Satikšanās, saprašanās un vienības svētki – latvieši no visas pasaules tiksies Eslingenā

Jau pēc mēneša nelielajā, skaistajā Vācijas pilsētiņā Eslingenā pie Nekaras upes vairāku dienu garumā saplūdīs latvieši no malu malām, lai dziedātu, dejotu, spēlētu grandiozajā kultūras pasākumā "Eslingenas dziesmu svētkiem – 75".  Šogad, pēc divu gadu ierobežojumiem, svētki solās būt īpaši krāšņi un emocionāli.

Vēsturiski Eslingena ir latviešiem ļoti nozīmīga vieta. Tā saistās gan ar kara zaudējumu sāpēm un šķiršanos no dzimtenes un mīļajiem, gan ar prieku par izglābšanos, cerībām uz jaunu, brīvu dzīvi. Te Otrā pasaules kara laikā un vairākus gadus pēc tam bija viena no lielākajām latviešu bēgļu nometnēm. Visu nometnes laiku latvieši dzīvi uzturēja savas kultūras tradīcijas, mācīja bērnus, sportoja, spēlēja teātri un pat operas izrādes.

Šeit 1947. gada 25. maijā notika arī pirmie trimdas latviešu Dziesmu svētki, lielākie un plašākie Vācijas bēgļu nometņu laikā.

Toreiz tulkotājs un rakstnieks Valdemārs Kārkliņš 1947. gadā žurnālā "Sauksme" rakstīja: "Par spožu latviskā gara, mūsu dziesmu mīlestības un muzikālās kultūras manifestāciju izvērtās 25. maija dziesmu svētki Eslingenā. Patiesībā tā nebija dziesmu diena vien. 24 koru un apmēram 1000 dziedātāju koncerts bija tikai centrālais notikums veselā sarīkojumu virknē, kas sākās ar svinīgiem Vasarsvētku dievkalpojumiem visu konfesiju dievnamos un aptvēra mākslas un daiļamatniecības izstādi, atsevišķu solistu koncertus, rakstnieku rītu un teātra izrādes. Visi šie sarīkojumi bija pulcējuši skaistajā vecajā Nekaras pilsētiņā tik daudz latviešu, ka gandrīz katrs otrais pretimnācējs tās ielās bija mūsu tautietis no tuvākām vai tālākām vietām Vācijā, kur vien mīt latvju trimdinieki. Tie bija satikšanās, saprašanās un vienības svētki, kas visiem dalībniekiem paliks atmiņā kā gaišs mirklis mūsu drūmajā ikdienā un cerības stars nezināmā nākotnē. Katrs svētku apmeklētājs dziļi sajuta, ka mēs, no Dzimtenes padzīti un aplaupīti, tomēr vēl esam bagāti ar savu mākslu un kultūru, un ka šī bagātība mums nezudīs."

Svētku dalībnieki Eslingenā 1947. gadā.

Organizatoriem izaicinājums

Šie vārdi izrādījās pravietiski – bagātība nav zudusi nekādos laikos, un svētki turpina būt un pulcēt latviešus no visas pasaules. Pirms pieciem gadiem, 2017. gadā, pirmo reizi tika godināti pirmie lielie trimdas Dziesmu svētki, un tapa pasākums "Eslingenas dziesmu svētkiem – 70". Toreiz kultūras un satikšanās svētki trīs dienu garumā izpelnījās milzīgu atsaucību un ārkārtīgi daudz pozitīvu emociju, tāpēc tika nolemts tradīciju turpināt un atzīmēt apaļās gadskārtas.

Svētku dalībnieku gājiens 2017. gadā

Pieci gadi paskrēja ātri, un nu klāt ir "Eslingenas Dziesmu svētkiem – 75" ar vēl bagātīgāku programmu un vēl vairāk dalībniekiem. Organizēšana sākās jau pirms gada, un darba grupai bija liels izaicinājums plānot tik grandiozu pasākumu pandēmijas aizliegumu apstākļos neziņā par nākotni, tika apsvērti dažādi scenāriji, regulēts dalībnieku skaits utt. Tomēr vismaz šobrīd pasākumi Vācijā ir brīvi atļauti, un gaidāms, ka latviešu kultūras svētkos piedalīsies gandrīz 900 dalībnieki no 14 valstīm, kopā 56 bērnu un pieaugušo pašdarbības kopas, tostarp daudzas arī no Latvijas.

Netveramā saite ar Eslingenu

Jau otro reizi vērienīgo kultūras pasākumu organizē latviešu kultūras biedrība "Saime" (Štutgartē) kopā ar atbalstītājiem, palīgiem, domubiedriem no visas Eiropas.  

"Eslingena. Vieta, kur latvietis reiz bija, ir tagad un noteikti arī būs. Te reiz piestāja tūkstoši, nezinādami, kā būs tālāk, daži palika apstākļu spiesti vai dzīves līkloču ceļos atvesti. Šodien jau apmetas un apmeklē pēc brīvas izvēles. Eslingena stāsta mūsu tautas likteņstāstu un parāda, cik svarīga ir izglītība, kultūras un sabiedriskā dzīve, lai pārdzīvotu grūtus laiku un saglabātu savu identitāti un kultūru," saka biedrības "Saime" valdes priekšsēdētāja un svētku koordinatore Laura Putāne, kura pati dzīvo Štutgartē, tuvākajā Eslingenas lielpilsētā jau divpadsmit gadus un aktīvi uztur kultūras dzīvi diasporā. "Es domāju, ka mani dzīves ceļi un kādi augstāki nodomi mani apzināti atveduši līdz Eslingenai. Te nokļūt nebija manis pašas mērķtiecīga izvēle, taču te nu es esmu. Varbūt tiešām esmu šeit sūtīta, lai pulcētu un sasauktu latviešus arī pēc 70 un 75 gadiem. Un, ja tas ir mans devums mūsu kopīgajā tradīcijas uzturēšanā un nepazušanā, tad nesu to ar vislielāko atbildību un taisnāko mugurkaulu. Tādu, ko jūs katrs ziniet, kad uzvelkam tautastērpu un paceļam Latvijas karogu.

Man Eslingena ir vieta, kur smelties un saelpoties latviešu tautas dvēseles un gribas spēku.

Ejot pa šīs pilsētas ieliņām es tiešām jūtu šo spītu nepadoties, saglabāt to, kas nav atņemams un kas dod arī šodien mums, latviešiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, pašapziņu, pašvērtības apziņu, piederību. Tāpēc jau mēs organizējamies biedrībās, koros, deju un folkloras kopās, spēlējam teātrus un svinam svētkus. Te arī ir tas tilts, kas atkal un atkal ved mūs uz Eslingenu. Esmu ļoti saaugusi ar toreizējo, 1947. gada saukli – ka tie ir satikšanās, saprašanās un vienotības svētki, un vēlos, lai katrs svētku dalībnieks un apmeklētājs šo sajūtu paņem sev līdzi."

Laura Putāne Eslingenā pērnā gada decembrī, kopā ar darba grupu apskatot pasākumu vietas pilsētas centrā.

"Čikāgas Piecīšu" dziesmas vieno visus

 Šogad svētki notiks no 16. līdz 19. jūnijam, krāšņi iegaismojot vasaras saulgriežu laiku, dāvājot satikšanās prieku dalībniekiem un daudzveidīgu kultūras baudījumu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. 

Viens no pasākuma akcentiem būs koncertuzvedums "Ar mīlestību no Eslingenas". Koncertuzvedumam un "Čikāgas Piecīšu" repertuāra izmantošanai un dziesmu aranžēšanai svētību devis arī "Čikāgas Piecīšu" pārstāvis, koncertuzveduma patrons Armands Birkens. "Čikāgas Piecīšu" dziesmu izvēle nav nejauša – apvienības radītājs un vadītājs Alberts Legzdiņš bērnībā kopā ar ģimeni sešus gadus bija "dīpītis" – dzīvoja Eslingenā, pārvietoto personu (no angļu DP – "displaced persons") nometnē. Viņš sarakstījis arī mūziklu "Eslingena", kas ar lieliem panākumiem tika uzvests 2017. gada svētkos un izrādīts arī Latvijā.

"Koncertuzveduma "Ar mīlestību no Eslingenas" pamatu veido autentiskas vēstules no Eslingenas, scernāriju tālāk izstrādāja Beļģijas latviešu kultūras dzīves "mūžīgais dzinējs" Andra Baltmane un uzveduma režisore ir Laura Ritenberga-Kindere. Viņa dzīvo Bavārijā, strādā par zvērinātu tulci, vada arī Vācijas latviešu amatierteātri-studiju "Ezīši" Minsterē. Šobrīd noticis kopmēģinājums latviešu centrā Annabergā, kur pulcējās 20 bērni un 37 pieaugušie no sešām valstīm – Latvijas, Vācijas, Īrijas, Šveices, Itālijas, Luksemburgas. Nākamais mēģinājums paredzēts maija beigās jau uz īstās skatuves Eslingenā.

"Kārtējo reizi varēju ieraudzīt, cik ļoti skaista un radoša ir latviešu diaspora!

Pēc nošķirtības laika satikšanās prieks bija milzīgs," saka Laura Ritenberga-Kindere. Viņu esot ļoti patīkami pārsteigusi tautiešu dzelžainā disciplīna, kā arī atvērtība, kāre mācīties un jebkādas nenovīdības trūkums: "Iepriekš bijām tikušies virtuāli, biju lūgusi katram sagatavot kādu vēstules fragmentu norunāšanai, lai saprastu, kāds ir balss tembrs, temperaments. Satiekoties lasījām scenāriju cauri, skatījāmies viens uz otru, klausījāmies, mēģinājām saprast, kurš kur labāk iederas. Procesā šis tas arī mainījās. Un maiņas notika bez kādām problēmām, jo tā bija kopīga doma, kas kopīgi auga. Parunāsim par to, kā ir ilgoties pēc mājām, pēc palicējiem. Diezgan sentimentāls pēc noskaņas būs šis uzvedums!"

Uzveduma muzikālo daļu izstrādā diriģente Ilze Atardo no Itālijas, bet dziesmām dzīvo pavadījumu spēlēs projekta ansamblis, kurā apvienojušies mūziķi no vairākām valstīm.

"Pavadošā blice ir ļoti spēcīga! Var redzēt, ka grib darīt un piedāvāt visu, cik vien spēj," piebilst Pēteris Kļaviņš, viens no aktieriem. Viņš piedalījies arī 2017. gada mūziklā, jo ļoti patīkot būt uz skatuves – kaut arī maizes darbs saistīts ar programmēšanu, brīvo laiku viņš velta pašdarbībai. Kādreiz dzīvojis Austrālijā, tagad – Īrijā. "Jaunībā, vēl Austrālijā esot, piedalījos visur: pats vadīju tautas deju kopas, dziedāju ansambļos, spēlēju kokli, piedalījos viencēlienos. Vēlāk, kad izveidojās ģimene, palika mazāk brīvā laika. 2017. gadā uz teātra skatuves biju pa ilgiem gadiem reizi. Un tagad atkal! Man tieši tā ļoti labi der – kāda luga reizi pa dažiem gadiem. Tad ir gan atslodze no ikdienas, gan gandarījums," Pēteris saka. Pavisam gan pašdarbību nav atmetis – arī Īrijā dzied latviešu korī un dejo tautas deju kopā, smejot, ka īru dejas, kur jādejo atsevišķi, viņam neejot sirds: "Man vairāk tīk latviešu mode, kur puiši dejo ar meitenēm, veidojas raksts un stāsts."

Daļa no koncertuzveduma dalībniekiem, priekšplānā – režisore.

Atdot parādu un pateikt paldies

Līga un Jānis Veiti arī piedalās koncertuzvedumā. Saka – licies, ka "Čikāgas Piecīšu" dziesmas taču zināmas, tomēr daudz esot nedzirdētu gabalu. Nu pa visu dzīvokli izlīmētas lapiņas ar vārdiem. Abi arī nav ticējuši, ka divu dienu laikā var izdarīt tik daudz, sanākot pirmo reizi kopā, bet rezultāts esot bijis pārsteidzošs.

Jānis ir dzimis Vācijā, viņa tēvs bērnībā te nokļuva bēgļu gaitās, bet Līga, kā pati smejas, pirms 10 gadiem atbrauca uz Vāciju divu nedēļu komandējumā, kurš nu pamatīgi ievilcies. Abi savulaik satikās Hamburgā, bet nu dzīvo Štutgartē.

Līga un Jānis pagājušos Eslingenas svētkos piedalījās kā koristi, bet nu ir jaunā ampluā – piedalās koncertuzvedumā, dejo un abi ir arī svētku koordinācijas grupā, kur pamatā atbild par tehniskām lietām. Jānis turklāt rediģē Ligitas Kovtunas sastādīto un sava tēva vāciski tulkoto grāmatu "Atmiņas par Eslingenu". Tās vācu izdevuma atvēršanas svētki notiks kultūras dienu ietvaros 16. jūnijā (latviešu izdevums tika atvērts iepriekšējos svētkos, 2017. gadā).

"Uzskatu to par savu pienākumu. Tas ir fantastiski, kā viņi te organizēja savu dzīvi, cik cilvēcīgi viņus uzņēma vietējie.

Mums eslingeniešiem ir jāpasaka liels paldies, ka ļāva mums saglabāt savu kultūru un tradīcijas. Šādā veidā mēs varam atdot šo seno parādu, ar šiem svētkiem mēs varam parādīt – re, tas viss ir saglabājies, arī pateicoties jums!" cieši pārliecināts ir Jānis.

Latvijas zupā viss jāmaisa kopā!

Svētkiem gatavojas gan diasporas, gan Latvijas kolektīvi, kuri pieteikušies ļoti kuplā skaitā.

Viens no tiem ir Latvijas vidējās paaudzes deju kolektīvs "Sidrabi", kuri tautas dejas sauc par "sirdī joprojām jauneklīgu meitu un puišu vaļasprieku un aizraušanos."

Kopas runasvīrs Jānis Kulmanis stāsta, ka faktiski sēkla dalībai šajos svētkos tikusi iesēta jau pirms četriem gadiem, kad uzstājušies Hamburgā un sapazinušies ar vietējiem. Divi gadi gan pavadīti, dejojot ar "puskāju" – aizliegumu dēļ mēģinājumi notikuši pat mežā un autostāvvietās! "Nu maiss pavēries – vasara pilna ar koncertiem. Eslingenā viens no mērķiem ir sapazīties ar diasporas deju kopām un nodibināt jaunas draudzības un sadarbības. Un, protams, kārtīgi izdejoties, izdziedāties, izvēdināt galvu, iedzert vācu alu, uzkrāt spēkus saspringtajai vasaras koncertsezonai, gūt jaunus iespaidus un draugus! Lai sanāktu laba Latvijas zupa, viss jāmaisa kopā!"

Ierobežojumu laikā "Sidrabi" gatavojās Eslingenai pat daudzstāvu autostāvvietās.

Uz Eslingenu dosies arī daudzi diasporas kolektīvi. Katrs ir ar kaut ko īpašs, jo diasporā veidot pašdarbības kopas un piedalīties tajās nereti ir liels izaicinājums. Īpašs ir arī koris "Staro" – uz mēģinājumiem Strasbūrā sabrauc latvieši no četrām valstīm, bet diriģente mēro 2000 kilometrus garo ceļu no Latvijas. Korī latviešu dziesmas dzied arī vairāki citu tautību pārstāvji, kurus aizrāvis latviešu dziedātprieks un koru tradīcijas. Turklāt tas ir diasporā vienīgais oficiālais ģimeņu koris – kopā ar pieaugušajiem dzied arī visu vecumu bērni.

Tā kā daudzi dalībnieki šķērso robežas, šim korim mēģinājumi varēja atsākties krietni vēlāk nekā lokālajiem koriem. Bet visi ir priecīgi satikties, turklāt koris ir nevis panīcis, bet tieši otrādi – dziedātāju skaits teju dubultojies! "Esam ļoti priecīgi par iespēju šogad piedalīties Eslingenas Dziesmu svētkos! Gatavošanās šim pasākumam ir sniegusi ietvaru šīs sezonas plāniem, visiem ir priecīgs satraukums. Daļa kā viesi bijuši jau uz pagājušajiem svētkiem un atnesuši gūtās emocijas un atmiņas arī pārējiem," saka kora pārstāve Daina Celma.

Koris "Staro" pirms svētkiem ticis arī pie sava karoga.

Četru dienu svētku programmā iekļauti ļoti daudzveidīgi pasākumi – ne tikai koru un deju kopu uzstāšanās un vienošanās lielkoncertā, bet arī gājiens, individuālās uzstāšanās pilsētas laukumos un ielās, kokļu koncerts, meistarklases, dažādi lasījumi un vēl, un vēl. Un, protams, būs arī dalībnieku ballītes, kur izpriecāties un neformālā gaisotnē sadejoties un sapazīties, tagadnē veidojot tiltu no pagātnes uz nākotni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt