Dziedot dzimu, dziedot augu

VIII Vispārējie dziesmu svētki (1933)

Dziedot dzimu, dziedot augu

Sākot trešo periodu dziesmu svētku vēsturē, iepriekšējā posma kopsavilkums

Pirmo reizi izskan jaunā diriģenta Haralda Medņa vārds: IX Dziesmu svētki (1938)

IX Dziesmu svētki notika Latvijai īpašā periodā, dēvētā par ulmaņlaikiem, un valsts apvērsums neapšaubāmi ietekmēja arī kormūzikas attīstību. Ja sākumā valdība bija neitrāla attiecībā pret svētku rīkošanu, tad ar laiku tas mainījās, tāpēc pasākums izvērtās par valstiski nozīmīgu nacionālu sarīkojumu, un koru salidojums bija tikai daļa no tā.

Sākotnēji IX Dziesmu svētkiem tika izraudzīts 1936. gads, tad rīkotāji nolēma tos pārcelt uz tālāku datumu, pieskaņojot pasākumu valstiskās neatkarības 20.jubilejai. Klajā nāca vairāki kordziesmu krājumi, un sagatavošanas laikā arī 1933.gada Dziesmu svētku atceres dienas tika pārsauktas par VIII Dziesmu svētkiem. Zīmīgi, ka nākamie svētki tika pieteikti kā pirmie, kas notikuši pēc vēsturiskā 15.maija, kad Valsts prezidents vienpersonīgi savās rokās ņēmis vadības grožus, arī pasākuma norise tika pārcelta uz Pārdaugavu, jaunveidoto Uzvaras laukumu, kur no 17. līdz 19. jūnijam arī sapulcējās 381 kora 14 456 dziedātāji.

Tikpat līkumota, cik svētku tapšanas ceļš, izrādījās arī svētku programmas veidošanas gaita. Dziesmu svētku biedrība izsludināja jaundarbu konkursu, kurā gan nepiešķīra ne 1., ne arī 2. godalgu, un skaidrs, ka politiskā situācija diktēja nacionālpatriotisku dziesmu dominanti. Papildus tika izsludināts konkurss dziesmām ar simfoniskā orķestra pavadījumu cerībā uz „lieliem tautas svētkiem” piemērotiem darbiem, no kuriem 1. prēmiju piešķīra Pētera Barisona kantātei "Dzimtene”.

Svētkus vadīja trīs virsdiriģenti – Teodors Kalniņš, Emilis Melngailis un Teodors Reiters, un IX Vislatvijas koru salidojums 1938. gada 17. jūnijā sākās ar dziesmu karu, kurā piedalījās divi pilsētu un astoņi lauku kori. Uzvarētājs pilsētu koru vidū – Dubultu draudzes koris tika pie ģenerāļa Baloža sudrabā kaltas pūra lādes, bet

lauku koru konkurencē pirmoreiz tālu izskanēja jaunā diriģenta Haralda Medņa vārds: viņa vadītais Lazdonas draudzes koris tika godalgots ar Valsts prezidenta balvu – sudraba kausu.

Svētku koncertiem, kas 18. un 19. jūnijā notika Uzvaras laukumā, bija izraudzītas 30 dziesmas, no kurām 10 bija tautasdziesmu apdares. Diemžēl kā vēl nekad abus lielos kopmēģinājumus bija iztraucējis lietains un auksts laiks, kas sevišķi nelabvēlīgi ietekmēja stīgu grupas priekšnesumu orķestrī, kur daži mūziķi esot spēlējuši pat ar cimdiem rokās. Taču valstiski nozīmīgās lielās kantātes, tostarp Jāzepa Mediņa "Svētku kantāte” un Jēkaba Graubiņa "Līksmības dziesma”, ar lielu dziedātāju upurēšanos izskanēja godam.

Par laimi, sākoties koncertiem, uzspīdēja saule, un pār klausītāju rindām, IX Dziesmu svētkus atklājot, aizskanēja prezidenta Kārļa Ulmaņa balss: "Es jūs visus, kas esat sapulcējušies mūsu valsts galvaspilsētā no visām Latvijas malām, sirsnīgi sveicinu un novēlu, lai debesu saules siltums un mirdzums, kas mūs tagad apspīd, ielītu arī jūsu sirdīs. Un lai mēs visi priekā un līksmībā atcerētos, ka pirms 65 gadiem, tāpat Jāņu nedēļā, pirmo reizi Rīgu pāršalca mūsu dziesmas, plūzdamas no tūkstoš krūtīm, pavadītas ar desmit tūkstoš karstu siržu pukstieniem.”

Pēc garās runas apvienotie kori nodziedāja Jāņa Mediņa "Tev mūžam dzīvot, Latvija”, sekoja Jāzepa Mediņa "Svētku kantāte”, kuras skaņas stiprā vēja dēļ izzuda plašajā laukumā. Nepārspēta atkal palika Jāzepa Vītola "Gaismas pils”. Par laimi, otrās dienas laikapstākļi bija labvēlīgi, un daudzas no dziesmām koriem nācās atkārtot. Uzgavilējot savam Vadonim, klausītāji izklīda ar vēlējumu – atkal priecīgi satikties nākamajos Dziesmu svētkos. Neviens pat nenojauta, ka tie notiks jau citā valstiskā iekārtā.

Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.

Saistītie raksti
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti