem mācīties. Arī diriģente Skaidrīte Pugača stāsta, ka koristi kopā svin skaistas jubilejas un rīko dārza svētkus.

Ziemā sievas mainās ar adījumu musturiem, bet tagad, pavasarī, aktuāla ir maiņa ar sēklām. Bieži vien pēc mēģinājumiem koristi uzreiz nešķiras, bet turpina darboties tādos kā interešu klubos.

“Nesūdzas, neraksta niknas vēstules, dzied un ballējas, kaut pensijas nav lielas tāpat kā citiem Latvijas pensionāriem. Viņi prot uzklāt skaistu svētku galdu un zina, ka diriģentei mīļākās maizītes ir ķilavmaizītes. Šis ēdiens vienmēr ir ballītes. Dzīvespriecīgi, optimistiski. Skaisti nosirmo un pavada vecumdienas,” savus dziedātājus slavē Skaidrīte Pugača.

Arī kora dziedātāji savai diriģentei velta tikai atzinīgus vārdus.

“ Diriģente forša, vārdu trūkst,” atzīst korists Māris.

"Skaidrīte ir mūsu kora dvēsele, satur mūs kopā uzmundrina, viņas dzīvesprieks liek būt mundrākiem," pievienojas citi.

“Skaidrīte ir ar vienreizēju enerģiju apveltīts cilvēks, ja kaut ko dara, tajā ieliek sirdi. Man liekas, ka kora dziedātāji viņu dievina,” dziedātāju viedoklim pievienojas Krustpils Kultūras nama vadītāja Ruta Kalniņa.

Diriģente Skaidrīte Pugača

Korim ir arī sava himna “Atvasara”. To ar Martas Bārbales vārdiem komponējusi pati kora diriģente. Šo dziesmu vienmēr dzied kora jubilejā. Tā parasti ir Mārtiņdienā, kad koris rīko pilsētas pensionāriem koncertu, aicinot ciemos draugu kolektīvus, un arī atpūtas vakaru.

1 komentārs
Velga Andžāne(ex.Lagzdiņa)
Prieks gan par koristiem, gan Skaidrīti! Lai skanīgi svētki!
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti