No paaudzes paaudzē. Skolēnu dziesmu svētku noslēguma koncerti cauri laikiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šogad, kad Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek jaunā, neierastā formātā, jaunā Mežaparka Lielā estrāde nepiedzīvoja noslēguma koncertu, bet tapa par filmēšanas laukumu koru koncertstāstam "Dziesmubērns". Tas ir vēl viens apliecinājums, ka Latviju jau gadu gadiem apdzīvo tūkstošiem "dziesmubērnu", kuru sejas atrodamas arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu arhīvā.

Nav šaubu, ka noslēguma koncerti ir emocijām bagātākie notikumi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos gan pašiem dalībniekiem, gan arī publikai. Tajos parasti piedalās ne tikai daudzskaitlīgais koris, kuram bieži vien piebalso arī skatītāji, bet arī pūtēju orķestri un dejotāji. Atceroties piedzīvotos noslēguma koncertus, visspilgtākās atmiņas saistās ar koncertu beigām, brīdi, kad no diriģētā un diezgan disciplinētā kopkora bija jāatvadās, un sākās jautrais haoss. Šos mirkļus raksturoja prieku apliecinošā vainadziņu mētāšana, ārpus repertuāra dziesmu dziedāšana, kā arī maģiskais jauniešu pūļa vilnis, kuru bieži bija aizliegts taisīt, pamatojoties uz estrādes konstrukcijas trauslumu. Ļoti ceru, ka jaunajā Mežaparka estrādē jaunieši un jaunietes, skolnieki un skolnieces varēs viļņoties, cik vien vēlas.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts "Mana zeme – zemīte skaistā"
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts "Mana zeme – zemīte skaistā"

Apskatot LTV Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu arhīvu, nonācu pie secinājuma, ka īsts varoņdarbs šķiet jau tas, ka vidusskolas, bet vissvarīgāk, pamatskolas vecuma bērnus ir bijis iespējams vairākkārt mobilizēt trīs stundu ilgam, nekustīgam, nepārtrauktam priekšnesumam. Tajā visskaistākais, manuprāt, ir dziedātāju portreti, kurus sastopam ekrānā. Tos gaidīja ne viens vien ģimenes loceklis – mamma, tētis, vecmāmiņa, vectētiņš visā Latvijā. Ja dejotāji skatēs cīnījās par labāko kolektīvu tituliem un iespēju dejot tuvāk Latvijas Televīzijas kamerām ar lielu, nekad nezūdošu smaidu uz lūpām, tad koristiem, šķiet, tā nebija. Tā arī redzamas kautrīgas, priecīgas, jautras mazas dziedošas sejas, dažas izliekas, ka neredz, ka tiek filmētas, citas nezina, kā lai reaģē, vēl citas izbauda šīs sekundes slavas, pastiprinot savu centību, mājot vai skatoties tieši kamerā. Šie nepiespiestie, dažreiz nepamanītie mirkļi atgādina, ka šie koncerti ir ne tikai programma, dziesmu kopums, bet arī katrs atsevišķais dziedātājs, kas ar savu balsi un klātbūtni tajā piedalījies.

1988. gada Rīgas zonas vispārizglītojošo skolu dziesmu svētkos nojaušama strauja neatkarības tuvošanās. Preses izdevumos, rakstot par šī gada dziesmu svētku noslēguma koncertu, izcelts, ka svētki norit, lai svinētu padomju varas nodibināšanas Latvijā 70. gadadienu. Neskatoties uz to, noslēguma koncerta repertuārā īpaši dziedātāju iecienītas ir latviešu tautas dziesmas, piemēram, "Dzied māsiņa skaistas dziesmas" Arvīda Platpera vadībā. Lielas ovācijas arī kompozīcijai "Līgo dziesmu vainags", kuru diriģēja Pauls Kvelde. Līdzās tautas dziesmām presē izcelts arī dalībnieku prieks, dziedot Imanta Kalniņa dziesmas, starp tām "Ceļš uz mājām" ("Piena ceļš").

1989. gadā notika VI Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts. Koncertu atklāja Latvijas himna "Dievs, svētī Latviju!" svētku virsdiriģenta Leonīda Vīgnera vadībā. Jāpiebilst, ka dziesmu nosaukumi vairs netiek tulkoti krievu valodā, kā tas bija gadu iepriekš Rīgas zonas vispārizglītojošo skolu dziesmu svētku koncertā. Virsdiriģenti tērpušies Latvijas karoga krāsā – tumši sarkanā, un Mežaparka estrādē plīvo valsts karogs.

VI Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Rīga,...
VI Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Rīga, 1989. gada 1.-2. jūlijs

Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Svētku lāde" diriģents Arvīds Platpers stāstīja, ka šī koncerta programmā sešus mēnešus pirms koncerta tika veiktas apjomīgas izmaiņas, jo Latvijā strauji attīstījās politiskie notikumi. Janvārī mākslinieciskās padomes sēdē tika mainīts svētku noslēguma koncerta dziesmu repertuārs, kas, pēc koncerta režisora Miervalda Mozera domām, vairs neatbilda tā laika garam. No jauna tika piedāvātas dziesmas: "Dievs, svētī Latviju!" (Baumaņu Kārlis), "Nevis slinkojot un pūstot" (Jurjānu Andrejs), "Ceļš uz mājām" (Imants Kalniņš), "Saule, Pērkons, Daugava" (Mārtiņš Brauns), "Labvakar, Latvija!" (Jānis Lūsēns), "Sauc brāļus dziesma kopā" (Raimonds Pauls) un "Latvju zeme vaļā stāv" (Zigmars Liepiņš).

Šie svētki varētu būt bijuši vieni no emocijām bagātākajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturē. Tā tos arī atcerējās Arvīds Platpers. Koncertā izskan vairāki jauni skaņdarbi, kas īpaši daudzina Latviju, latviešu nacionālo identitāti un brīvību. Arī pūtēju orķestri un deju ansambļi to bagātina ar saviem priekšnesumiem.

1995. gada noslēguma koncerts bija pirmais Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts neatkarīgajā Latvijā. Savās atmiņās virsdiriģents Arvīds Platpers atzīmēja, ka pirmo reizi šajā koncertā piedalījās vairāk nekā 30 000 dalībnieku, jo koristiem un dejotājiem pievienojās arī pūtēju orķestri, folkloras kopas, lauku kapelas un koklētāji. Pēc Latvijas himnas izpildīšanas svētku dalībniekus uzrunāja Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kurš teica: "Tautas dziesma ir apliecinājums, ka ir un būs mūžam Latvija." Prezidents arī uzsvēra, ka Latvijas jaunatne ir Latvijas vislielākā bagātība, kā arī uzslavēja svētku organizatorus par lielo ieguldījumu to tapšanā.

VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Pr...
VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Priekšplānā virsdiriģents Arvīds Platpers (no kreisās) un komponists Zigmars Liepiņš. Rīga, 1995. gada 2. jūlijs

Koncerts ir arī nozīmīgs ar to, ka skolēnu priekšā stāvēja virsdiriģenti Jānis Dūmiņš, Jānis Zirnis, Jānis Sprancmanis, Terēze Broka, Jānis Brants. Vairākas šajā gadā izpildītas dziesmas vēlāk arī ceļoja uz Vispārējiem Dziesmu svētkiem, piemēram, Mārtiņa Brauna "Mīla ir kā uguns" un Raimonda Paula īpaši noslēguma koncertam komponētā dziesma "Tu esi". Pirmo reizi šajos svētkos skan arī Ilzes Arnes komponētā dziesma "Daugavas krastā". Arī tautas dziesmu apdarēm tajā ir īpaša vieta. Ļoti mīlēts šajā koncertā ir diriģents Jānis Sprancmanis, kurš uz diriģenta pults kāpj ar īpašu enerģiju, un diriģents Jānis Dūmiņš, kurš meistarīgi vada lielo jauniešu kopkori.

Svarīga loma koncertā ir pūtēju orķestriem, kuru ritmiskās izpildītās mūzikas ritmā līksmoja gan dziedātāji, gan publika un dejoja dejotāji. Koncerta otrajā daļā pat, skatoties ierakstu, jūtams liels pacilājums – dziedātāji uzgavilē dejotājiem un pūtēju orķestriem. Koncerta noslēgumā tiek izpildītas vairākas rokmūzikas un populārās mūzikas dziesmas latviešu un citās valodās, attālinoties no tautiskajiem motīviem.

2000. gada VIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts sastāvēja no četrām daļām. Pirmajā skanēja latviešu oriģinālmūzikas kompozīcijas, pēc tam latviešu tautas dziesmas, trešā daļa bija veltīta dažādām pasaules dziesmām, un ceturtajā izskanēja Māras Zālītes un Zigmara Liepiņa muzikālā teika par Daugavas rakšanu.

Šajā noslēguma koncertā savu uzrunu teica Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, citējot tautas dziesmu rindas un sveicot svētku dalībniekus, organizatorus un viesus. Prezidente noslēdza savu uzrunu sakot: "Jūs esat mūsu nākotne, jūs esat mūsu tautas cerība. Mums visiem ir prieks un lepnums par to, ka jūs esat tik skaisti, tik gudri, tik talantīgi, tik labi bērni. Mēs visi ļoti jūs mīlam, mēs esam par jums lepni. Audziet lieli Latvijai, mīliet savu tautu un zemi. Lai jums labi klājas!"

Šo svētku stūrakmens ir vairāk nekā divdesmit minūšu ilgais tautas dziesmu cikls "Dod, Dieviņi, kalnā kāpt", kura laikā dzied gan dažādi solisti, gan dejo dejotāji. To diriģē ar dziedātāju ovācijām sagaidītais diriģents Eduards Grāvītis. Sarežģītais tautas dziesmu cikls tika nodziedāts bez aizķeršanās. Arī šajā koncertā sava vieta ir krāšņam un skaļam pūtēju orķestru priekšnesumam.

Pasaules tautu dziesmu cikls, kurā rodamas gan lietuviešu, gan amerikāņu, austrāļu, vācu, krievu un itāļu tautas dziesmas, apliecina divtūkstošajiem gadiem raksturīgo Latvijas internacionālo saikņu dibināšanu ar skatu uz Rietumiem.

Arī Māras Zālītes un Zigmara Liepiņa cikls, pateicoties solistiem, koristos raisīja īpašu centību un skaidru skanējumu. Interesanti ir vērot, cik ļoti atsaucīgs ir lielais kopkoris,un kā skanējums mainās, dziedot iecienītas dziesmas vai sadziedoties ar populāriem solistiem. Sava nozīme ir arī diriģenta enerģijai. Un, protams, tuvojoties katra koncerta noslēgumam, emocijas un centība kāpj.

2005. gada IX Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts "Laika upē es" bija veltījums visiem iepriekšējiem astoņiem skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertiem. Šī gada galvenais svētku pasākuma motīvs bijis mezgls. Arī šajā koncertā uzrunu teica Vaira Vīķe-Freiberga, tērpusies tautastērpā. Prezidente teica: "Es gribu jums pateikt, ka es kā Valsts prezidente tik ļoti jūs visus mīlu, ka gribētu katru no jums apkampt un apmīļot."

Koncerta pirmās daļas pamatideja bija ceļojums vēsturē, atskaņojot dažādās senākos dziesmu svētkos izpildītas dziesmas. Pirmā koncerta dziesma bija Andreja Jurjāna kantāte "Tēvijai", kuras pirmatskaņojums notika trešajos dziesmu svētkos 1888. gadā. Šajā gadā svarīgi bija arī scenogrāfiski/horeogrāfiski risinājumi – dziedātājiem bija piecu krāsu lakatiņu komplekts, kuri bija jāpaceļ, kopkorī veidojot dažādas krāsainas formas.

Pirmatskaņojumu piedzīvoja Jāņa Lūsēna dziesmu cikls "Neatbildēts zvans" ar Ineses Zanderes vārdiem. Koncerta trešā daļa sastāvēja no latviešu tautasdziesmu cikla "Laika upē es" Valda Zilvera apdarē. Ulda Marhilēviča un Guntara Rača 2004. gadā tapušais dziesmu cikls "Gaismas atgriešanās" tika izpildīts ar dažādu populāru solistu dalību. Starp tiem – Ance Krauze, Zigfrīds Muktupāvels, Mārtiņš Freimanis. Koncertu noslēdza Raimonda Paula komponētā "Vivat Latvija", Imanta Kalniņa "Piena ceļš" un "Pūt, vējiņi!".

2010. gada jūlijā notika X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, un to krāšņajā noslēguma koncertā "Mana zeme, zemīte skaistā" uzsvars tika likts uz latviešu identitāti un vēsturi atspoguļojošām dziesmām – "Gaismas pils", "Tālavas taurētājs", "Nevis slinkojot un pūstot". Tajā izskanēja arī vairāki Imanta Kalniņa jaundarbi ar Broņislavas Martuževas vārdiem un Ilzes Arnes komponēti skaņdarbi, Raimonda Paula komponēta mūzika, kā arī tautas dziesmu apdares. Koncerta pamatmotīvs bija Latvijas upju loki, kuri kopā saved jauniešu un bērnu balsis no visiem novadiem.

Koncerta noslēdzošajā daļā koristi bija īpaši uzmundrināti, izpildot Ulda Marhilēviča un Guntara Rača skaņdarbu ar Aijas Andrejevas un Mika Dukura solo "Iedomājies", kā arī skaņdarbu "Mana dziesma", kas kopš 2005. gada kļuvis par skolēnu dziesmu svētku "himnu".

2015. gadā norisinājās XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, to noslēguma koncertā "Manā dziesmā – tu" piedalījās 12 500 koristi, 500 dejotāji, 900 pūtēju orķestru mūziķi, 800 folkloras kopu dalībnieki.

Līdzās tautas dziesmu apdarēm, skaņdarbiem un jaundarbiem par Latviju un ierastajam dziesmu svētku repertuāram šajā koncertā izskanēja arī starp pašiem dziedātājiem lielā cieņā esošās populārās mūzikas dziesmas, piemēram, Jāņa Aišpura un grupas "The Sound Poets" "Kalniem pāri" vai Ulda Marhileviča un Guntara Rača "Tikai tā".

Skatoties LTV pieejamo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu arhīvu, šķiet, ka latviešu komponistu dziesmu vai tautasdziesmu dziedāšana ir daļa no mūsu nacionālajai identitātei neatņemama rituāla. Lai arī katrā no koncertiem notiek īpaši tiem komponētu ciklu vai dziesmu atskaņošana, liela nozīme ir skaņdarbiem, kas ceļo no koncerta uz koncertu, no desmitgades uz desmitgadi. "Nevis slinkojot un pūstot", "Stāvēju dziedāju", "Saule, pērkons, Daugava", "Piena ceļš", "Gaismas pils" ir šī kultūras materiāla daļa. Šīs dziesmas veido saikni starp dažādām paaudzēm un dažādu Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Dziedāt vienu kopīgu dziesmu diriģenta vadībā tūkstošbalsīgā korī ir vienreizēja pieredze, un tā jebkuram muzikālam cilvēka sākas tieši Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti