Deputātiem tika izsūtīta elektroniska vēstule no Latvijas Nacionālā kultūras centra, kurā aicināts ,,atbalstīt Latvijas daudzbērnu ģimenes, līdz 2013.gada 1.maijam veicot mērķa ziedojumu: Latvijas daudzbērnu ģimeņu Dziesmu svētku transporta un ēdināšanas izdevumiem”.
No 100 Saeimas deputātiem aicinājumam pagaidām atsaukušies vien seši. Kopumā viņi noziedojuši 580 LVL. Daudzbērnu ģimenes vedīs uz noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu.
Tajā pašā laikā uz noslēguma pasākumu ir izdalīts vislielākais ielūgumu īpatsvars. Tirdzniecībā nonāca vien 40% biļešu. 60 % bija domāti citiem – iepriekš rezervēt varēja ārzemju latvieši, pašvaldību un ministriju pārstāvji. Turklāt trešdaļa izsniegta akreditācijās un ielūgumos.
Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja Dagnija Baltiņa skaidro, ka ,,padome diskutēja tikai un vienīgi par personu grupām. Varbūt mazlietiņ kaut kāds pārpratums radies, ka padome ir runājusi par vārdiem un uzvārdiem. Padome nekad šādu (ielūgto personu) sarakstu nav redzējusi”. Konkrētas personas individuāli izvēlējās UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Kultūras ministrija, Rīgas dome, Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme Grende (VL-TB/LNNK) lielo ielūgumu skaitu skaidro ar to, ka daļai cilvēku tie izsniegti, izrādot cieņu, bet ,,otra daļai tas ir pienākums un darbs. Pienākums un darbs ir deputātiem, viņi ir darbā noslēguma koncertā kopā ar tautu. Arī lielo uzņēmumu vadītāji ir darbā un skatās, kā notiek šis process. Es uzskatu, ka tas ir pienākums”.
Tāpat tiek uzsvērta sponsoru nozīme. Taču šoreiz svētkus dažādos veidos finansiāli atbalstīja valsts, tostarp valstij piederoši uzņēmumi: VAS ,,Latvijas dzelzceļš” - 200 000 LVL, SIA ,,LDz Cargo” - 180 000 LVL, AS ,,Latvenergo” - 190 000 LVL, AS ,,Latvijas valsts meži” - 97 600 LVL, un šobrīd norit pēdējās sarunas ar SIA ,,Lattelecom”, kas svētkos plāno ieguldīt 200 tūkstošus latu.
Visi šie uzņēmumi, lai gan ziedojuši valsts naudu, un iepriekšējo svētku sponsori arī saņems ielūgumus uz pasākumu.
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde norāda, ka ,,tā ir mūsu kā rīkotāja izvēle, piedāvāt mūsu ilggadējiem atbalstītājiem ielūgumus uz Dziesmu svētkiem. Ielūgumu skaits nav liels. Kopā mēs piedāvājam 150 ielūgumus visai atbalstītāju grupai kopumā”.
“de facto” sazinājās arī ar dziesmu un deju svētku organizatoriem Igaunijā. Taču tur situācija esot atšķirīga. Igauņi tik rūpīgi izdalīto ielūgumu skaitu neuzrauga. Tam iemesls – lielā estrāde. Kamēr Tallinā vienlaikus spēj uzņemt 60 tūkstošus skatītāju, Mežaparkā ir tikai 21 tūkstotis sēdvietu.
Igaunijas Dziesmu un deju svētku fonda pārstāvis Stens Veidebaums stāsta, ka 2009.gadā uz diviem koncertiem izpārdevuši 100 000 biļešu. ,,1 000 ielūgumu izsniedzām svētku organizatoriem, prezidenta birojam, diplomātiem, parlamenta deputātiem, pašvaldību pārstāvjiem, komponistiem un sponsoriem. Vēl 5 000 brīvbiļetes saņēma politiski represētie, kā arī daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar īpašām vajadzībām u.tml.” Turklāt dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu bez maksas varēja apmeklēt arī dejotāji, kuri paši vairs neuzstājās.
Igauņi apgalvo, ka sponsoru naudu cenšas izmantot pēc iespējas mazāk, cenšoties iztikt ar dotāciju no valsts budžeta.
