Kultūras ziņas

Izveidota Rundāles pils mobilā aplikācija

Kultūras ziņas

Vidzemes koncertzālei 1 gads!

Ieskandina Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkus

Rēzeknē ieskandina Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Rēzeknē ieskandināti jūnija nogalē gaidāmie 8. Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētki, kuri pulcēs ap 8000 koristu, dejotāju un pūtēju orķestru dalībnieku. Svētku ideja pirms 20 gadiem radās diriģentam Imantam Kokaram, un tādēļ šķiet likumsakarīgi, ka svētku ieskandināšanas koncerts Rēzeknes koncertzālē “GORS” bija veltīts tieši maestro.

Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku ieskandināšanas koncerts Latgales vēstniecībā koncertzālē "Gors" tika veltīts svētku idejas autoram un iniciatoram Imantam Kokaram, koncerta programmā iekļaujot Rīgas kamerkora „Ave Sol“ repertuāru un kopkorī apvienojot vairāk nekā 70 Latvijā atzītus diriģentus un  Imanta Kokara audzēkņus. „Diriģentu koris – tā ir unikāla mākslinieciska vienība. Es jau tiekos ar viņiem biežāk, bet tieši šodien viņi rādīja ļoti skaistu un interesantu programmu,“ saka Dziesmu svētku virsdiriģents Edgars Račevskis.

„Par skanējumu, es domāju, ka bija daudz skaistu brīžu, kad, gan pašiem dziedot, gan klausītāju rindās rindās esot, izjust to mūzikas dziļumu, to mūzikas skaistumu, brīvību, elpu, mīlestību,“ norāda Dziesmu svētku virsdiriģente Aira Birziņa.

Koncerta laikā uz brīdi varēja aizmirst ikdienas rutīnu un sajust dvēseles mieru un brīvību, atzīmē koncerta apmeklētāji, kurus īpaši uzrunāja Raimonda Paula, Jāzepa Vītola un Imanta Kalniņa radītās melodijas gan koru, gan solistu izpildījumā. „Man ļoti patīk. Manuprāt, dziedātājiem ir skaistas balsis. Man patika soprāna soliste, kas dziedāja vienu no pēdējām dziesmām. Bet ir arī citi labi uzstājās,“ norāda koncerta apmeklētāja no Somijas Elisa.

„Ļoti patīkami, ļoti, tiešām!“ atzīst arī koncerta apmeklētāja no Rēzeknes. "Iedvesmo un latviešu mūzika tomēr ir savdabīga, interesanta. Ir dziedāts kaut kas šur tur – ļoti patīkami,“ atzīst Elita.

Līdzīgās domās ir arī vairāki citi apmeklētāji.

Tikmēr Račevskis uzsver, ka „Gorā“ var radīt ļoti labus ierakstus. „Akustikai ir jābūt tādai, kad, teiksim, divi soprāni dzied vai augšējās balsis dzied otrās oktāvas tercas salikumā. Tad viņi nedrīkst radīt vibrāciju. Parasti sliktā akustikā vai pat pārāk labā akustikā  viņi rod tādu savstarpēju trilleri. Pazūd tīrība,“ norāda Račevskis.

Pirmo reizi Ziemeļu un Baltijas valstu koru kopdziedāšana un “a capella” izpildījums tika aktualizēts pirms 20 gadiem, to laikā Dziesmu svētki aizritējuši Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā un Īslandē. Bet jau no 25. līdz 28. jūnijam 8. Dziesmu svētku dalībnieki ar plašu koncertprogrammu viesosies vairākās Latvijas pilsētās.

Dziesmu svētki ir viens no būtiskākajiem notikumiem Ziemeļu un Baltijas valstu mūzikas dzīvē, kad kori vienojas kopīgam mērķim: saglabāt katras tautas un valsts nacionālo identitāti un pierādīt, ka vēstures un kultūras mantojums ir jānodod arī nākamajām paaudzēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti