Šogad pūtēju dižkoncertā piedalīsies 60 orķestri no visas Latvijas. Kopumā tas pulcēs pusotru tūkstoti mūziķu, stāsta mākslinieciskā vadītāja asistents, diriģents Tomass Kokamegi: "Tas sākotnējais uzstādījums mums ir iekļauties trīs stundās. Mēs esam bijuši čakli un esam iekļāvušies 2,5 stundās. Skaņdarbi ir paredzēti 24 kopumā, gan pūtēju orķestriem atsevišķi, gan ar solistiem, gan pavadījumi, kur dejotāji dejos, gan arī koris mums ir paredzēts, ka piedziedās."
Dižkoncerta nosaukums ir "Laiks iet pāri". Tam ir divas nozīmes. Gan tāda, ka dažādi vietējie un pasaules notikumi iet Latvijai pāri. Gan arī, ka tautai ir pienācis laiks tikt tam visam pāri un iet uz priekšu.
Režisore Elīna Apsīte skaidro: "Mēs izejam cauri patiesībā ļoti plašam, lielam Latvijas vēstures posmam, skatoties cauri pūšamajam instrumentam. Jo tas pūšamais instruments ir pirmais, ar ko latviešu bērni savulaik iepazinās. Tas bija pirmais veids, kādā viņš radīja mūziku. Varētu teikt, ka viņš dziedāja, protams, bet ganu zēni taču vienmēr ir maukuši stabulītes."
Sekojot tradīcijai, pūtēju dižkoncertā būs arī pirmatskaņojums. Speciāli šiem Dziesmu un deju svētkiem jaunu skaņdarbu uzrakstīja latviešu izcelsmes ASV dzīvojošā komponiste Lolita Ritmane, kas ir slavena ar skaņu celiņiem filmām un televīzijas raidījumiem. Turpina dižkoncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Retenais: "Manuprāt ka šis skaņdarbs būs tāds "ejošais repertuārs", nu, varbūt ne visiem Latvijas pūtēju orķestriem, bet labākajiem, augstākās grupas orķestriem, un es domāju, ka arī profesionāļi viņu iecienīs savās koncertprogrammās."
