Līgo karoga vēsture iestiepjas 1873. gadā. Tas piedzīvojis pirmos Dziesmu svētkus un arī pirmo svētku gājienu, kurā no Rīgas Latviešu biedrības nama līdz Dziesmu svētku parkam devās vairāk nekā 1000 dalībnieku.
Anita Gailiša, Rīgas Kuģniecības un vēstures muzeja krājuma vadītāja stāsta: “Tas bija milzīgs gājiens, tāda latviešu demonstrācija toreiz vāciskajā Rīgā. To neviens negaidīja, ka vispār viņi ir spējīgi vienoties un apvienoties. Karogs cilvēkiem palīdz vienoties kādā idejā, un Līgo karogs šo ideju nes līdz pat mūsdienām.”
Karoga godināšana svētku atklāšanas un noslēguma pasākumos ir svinīgs brīdis. Tiesa, oriģinālu tajā nenes – jo tam vieta tikai muzejā. Līgo karogs kā simbols atgādina par svētku ideju – nākt kopā un dziedāt, taču nav zināms, kam šī ideja pieder. Pastāv versija, ka tas varētu būt mūsu himnas autors, jo aktīvi iesaistījies svētku organizēšanā.
“Ieņēmumu grāmatā ir ieraksts – K. Baumanim ir samaksāts par karoga kārti. Nu kāpēc tad komponistam Kārlim Baumanim vajadzētu gādāt karoga kātu? Acīmredzot viņš bija sagādājis arī pašu karogu,” pārdomās dalās Gailiša.
Zināms, ka karogs izgatavots Leipcigā un to pasūtījusi Rīgas Latviešu biedrība. Tas veidots no auduma, samta un zelta brokāta.
“Galvenais tēls ir Vaidelotis, seno baltu tautu priesteris,” stāsta Gailiša. “Viņš stāv pie ozola liela, ozola birzī un pie akmens altāra viņš kā upuri nes ziedus – tas ir Līgo laiks. Un viņš ziedo Līgo dievei – pēc baltu pagānu tradīcijām.”
Pirmo Līgo karogu lietoja līdz 1938. gada svētkiem, bet pēc kara sāka izgatavot kopijas. Izstādē redzami arī konkrētu svētku karogi, diriģentu nozīmes un citas relikvijas.
