Rīta Panorāma

Intervija ar Māri Briežkalnu un Gregoriju Boidu

Rīta Panorāma

Rīta panorāma izmēģina

Mārtiņa Brauna «Saule, Pērkons, Daugava»

«Saule, Pērkons, Daugava» - Dziesmu un deju svētku neoficiālā himna

Dziesma, kuru laikam zina katrs latvietis un bez kuras Dziesmu un deju svētki kopš 1990. gada vairs nav iedomājami. Daudzi pat vēlas, lai šis skaņdarbs kļūtu par Latvijas himnu.

Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava” ir viena no emocionāli spēcīgākajām Latvijas kora dziesmām. Šīs dziesmas spēku izjūt ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs, kur cilvēki, nesaprazdami nevienu dziesmas vārdu, ceļas kājās vai viņu acīs parādās asaras.

“Tāda spēka dziesma. Kādreiz sanāk ārzemēs dziesmu dzirdēt vai dziedāt, tad ir tāds reāls spēks tajā dziesmā,” stāsta kora dziedātāja Ilze Plūme.

“Tās ir ļoti īpašas sajūtas, kad šī dziesma tiek dziedāta. Tas viss tev kā latvietim liek sajusties varenam tajā brīdī,”

piebilst vēl viens kora dziedātājs Klāvs Ozoliņš.
 

“Saule, Pērkons, Daugava” pirmo reizi bija dzirdama Valmieras Drāmas teātrī kā daļa no Raiņa poēmas “Daugava” 80. gadu beigas.

Pēc tam Mārtiņš Brauns to kopā ar diriģentu Ivaru Bērziņu pielāgoja kora dziedāšanai. 1988. gadā tā izskanēja Skolēnu dziesmusvētkos, bet 1990. gadā tā piedzīvoja pirmatskaņojumu pieaugušo Dziesmusvētkos. “Sajūtas bija tik jocīgas. Viss bija kārtībā. Puķes un viss pārējais. Bet tad draugi man teica, ka man asaras esot bijušas. Es saku: “Muļķības! Nekādas asaras man nebira.” Bet tad es redzēju video un man tiešām viena ūdens lāse notecēja visā garumā pa vaigu,” sacīja komponists Mārtiņš Brauns.

Parasti Dziesmusvētkos publika un dziedātāji pieprasa šo dziesmu atkārtot. Arī 1990. gadā tā notika, un pirmo reizi dziesmu diriģēja Jānis Ērenštreits, otro reizi Ivars Bērziņš. Pats komponists atzīst - nav paredzējis, ka “Saule, Pērkons, Daugava” gūs tādus panākumus un tautas mīlestību. “Es ne no vienas dziesmas negaidu. Ir kādreiz, kad tīšām man pasūta himnu. Himnas nevar pasūtīt,” norāda Brauns.

2014. gadā “Saule, Pērkons, Daugava” kļuva par Katalonijas neatkarības himnu.

Arī katalāņi šo dziesmu uzņēma ar sajūsmu. ““Saule, Pērkons, Daugava” netiek pārdota un netiks pārdota ne par kādiem miljoniem. Bet šim radnieciskajam mērķim – tautas brīvībai, valodai un visam tam, par ko cīnās katalāņi – dabiski, ka es viņiem atdevu šo dziesmu un pat ieteicu mainīt tekstu uz viņu klasiķu tekstu, jo, mēģinot tulkot “Saule, Pērkons, Daugava”, dziesma iznāk par laika apstākļiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem, citas nozīmes tur nav,” saka Brauns.

Bet latviešu tautai Raiņa teksts, kas tiek dziedāts dziesmā, ir pat ļoti nozīmīgs. Pēdējos gados dziesmas “Saule, Pērkons, Daugava” virsdiriģenta gods uzticēts Romānam Vanagam. “Es jūtu ārkārtīgi spēcīgu tautu tajā brīdī. Es nepārspīlēju. Tas ir tautas vienotības brīdis,” norāda virsdiriģents Romāns Vanags.

Šī gada 8. jūlijā Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā daudzi skatītāji un kora dziedātāji gaidīs tieši Māriņu Braunu un dziesmu “Saule, Pērkons, Daugava”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti