Rēzeknes Kultūras nama zāle piepildīta ar pilsētas skolu koristiem. Notiek koru kopmēģinājums ar svētku Goda virsdiriģentu Arvīdu Platperu un virsdiriģentiem Gintu Ceplenieku un Edgaru Vītolu.
Mēģinājumā gatavo un slīpē Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kora koncerta programmu.
“Man viens no virsuzdevumiem ir pēc iespējas samazināt mēģinājuma laiku Mežaparka estrādē, lai mēs, izbraukājuši visu Latviju, jau protam dziedāt lielā korī reizē, protam paskatīties uz svešu diriģentu, saprast, ko viņš grib parādīt, un, ja mēs vēl dabūjam kaut ko no mākslas klāt, tad jau tas darbiņš ir izpildīts ar visu putukrējumu,” norāda virsdiriģents Gints Ceplenieks.
Šobrīd tiek aplēsts, ka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalīsies ap 35 000 dalībnieku, tomēr precīzu skaitu varēs pateikt pēc atlases skatēm. Bērni un jaunieši, protams, visi vēlas uz svētkiem.
“Ļoti gribas tikt uz Latvijas galvenajiem svētkiem, ļoti gatavojamies, ļoti gaidām,” stāsta Viktorija.
“Manuprāt, visi cenšas un visi grib piedalīties dziesmu svētkos un visiem motivācija. Tie ir grandiozi svētki, tāpēc visi grib piedalīties,” atzīst Eva.
Rēzeknes pilsētā svētkiem gatavojas 11 skolu kori, kopumā 500 dziedātāju. Viņu vidū ir viens jauns koris. Pirms diviem gadiem Rēzeknes sākumskolā izveidojās zēnu koris. Tā vadītājs Jānis Veļičko atzīst, ka tas ir izaicinājums strādāt ar zēniem un īsā laikā apgūt svētku repertuāru.
“Tieši pirms diviem gadiem, kad virsdiriģents Gints Ceplenieks bija atbraucis uz kopmēģinājumu lielajam korim, viņš mani pasveicināja un teica, ka tev vajag obligāti šeit zēnu kori. Motivācija vienmēr ir strādāt ar zēniem, jo tas ir ļoti specifisks dziedājums, tieši zēnu koris, jo meiteņu koris gandrīz katrā skolā ir,” stāsta diriģents Jānis Veļičko.
Korī dzied 37 zēni no trešās līdz sestajai klasei, mēģinājumi šobrīd notiek intensīvi, trīs reizes nedēļā un vēl arī starpbrīžos. Koru koncerta programma, kā atzīst svētku virsdiriģents Edgars Vītols, nav sarežģīta. Dziesmas ir daudzveidīgas un arī mūsdienīgas.
“Kad mēs gatavojām šo programmu, mēs domājām par ļoti dažādiem aspektiem. Mēs esam repertuārā iekļāvuši gan dziesmas, kas ir bez pavadījuma, “a capella”. Tās, kas notur Latvijas dziesmu svētku jeb kora dziedāšanas pašu pamatvērtību – dziedāšanu daudzbalsīgi bez pavadījuma. Tādas ir latviešu tautasdziesmas, latviešu klasikas daži skaņdarbi. Ir mūsdienu komponistu dziesmas, kur būs pārstāvēts Uldis Marhilēvičs, Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš, Mārtiņš Brauns un varētu saukt vēl daudzus.
Un, protams, esam atraduši iespēju iekļaut mūsdienīgas dziesmas, pat noslēgumā skanēs popūrijs, kur ir pavisam mūsdienu mākslinieki, kas nupat radījuši dziesmas, ko jaunieši klausās ikdienā,” stāsta Arvīds Platpers.
Viņš atzīst, ka ir svarīgi, lai skolēniem būtu vēlme dziedāt. Jo nenoliedzami, slodze dziedātājiem ir liela.
Pozitīvi, ka ir skolas, kurās, gatavojoties svētkiem, atvēl vairāk laika tieši kora stundām.
“Lai šī kustība neizzūd, lai viņa paliek nākotnē un lai mums ir Dziesmu svētki, jo dziesmu svētki sākas no mazām lauku skoliņām, tie ir dziesmu svētki. Rīgā ir pietiekoši daudz spēcīgu koru, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, kuri var iztikt bez kopmēģinājumiem. Bet dziesmu svētki ir tas smagnējais kopkoris no mazām skoliņām, kas kā tādi strautiņi satek lielā upē,” uzsver Platpers.
Skolēniem vēl priekšā skates, kurās labi jāparāda savas prasmes, lai būtu daļa no lielā kopkora Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē. Rēzeknes, Kārsavas, Ludzas novada un Rēzeknes pilsētas koru skate notiks aprīļa vidū.
