Par labākā kora tituli cīnījās 23 jauktie kori, 7 vīru, 16 sieviešu un 4 senioru kori no visas Latvijas.
Jauktie kori
Lielā balva - Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris SOLA (diriģents Kaspars Ādamsons) un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas “AVE SOL” jauniešu koris KAMĒR… (diriģents Jānis Liepiņš),
1.vieta un specbalva par labāko obligātā skaņdarba interpretāciju - RKTMC "Mazā Ģilde" jauniešu koris BALSIS (diriģents Ints Teterevskis),
1.vieta - Babītes pagasta jauniešu koris MASKA (diriģents Jānis Ozols), SWEDBANK KORIS (diriģents Arturs Ancāns),
2.vieta - Rīgas Latviešu biedrības kamerkoris AUSTRUMS (diriģents Ārijs Šķepasts),
3.vieta - Dobeles pilsētas kultūras nama skolotāju koris SIDRABE (diriģents Jānis Zirnis), RKTMC "Mazā Ģilde" jauktais koris SONORE (diriģents Mārtiņš Ozoliņš).
Sieviešu kori
1.vieta un Lielā balva - Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas sieviešu koris BALTA (diriģente Māra Marnauza),
1.vieta - Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris SPĪGO (diriģente Līga Celma-Kursiete),
2.vieta - Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas sieviešu koris AUSMA (diriģents Jānis Zirnis), Liepājas Universitātes sieviešu koris ATBALSS (diriģente Ilze Valce), Ventspils pilsētas domes Kultūras centra sieviešu koris VENDA (diriģentes Rudīte Tālberga un Anitra Niedre),
3.vieta - Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas AVE SOL RĪGAS KAMERKORIS (diriģente Gunta Malēvica), Vecumnieku novada sieviešu koris VIA STELLA (diriģente Liene Batņa), Latvijas Universitātes sieviešu koris MINJONA (diriģents Romāns Vanags).
Vīru kori
1.vieta un Lielā balva - Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris GAUDEAMUS (diriģents Ivars Cinkuss),
2.vieta un specbalva par labāko obligātā skaņdarba interpretāciju - Daugavpils Latviešu kultūras centra vīru koris FORTE (diriģents Jevgeņijs Ustinskovs),
3.vieta - KTMC "Ritums" vīru koris TĒVZEME (diriģents Tālvaldis Gulbis).
Senioru kori
1.vieta un Lielā balva - VEF Kultūras pils senioru sieviešu koris DAUGAVAS VANADZES (diriģente Ārija Neimane)
2.vieta - Krustpils kultūras nama senioru jauktais koris ATVASARA (diriģente Skaidrīte Pugača), Jelgavas novada senioru jauktais koris GAISMA (Zita Kurševa),
3.vieta - Rīgas Latviešu biedrības senioru koris ERELBE (diriģenta Zaiga Lazdiņa).
Tika pasniegtas arī vairākas svētku atbalstītāju specbalvas.
“Spēcīga un blīva konkurence, bet sniegumi - ilgstoša darba rezultāts. Kvalitāti nevar iegūt īsā periodā – tas ilgstošs un pacietīgs process. Mums – žūrijai - gribējās novērtēt to visu maksimāli precīzāk, adekvātāk un godīgāk, cenšoties aizmirst iepriekšējos priekšstastus par koriem. Bieži vien aiztaisīju acis ciet un tikai klausījos koru skanējumu, muzikālās kvalitātes. Šoreiz kora karos bija pietiekami daudz jaundarbu, kas liecina, ka kora mūzika ir ziedoša un uzplaukstoāa teritorija. Jā, žūrijai bija izšķiršanās, izvērtēšana, dažādi varianti, bet lēmumu pieņemšana – demokrātiska, labā Mārtiņa Klišāna vadībā,” stāsta jaukto koru žūrijas komisijas loceklis, komponists Uģis Prauliņš.
“Latvija kā valsts var pamatoti lepoties ar saviem koriem. Valsts ir maza, bet mūzika, kas radīta šeit, ir izcila! Man ir liela pieredze dažādās žūrijās, un zinot Eiropas un pasaules korus, Latvijas latiņa ir daudz augstāka, jo šeit spēj pasniegt mūziku viegli! Tas ir īsts brīnums, ar ko Latvija var lepoties. Koru tradīcija Latvijā viennozīmīgi ir jāturpina un jāattīsta,” ir pārliecināts jaukto koru žūrijas komisijas loceklis Ksavjers Sarasola.
Savukārt Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende akcentē, ka “ir kari, kuros arī Latvija var uzvarēt bez ieročiem - tie ir koru kari. 140 gadu Dziesmu un deju svētku pastāvēšanas vēsturē esam kļuvuši par koru lielvalsti". Ministre ir pārliecināta, ka Latvijas kori to varēs pierādīt Pasaules koru olimpiādē jau nākamgad.
Pēc gada – 2014.gadā – Rīgā notiks Pasaules koru olimpiāde, kurā Latvijai būs spoža iespēja mirdzēt un to pierādīt,” uzskata ministre.
Kā ziņots, koru karos šogad nav "Grand Prix", bet ir Lielā balva katrā koru kategorijā. Lielās balvas ieguvējus īpaši godinās Dziesmu un deju svētku gājiena laikā 7.jūlijā.
Korus vērtēja starptautiska žūrija: Mārtiņš Klišāns, Uģis Prauliņš, Andris Veismanis, Ēriks Ešenvalds (Latvija), Risto Josts (Igaunija), Vaclovs Augustinas (Lietuva), Ksavjers Sarasola (Spānija), Gabors Holerungs (Ungārija), Stojans Kurets (Slovēnija), Miks Ileoja (Igaunija), Denezs Sabo (Ungārija), Havjers Busto (Spānija), Ralfs Aizenbaiss (Vācija), Francs Hercogs (Austrija).
XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem gatavojas 40 000 dalībnieku - kolektīvi no Latvijas (vairāk nekā 1600, t.sk. 100 mazākumtautību kolektīvi un individuālie izpildītāji skatēs), latviešu diasporas (47) un ārvalstīm (26).
