„Bažas ir par vienu – lai šis gads neaizēno to, ka Dziesmu svētku process ir jānodrošina katru dienu,” intervijā saka Brikmanis, „tā ir muzikālā izglītība skolās, tā ir dejošana, kas nav vingrošana, tie ir pūtēju orķestri, kas atskaņo un pasūtina daudz vairāk latviskās mūzikas.”
Viņš uzsver – pašlaik tas viss vēl tiek darīts, taču nedrīkst uztvert par pašsaprotamu, ka viss turpināsies pats no sevis.
„Dziesmu svētki paši par sevi nedzīvo, par tiem ir jārūpējas ik dienu.
Dziesmu svētku nedēļa ir tikai virsotne šim milzīgajam kalnam, un viss kalns ir jākopj,” saka Brikmanis.
Tas, ka šogad ir atkal jauns dalībnieku skaita rekords – vairāk nekā 43 tūkstoši - un arī pieprasījums pēc biļetēm arvien ir milzīgs, viņaprāt, ir apliecinājums tam, ka Dziesmu svētku kustībai ir ielikti spēcīgi pamati, kas šodien nes augļus.
„Bet to, vai mēs šobrīd visu darām pareizi, mēs ieraudzīsim pēc gadiem. Tas, ka mums šodien vēl viss ir kārtībā, ka pietiek dziedātāju, kuriem bērnībā ir iemācīts dziedāt, ir pareizi. Bet vai pēc 20 gadiem tā būs? Es nezinu,” atzīst Brikmanis.
Dziesmu un deju svētku procesā atslēgas vārds ir nepārtrauktība, uzsver režisors. „Vēlme piedalīties Dziesmu svētkos nenozīmē atskriet pēdējā pusgadā, bikli iekārtoties otrajos soprānos vai pirmajos altos, paņemt grāmatiņu rokā un bubināt zem deguna, lai tiktu estrādē. Vēlme ir kopt savu kori kā unikālu esības kopu.”
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki oficiāli sāksies jau 1.jūlijā ar dalībnieku gājienu un garīgās mūzikas koncertu.
