Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Filmu «Četri balti krekli» rādīs Kannās

Vai Dziesmu svētki kļūst par festivālu?

Nerimst diskusijas par Dziesmu svētku festivalizāciju

Dziesmu svētku rīkotāji – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – vakar izsoles kārtībā piešķīruši licences septiņiem vieglā alkohola tirgotājiem.

Tas nozīmē, ka visās lielajās svētku norises vietās būs iespēja iegādāties alkoholu, kas bija karstais jautājums iepriekšējo svētku priekšvakarā un šajā reizē licis organizatoriem izšķirties par lielākiem ierobežojumiem. Vai alkohols un mūsu lielākie svētki ir savienojamas vērtības un vai arvien vairāk varam Dziesmu svētku kontekstā izmantot vārdu festivalizācija?

Par Dziesmu un deju svētku un alkohola savienojamību diskutēja īsi pirms 2013.gada svētkiem. Toreiz diriģents Māris Sirmais pat rosināja noslēguma koncerta laikā liegt tirgot alkoholu, argumentējot, ka šie svētki nav nekāds pikniks.

Tagad no jauna ar publikāciju medijos jautājumu par svētku komercializēšanos un festivalizēšanos uz diskusiju galda atgriezis sociologs Jānis Daugavietis.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča uzskata, ka vilkt paralēles ar festivalizāciju nav korekti.

“Tas, kas parādījās Daugavieša rakstā – jā, šis ir liela mēroga pasākums, kuram ir līdzības ar liela mēroga pasākumu menedžmentu, vadīšanu,” viņa skaidro. “Savukārt pēc būtības tur līdzība nekad nav bijusi un nekad arī nebūs."

“2013. gadā bija šīs diskusijas un līdz ar to tad tika ieviests arī jaunievedums, kuru mēs turpinām arī šajos svētkos jau kā labo praksi: vieglais alkohols – alus un sidrs – tiks tirgots pirms koncerta un pēc koncerta, un koncerta laikā – atsevišķā zonā, no kuras ar alkohola glāzi rokās nebūs iespēja iziet uz skatītāju zonu, ne tikai uz tribīnēm, bet arī skatītāju zonu,” turpina Juhņeviča.

“Tomēr gribas piezīmēt, ka Dziesmu svētki nav festivāls, tiem nav tikai izklaidējošs raksturs, vienkārši jauki pavadot laiku. Tas tomēr ir koncerts, kas mums visiem ir svarīgs, un tieši tāpēc šo risinājumu, vēl papildinot, esam īstenojuši arī šajā gadā,” uzsver Dziesmu un deju svētku izpilddirektore.

Latvijas Televīzijas raidījuma “Kultūras ziņas” aptaujātie cilvēki sliecas uzskatīt, ka Dziesmu un deju svētki ar alu tomēr ir savienojami, gan norādot - ēdienam un dzērienam jāatrodas atsevišķās zonās.

Dziesmu svētku rīkotāji sola, ka ēdināšanas zona galvenajās svētku norises vietās pēc rekonstrukcijas būšot īpaši nodalīta un šašliku dūmiem vairs nevajadzētu traucēt koncerta skatītājus, kā tas ir bijis iepriekš. Tāpat pastiprināti kontrolēs, lai cilvēki uz skatītāju zonu un tribīnēm nedotos ar alkohola glāzēm.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks pauž savu viedokli: “Dziesmu svētki mūsdienās ir pacelti tādā īpaša svētuma līmenī, un tāpēc arī rodas visi šie iebildumi, ka mums Dziesmu svētkos nevajadzētu rīkoties tā, kā mēs rīkojamies visos citos svētkos, it sevišķi tādos festivāla tipa svētkos, sākot ar “Positivus” un beidzot ar operas svētkiem. Šī ir tāda normāla svētku sastāvdaļa.”

Sedlenieks arī skaidro, ka zināmā mērā ar sakrālo varētu saistīt visus svētkus, taču Dziesmu svētki kļūst par īpaši sakrāliem, tāpēc arī tiek apjozti ar ierobežojumiem, iespējamiem un vēlamiem tabu.

“Jo tur vairāk būtu ierobežojumu, jo tie liktos svētāki,” noslēdz Sedlenieks.

Savukārt kulturologs Deniss Hanovs uzsver, ka šobrīd dzīvojam baudu laikmetā un patēriņa kultūra jau ienākusi pat piemiņas un politiska rakstura pasākumos. Viņaprāt, ka šis process nav apturams.  

“Es domāju, ka mēs visdrīzāk atgriežamies pie situācijas, kas mūs varbūt tuvina nosacītiem viduslaikiem, viduslaiku kultūrai, kur ir diezgan liels cilvēku slānis – es nekritizēju, es konstatēju –, kuri aizvien straujāk attālinās no tā, ko mēs sauktu par apgaismības cilvēka tēlu, respektīvi, izklaides kultūra ļoti daudziem ir aizstājusi tekstu un intelektuālo procesu,” skaidro Hanovs. “Tas, ka Dziesmu svētki vai citi pasākumi sāk pārvērsties par karnevālisku momentu, ir šī procesa iezīme.”

Maijā Dziesmu svētku organizatori rīkos izsoli, lai izvēlētos ēdinātājus, un raudzīs, lai tie būtu vietējie un piedāvātu mums raksturīgās garšas.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti