Svētku rīkotāji no Latvijas Nacionālā kultūras centra pirmdien, 5.martā, tiksies ar uzņēmumu „Biļešu paradīze”, lai prasītu skaidrojumus par svētku biļešu tirdzniecībā konstatētajām nepilnībām un pircēju sūdzībām.
„Biļešu paradīzei” jau sastādīts akts par līguma pārkāpšanu, iekasējot papildu maksu par biļešu iegādi internetā, taču par iespējamajām sankcijām pret tirgotāju rīkotāji pagaidām runā piesardzīgi.
Ažiotāža un pieprasījums pēc biļetēm bija ne mazāks kā iepriekšējos svētkos, un vairumu biļešu izķēra jau pirmajā dienā. Pirmdienas rītā bija nopērkamas vien biļetes uz Latviešu vokāli simfoniskās mūzikas lielkoncertu un Sadziedāšanās nakti pēc svētku noslēguma.
Svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja, ka rīkotāji darījuši visu iespējamo, lai biļešu pirkšanas process būtu maksimāli godīgs pret ikvienu iedzīvotāju.
„Objektīvi pie biļetēm ir tikuši vairāk cilvēku. 2013.gadā vienas dienas laikā no 58 000 pieejamo biļešu tika pārdoti 44 000, bet šajā gadā no 95 250 biļetēm pirmajā dienā tika pārdotas 81 309 biļetes,” sacīja Juhņēviča.
Lai gan biļešu tirdzniecība ritēja nepārtraukti, netrūka pārmetumu par daudzu ieskatā lēnajiem pārdošanas tempiem gan kasēs, gan internetā, kur dažam rinda nepienāca arī pēc septiņu stundu gaidīšanas. „Biļešu paradīzes” valdes loceklis Ēriks Naļivaiko pārmetumus noraidīja un turpināja uzsvērt, ka sistēma strādājusi normāli.
„Biļešu tirdzniecības ātrums bija ne lēnāks, ne ātrāks kā citos gados. Bet kas vispār, jūsuprāt, ir biļešu tirdzniecības ātrums?” Naļivaiko atbildēja ar pretjautājumu.
„[Sistēma] bija tieši tādā pašā kārtībā kā vienmēr, bet varbūt kāds ir dzirdējis, un par to mēs iedosim oficiālu slēdzienu, ka mums bija hakeru uzbrukums,” sacīja Naļivaiko.
Naļivaiko iepriekš skaidroja, ka uzbrukums izpaudies kā ļoti daudz automātiski ģenerētu lapas pieprasījumu vienlaikus, kas palēninājuši lapas darbību. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija „CERT.LV” pašlaik izvērtē šo informāciju, Latvijas Radio norādīja „CERT.LV” vadītāja Baiba Kaškina.
Sociālajos tīklos parādījušies arī ieraksti par to, ka ar labām IT zināšanām neesot bijis grūti apiet elektronisko rindu un tikt pie biļetēm.
Savukārt sludinājumu portālos dažs tirgo biļetes ar vairākkārtīgu uzcenojumu. Kriminālsods gan par šādu rīcību nepienākas, tāpēc Valsts policija tikai iesaka nepirkt biļetes „no rokas”, jo tās var būt viltotas.
Svētku rīkotājs tikmēr sastādījis aktu par „Biļešu paradīzes” pieprasīto papildu maksu par biļešu iegādi internetā, kas rīkotāju ieskatā pārkāpj līgumu.
Tirgotāja pārstāvis Naļivaiko Latvijas Radio sacīja, ka šādu aktu vēl nav saņēmis un tāpēc to nevar komentēt, taču iepriekš pauda viedokli, ka „internetveikala lietošanas maksa” nav tas pats kas „papildus komisijas maksa” vai „apkalpošanas maksa”, tāpēc pārmetumiem neesot pamata.
Svētku rīkotāji gan pagaidām piesardzīgi runā par iespējamām sankcijām pret „Biļešu paradīzi”.
„Pašlaik laikam man ir pāragri ir komentēt šo jautājumu, jo tas ir juridisks. Mēs par to noteikti rīt informēsim publiski un skaidrosim. Jo arī mums šīs divas dienas ir bijušas ļoti saspringtas, ņemot vērā, ka kopējais biļešu pieprasījums bija ap miljonu, bet pieejamais biļešu skaits uz visiem koncertiem bija 95 000. Līdz ar to jau pats par sevi šis jautājums ir ļoti sāpīgs un jūtīgs visiem biļešu pircējiem,” sacīja Eva Juhņēviča.
Lai gan biļešu šogad bija vairāk, rekordliels būs arī svētku dalībnieku skaits – 43 000, un arī viņu vidū daudziem nav izdevies nopirkt pat nevienu biļeti radiniekiem. Tāpēc Juhņēviča pieļauj, ka Dziesmu un deju svētku padomes sēdē 15.martā varētu aktualizēt jautājumu par iespējamiem papildkoncertiem vai biļetēm uz mēģinājumiem. Vai tādi varētu būt, gan vēl ir pāragri spriest.
Kultūras ministre Dace Melbārde ministrijas „Facebook” kontā norādījusi, ka nākamajos svētkos, iespējams, būs jārīko starptautisks konkurss biļešu tirgotāja izvēlei vai arī jāatgriežas pie scenārija – rīkot biļešu izlozi.
