Dziesmusvētki. Lai sasaucamies, lai dziedam

Koru skate Latgalē, koklētāju parāde "Ziemeļblāzmā" un ciemošanās pie kora "Latve" Parīzē

Dziesmusvētki. Lai sasaucamies, lai dziedam

Dziesmu un deju svētkiem čakli gatavojas arī latvieši Vācijā un Šveicē

Parīzes kora "Latve" vīru grupā dzied tikai francūži, kuri ļoti mīl Latviju

Parīzes latviešu kora «Latve» vīru grupā dzied francūži, kas ļoti mīl Latviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Parīzes latviešu koris "Latve" reizi nedēļā uz pāris stundām tiekas mēģinājumos Latvijas vēstniecības telpās Parīzē. 2000. gadā dibinātais koris, kas darbību atsācis 2013. gadā, pie nosaukuma ticis aizpērn un šobrīd nopietni gatavojas Dziesmu svētkiem. Kori veido latviešu dāmas un franču kungi, kuri ļoti mīl Latviju.

Korim ir savs karogs, katram dziedātājam – savs tautastērps, bet sanākšanai kopā ir gluži cita motivācija nekā koriem Latvijā. 

Kā atklāj kora diriģente Ināra Braže, kora nosaukums radies pirms diviem gadiem, kad kolektīvs vēl darbojies iepriekšējā diriģenta vadībā: "Vienā brīdī koris teica – mums taču arī beidzot vajag savu nosaukumu! Vārdam bija jābūt tādam, lai tas būtu ērti izrunājams arī francūžiem, lai tas būtu viegli saprotams, netiktu izkropļots un skanētu labi. Nosaukums tapa ciešā kopsadarbībā. Līdz ar to, ka mūsu korim ļoti tuva Mārtiņa Brauna dziesma "Saule, Pērkons, Daugava”, viss nāca ļoti dabiski.”

Pirmais Parīzes latviešu koris dibināts 2000. gadā un Vitas Timermanes-Mooras vadībā pastāvējis piecus gadus. Tad bijis liels pārtraukums, līdz 2013.gadā tas savu darbību atsācis, un nu jau otro sezonu ar kori strādā Ināra Braže ar mērķi aizvest kori uz Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem Latvijā.

Koris "Latve" mēģinājumā
Koris "Latve" mēģinājumā

"Neesmu profesionāla diriģente – Latvijas Mūzikas akadēmiju esmu beigusi kā vokāliste, bet dzīvē iznācis tā, ka pirms diviem gadiem kora iepriekšējā diriģente atgriezās Latvijā un vienīgā ar augstāko muzikālo izglītību tobrīd šeit izrādījos es," stāsta Braže. "Biju jau nopietni iesaistījusies korī, tāpēc nevarēju vienkārši pagriezt muguru. Tobrīd domāju – ja uzņemšos, tā būs liela atbildība, izaicinājums. Ilgi pārdomāju, vai to varu. Nekad nebiju ar muguru stāvējusi pret publiku! Taču esmu augusi kopā ar šo kori, un... te nu mēs esam,” stāsta Ināra, kura diriģēšanas pamatus apguvusi mūzikas koledžā, vokālo mākslu studējusi pie Anitas Garančas, bet akadēmiju absolvējusi Andželas Gobas vadībā.

Altu rindās dzied Daiga Štālberga. Pēc profesijas viņa ir tekstilmāksliniece, tālab likumsakarīgi, ka tieši viņa veidojusi kora karogu.

"Kādā raidījumā dzirdēju vienas karoga izšuvējas teikto – ja ir karogs, tad ir kolektīvs!", atstāsta Štālberga.

"Latvē" dzied 37 dziedātāji, un interesanti: sieviešu grupā ir vienas vienīgas latvietes, taču vīru grupu veido tikai franču kungi. "Pirmkārt, latviešu vīriešu Francijā nav daudz – un tas, ka francūži atrod laiku latviešu korim, ir apbrīnojami un fenomenāli! Neviens no viņiem latviešu valodā nerunā. Taču dziesmās reizēm ir tik svarīgas teksta nianses – un ir lietas, ko nemaz nevar iztulkot,” stāsta Daiga Štālberga.

No kreisās: Daiga Štālberga, Lelde Vikmane, Elīna Grīnpauka
No kreisās: Daiga Štālberga, Lelde Vikmane, Elīna Grīnpauka

Kora rindās ir arī latviešu aktrise Lelde Vikmane, kura Parīzē pievērsusies skolotājas profesijai. Daudzas paaudzes uzaugušas ar filmu "Vajadzīga soliste”, kurā Vikmane atveidojusi galveno lomu. "Jā, dažkārt loma iezīmē likteni," teic aktrise. "Ar mūziku esmu bijusi saistīta visu laiku, taču apbrīnojamā kārtā Latvijā nekad nebija iznācis dziedāt korī, ja nu vienīgi skolas laikā. Francijā beidzot uzdrīkstējos!

Korī ir pleca sajūta – tā apbrīnojamā latviešu īpašība un fenomens, ka citās vietās nevaram būt tik vienoti. Bet, tikko jādzied, tā kļūstam citādi, korī varam vienoties, atrodam cilvēku, kurš mūs var vadīt un kurš, būdams līderis, spēj citus iedvesmot un vienot, un spējam atrast kopīgo skaņu.

Esmu laimīga, ka to varu izbaudīt Francijā, taču ļoti gribētu, lai tas varētu notikt arī Latvijā – un ne tikai korī, bet arī citās sfērās varētu prast vienoties.”

"Latves" dalībniece Elīna Grīnpauka, kura 2013. gadā vēl bijusi kultūras atašejs, stāsta, ka doma atjaunot kori sākusies neviļus – ar kādām Jāņu svinībām. "Vajadzēja dziedātājus un dejotājus, uz vietas neviena nebija, no Latvijas būtu bijis grūti atvest. Radās ideja, ka vajadzētu savākt grupiņu ar dāmām." Pati Elīna Grīnpauka korī atsākusi dziedāt 2016. gadā: "Kopā ar Ināru mums izdevies veicināt kora izaugsmi, kvalitāti, skanējumu, esam ļoti priecīgi, ka Ināra palīdz virzīties uz Dziesmu svētkiem."

Tikām Bruno Davio ir sens Latvijas draugs – viņa vadītā mūzikas skola jau vairāk nekā 20 gadus draudzējas ar Preiļu Mūzikas skolu. Viņš zināms visiem Parīzē dzīvojošajiem latviešiem, un uz "Latvi" viņš atvedis savu draugu – protams, īstenu francūzi.

Parīzes latviešu kora 'Latve" dalībnieks Bruno Davio
Parīzes latviešu kora 'Latve" dalībnieks Bruno Davio

Sarunā ar Latvijas Radio 3 "Klasika" Bruno atklāj, ka ar latviešu mūziku un kultūru viņš pazīstams kopš 1989.gada: "Tā bija nejaušība – izdevās piedzīvot Dziesmu un deju svētkus gadu pirms neatkarības. Biju pārsteigts par latviešu izturību un kultūras bagātību, ko redzēju. Tas bija saviļņojošs un pārsteidzošs mirklis – redzēju, kā visi dzied "Pūt, vējiņi!” ar asarām acīs, ar izteiktu vēlmi sasniegt neatkarību.”

"Dziesmai ir spēks! Un man ļoti patīk dziedāt "Latvē” pie Ināras, un man ļoti patīk runāt latviešu valodā, lai gan nerunāju bieži," saka Bruno Davio skaidrā latviešu valodā.

Inārai Bražei jāiztur krietni lielāka slodze nekā diriģentiem Latvijā. Reizi nedēļā divu stundu laikā jāiemāca viss – gan  vokālā partija katrai balsij, vēl jāprot laipot pa vidu latviešu un franču valodai. "Kori pārņēmu pērn, kad sākās pieteikšanās Dziesmu svētku skatēm.

Sākām no nulles punkta – brīdī, kad caur Latviešu apvienību un vēstniecību bijām aicinājuši pievienoties korim dziedātājus, liels bija mans pārsteigums, kad ieraudzīju, ka sanākušo skaits bija dubultojies… Īsti tam pat nebiju gatava. Sapratu, ka tas būs jauktais koris un cik augsta latiņa mums jāuzstāda.

Ļoti lepojos ar mūsu franču vīriem – viņi paveikuši lielu darbu! Viens kungs no mūsu basiem visu Dziesmu svētku repertuāru iemācījies no galvas,” sajūsminās Ināra Braže.

"Skatoties uz viņiem, redzu, ka vīri ir ļoti motivēti – tad arī ieguldu savu darbu pretī. Ir liels prieks, ja viņiem iznāk. Vīri stāsta – kad uzšuvuši latviešu tautastērpu, bijusi sirreāla sajūta. Viņi ļoti mīl Latviju, un tas man sagādā lielu prieku – jo tā taču ir mūsu galvenā vēsts,” savā gandarījumā dalās diriģente.

"Meitenēm koris vairāk ir dziedāšana, sanākšana kopā. Jo latviešiem jau Parīzē nav cita pieaugušo kolektīva. Koris ir tā vieta, kur sanāk kopā. Ikdienā latviskumu neredzam un nejūtam, visi izklīstam Parīzē savās lietās. Tā ka korī būšanas motivācija ir mazliet cita nekā Latvijā,” novērojusi Ināra Braže.

Ināra Braže ar dēlu Karlosu
Ināra Braže ar dēlu Karlosu

Katram kora dziedātājam, protams, ir savs latviešu tautastērps. Daiga to, saprotams, darinājusi pati. "Tas būtu zem mana goda, ja būtu pirkusi!” Lielai daļai dziedātāju tautastērps nācis mantojumā, bet daļa tos darina šobrīd.

Īsts tērps dod karalisko stāju, latvietim mugurkauls iztaisnojas – par to ir pārliecināts ikviens krietnais "Latves" dziedātājs.

Koris "Latve" pēc videoieraksta baznīcā
Koris "Latve" pēc videoieraksta baznīcā

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti