Latvijas Radio fonotēka glabā unikālu ierakstu no X Dziesmu svētkiem 1948.gadā. Tajos pirmo reizi kopkora sniegumā izskanēja Pētera Barisona „Dziesmai šodien liela diena”, kas vēlāk kļuva par neatņemamu Dziesmu svētku sastāvdaļu, gandrīz vai himnu. Klausoties ierakstu, varam iztēloties Esplanādes estrādi pirms 65 gadiem un diriģenta Teodora Kalniņa jūtīgos un plastiskos žestus, kopkori diriģējot.
Ideja izveidot interneta mājas lapu ar vēsturiskiem ierakstiem pieder Latvijas Radio kolēģei Ilzei Zvaigznei. „Ideja radās, kad mēs domājām, ko Dziesmu svētku laikā tādu īpašu piedāvāt saviem klausītājiem. Sazinoties ar mūsu arhīva kolēģiem, secinājām, ka mūsu arhīvā ir pieejami absolūti ekskluzīvi materiāli no visiem Dziesmu svētkiem, sākot ar 1948.gadu. Tad arī radās ideja, ka mēs varētu piedāvāt klausītājiem vienu zīmīgu dziesmu no katriem svētkiem,” stāsta Zvaigznei.
Katra no izraudzītajām 15 dziesmām ir īpaša ar ko savu, tā, piemēram, Emiļa Melngaiļa dziesma „Man māmiņa piesacīja” ir lieciniece 1955.gada svētkiem, kas pirmo reizi notika jaunuzceltajā Mežaparka estrādē un kuros kā virsdiriģents debitēja Jānis Dūmiņš.
1973.gads savukārt akcentēts ar Emīla Dārziņa „Nāru dziesmu”. LR3 Klasika programmu vadītāja Inta Pīrāga stāsta par šādu atlasi: „1973.gads ir tas laiks, kad pirmā sieviete virsdiriģente piedalījās un diriģēja kopkori un tā bija Ausma Derkēvica. Un šajos arhīva materiālos mēs dzirdēsim, kā apvienotais sieviešu koris viņas vadībā dzied skaisto, maigo Emīla Dārziņa „Nāru dziesmu”.”
Dziesmu svētki 1973.gadā savukārt iezīmīgi ar to, ka tajos pirmatskaņojumu piedzīvo nu jau arī par leģendāru dēvējamā Raimonda Paula dziesma „Manai Dzimtenei” ar Jāņa Petera dzeju. Apvienotie kori dzied pūtēju orķestra pavadībā. Virsdiriģents ir aizrautīgais, temperamentīgais un vīrišķīgu žestu apveltītais Jānis Dūmiņš.
Savukārt 1980.gadā īpašā godā tiek celta Jāzepa Vītola „Gaismas pils”. Dziesmu svētku skatītāju rindās atrodas Vītola atraitne Annija Vītols, un apvienotais koris „Gaismas pili” Haralda Medņa vadībā nodzied veselas trīs reizes.
1990.gadā piedzimst dziesma, ko dēvējam par trešās Atmodas „jauno himnu”. „Pirmo reizi šeit Latvijā ieradās arī kori no ārzemēm, daudzi trimdas tautieši. Un mēs atceramies to laiku, kad pirmo reizi skanēja Mārtiņa Brauna leģendārā dziesma „Saule, Pērkons, Daugava” ar Raiņa dzeju, kas izraisīja gan dziedātājos, gan arī klausītājos ļoti emocionālas sajūtas,” stāsta Pīrāga.
Kā pēdējo 2008.gada Dziesmu svētku vēstnesi Inta Pīrāga izraudzījusies Ērika Ešenvalda dziesmu „Aizej lietiņ” ar dainu tekstiem, kas izskanēja virsdiriģenta Māra Sirmā vadībā.
