Komitejai bija jāatbild svētku rīkotājiem, kuru no piedāvātajiem svētku rīkošanas modeļiem Rīgas pašvaldība atbalsta. Gan opozīcijas, gan koalīcijas deputāti bija vienisprātis, ka pašreizējā epidemioloģiskajā situācijā nav pieļaujama šādu pasākumu rīkošana.

Diskusiju laikā Kārlis Šadurskis (''Jaunā Vienotība'') uzdeva retorisku jautājumu,

kurš uzņemsies atbildību par tiem 2% jaunatnes Dziesmu svētku dalībnieku vecāku un vecvecāku, kurus ar Covid-19 inficēs bērni un kuri no šīs slimības nomirs.

Viņaprāt, tā būtu "drausmīga bezatbildība" rīkot svētkus šogad jebkurā formā. Skolas tam neesot gatavas, mēģinājumi pilnvērtīgi nenotiekot, turklāt visi vēloties normālu mācību procesu nākamajā mācību gadā.

Ņemot vērā, ka daļa vecāku drošības apsvērumu dēļ atteiksies no bērnu piedalīšanās Dziesmu un deju svētkos, tas izjaukšot esošos deju kolektīvus un korus. Tas savukārt vēl vairāk sarīdīs sabiedrību, teica Šadurskis, uzsverot, ka nepieciešams dot ļoti skaidru atbildi. Viņaprāt, jārīko skaisti svētki pēc gada, nevis "kaut kāds surogāts" ar lielu risku šogad.

Laima Geikina (''Par!/Progresīvie'') pauda viedokli, ka

jebkura no piedāvātajām svētku formām nebūs Dziesmu un deju svētki, bet gan "Dziesmu svētku izstrādājums".

Viņasprāt, ne bērniem, ne skolotājiem nevajag remdenas, līdz galam neizdarītas lietas, kas nesniegs gandarījumu un vēl vairāk kaitēs šai tradīcijai.

Deputāte uzsvēra, ka Latvijā cilvēku vakcinācija notiek pārāk lēni, tādēļ līdz jūlijam, kad ieplānoti svētki, nebūs savakcinēts pietiekams cilvēku skaits, lai šos svētkus rīkotu droši. Tādēļ visiem kopā būtu jāstrādā pie tā, lai rosinātu cilvēkus vakcinēties un nākamos Dziesmu svētkus varētu svinēt ar prieku.

Antoņina Ņenaševa (''Par!/Progresīvie'') uzsvēra, ka tieši neskaidrība un paziņojumi, ka turpinām gatavoties Dziesmu un deju svētkiem, šie nekonsekventie lēmumi esot tas, kas neveicina cilvēku uzticību valsts un pašvaldību iestādēm. Politiķe norādīja, ka Rīgas domes deputātiem ir jāpauž skaidra pozīcija, apzinoties situāciju Rīgā un apzinoties situāciju Rīgas skolās.

Anna Vladova ("Saskaņa") piebilda, ka pašlaik Rīgas skolām ir izvirzīti gandrīz neizpildāmi noteikumi, kā epidemioloģiski droši sarīkot eksāmenus 12. klasēm. Vērtējot prasības, kādas ir izvirzītas eksāmeniem, vispār neesot skaidrs, kā varot plānot Dziesmu un deju svētkus.

Visi deputāti, kuri runāja komitejas sēdē, pauda nepārprotamu atbalstu viedoklim, ka Dziesmu un deju svētki nav jārīko.

"Ja mēs pateiksim nē, tad Dziesmu svētku nebūs. Ja mēs to izdarīsim, tad ietaupīsim lielus veselības budžeta līdzekļus," teica Šadurskis, norādot, ka

Dziesmu un deju svētku bez Rīgas nebūs, tie būs atsevišķi koncerti atsevišķās pašvaldībās, kas var izraisīt nelielus Covid-19 uzliesmojumus.

Šadurskis aicināja komitejas vadītāju Ivetu Ratinīku (''Latvijas attīstībai'') sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju un Dziesmu svētku rīkotājiem aicināt piešķirt kompensācijas tiem kultūras darbiniekiem, kuri šajā procesā bija iesaistīti un kuriem tiktu samaksāts par svētku rīkošanu. Viņš apsolīja šo jautājumu pārrunāt arī ar partijas biedru, valdības vadītāju Krišjāni Kariņu. Viņaprāt, šiem cilvēkiem ir jāsaņem līdzekļi iztikai, savu viedokli pamatoja deputāts.

Rīgas domes komitejas deputāti nolēma atbalstīt iepriekš paredzēto līdzekļu (aptuveni 300 000 eiro) izlietošanu tautastērpu atjaunošanai Rīgas kolektīviem, jo tērpi noderēšot nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem.

Svētku rīkotāji tiks informēti, ka Rīgas pašvaldība aicina nerīkot Latvijas XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus 2021. gadā, lēma deputāti.