Pirmās skates norisināsies 3.martā Jelgavā, 4.martā Jēkabnieku kultūras namā un Dobeles kultūras namā, kā arī 5.martā Īslīces kultūras namā, bet noslēgsies 12.maijā Rīgā. Ārvalstu latviešu deju kopu sniegumu vērtēs videoskatēs 2. un 3.maijā. Skatēs pašiem dejotājiem ir iespēja izvēlēties divas dejas, bet nākamajā sagatavošanas posmā katram deju kolektīvam būs iespējams brīvi izvēlēties repertuāru savas grupas ietvaros.
“Svētku gatavošanās procesā skates ir tikai viens no daudzajiem posmiem. Šoreiz skates nolikumā iestrādātās izmaiņas katram kolektīvam ļaus parādīt labāko sniegumu, tāpēc aicinu dejotājus un kolektīvu vadītājus uztvert skates kā svētkus un dejot ne sacensības un punktu dēļ, bet kā devumu ceļā uz Latvijas valsts simtgades Deju svētkiem. Žūrija vērtēs dejas māksliniecisko izpildījumu un rakstura atklāsmi, dejas horeogrāfiskā teksta precizitāti, izpildījuma muzikalitāti, tautas tērpa valkāšanas kultūru un pareizību, kā arī deju kolektīva skatuves kultūru un kopiespaidu. Skatēm ir pieteicies pārsteidzošs skaits dalībnieku – 789 deju kolektīvi, kas ir par teju 200 deju kolektīviem vairāk nekā iepriekšējos Deju svētkos,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte.
Skates vērtēs žūrija piecu dejas ekspertu sastāvā. To vidū horeogrāfs, Deju svētku virsvadītājs Agris Daņiļevičs; horeogrāfs, Deju svētku virsvadītājs, Rēzeknes deju apriņķa virsvadītājs Ilmārs Dreļs; horeogrāfs, Deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs, Deju svētku virsvadītājs Jānis Ērglis; horeogrāfs, Deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs, Deju svētku virsvadītājs, Liepājas deju apriņķa virsvadītājs Jānis Purviņš; horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja, Limbažu deju apriņķa virsvadītāja Taiga Ludborža; horeogrāfe, Dejas konsultatīvās padomes locekle, Saldus deju apriņķa virsvadītāja Santa Laurinoviča; horeogrāfe, Dejas nozares konsultatīvās padomes vadītāja, deju svētku virsvadītāja Zanda Mūrniece; Jelgavas novada deju apriņķa virsvadītāja Ieva Karele; horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja, Siguldas deju apriņķa virsvadītāja Gunta Skuja un Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa.
Informācija par skatēm pieejama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājas lapā.
Jau ziņots, ka sākotnēji bija iecerēts Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku lieluzvedumā "Māras zeme" visiem 15 000 dejotāju uzstāties jaunos tērpos – audums būtu jāiegādājas pašvaldībām, bet tērpi jāpašuj pašiem deju kolektīviem. Pašvaldību savienība nolēma neatbalstīt īpašo tērpu finansēšanu uzvedumam "Māras zeme" tikai no pašvaldību līdzekļiem.
Pēc dejotāju un pašvaldību protestiem XVI Deju svētku deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskās koncepcijas autori solīja pilnveidot gan lieluzveduma repertuāru, gan mākslinieciskos risinājumus.
Vēlāk Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome deva zaļo gaismu deju lieluzveduma „Māras zeme” ieceres turpināšanai, par ko pēdējos mēnešos izskanējuši pretrunīgi viedokļi no dejotājiem. Līdz rudenim vēl varētu notikt kādas izmaiņas repertuārā un muzikālajā materiālā, taču ne koncepcijā kopumā. Uzveduma autori sola turpināt plaši skaidrot izrādes ieceri.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam. Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.
