Pirms 150 gadiem Vasarsvētkos sākas kāda tradīcija, kura šobrīd ar savu unikalitāti ir iekļauta UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Un tie ir latviešu Vispārējie Dziesmu svētki. Bet aizsākās viss ar toreizējā Dikļu draudzes mācītāja Jura Neikena aicinājumu kopīgai dziedāšanai, uz kuru atsaucās seši vīru kori.
Kā iepriekš vēstīts, sestdien, 7.jūnijā, atzīmējot pirmo dziedāšanas svētku 150 gadu jubileju, Dikļos būs vairāki koncerti un arī svētbrīdis baznīcā, bet vakarpusē koru lielkoncerts jaunajā Dikļu dabas koncertzālē.
Vairāk nekā 40,5 tūkstoš dalībnieku no visas pasaules – tik daudz pulcēja pēdējie latviešu Vispārējie dziesmu svētki. Bet sākums ir pirmie dziedāšanas svētki ar 120 vīriem no sešām vietām - Mazsalacas, Lielsalacas, Straupes, Limbažiem, Dikļiem un Rūjienas.
Dikļu dziesmu svētku muzeja ekspozīcijas vadītāja Inita Hihalovska Dikļu muzejā iepazīstina ar jauno, pirmajiem dziedāšanas svētkiem veltīto ekspozīciju. Daļa ekspozīcijas veltīta rakstniekam, Dikļu draudzes mācītājam Jurim Neikenam. Toreiz pirms 150 gadiem, viņš ieceri par dziedāšanas svētkiem rod sarunā ar savas draudzes jauniešiem.
„Neikenam pašam patīk dziedāt, dziesma un mūzika ir tuvas. Sarunās sapratis arī, ka citiem patīk dziedāt. Saticis jauniešus, kas gatavojas Bībeles svētkiem. Neikens grib sarīkot savas draudzes cilvēkiem svētkus, kas nesaistās ne ar ko citu, kas palīdzētu cilvēkiem atpūsties,” stāsta Hihalovska.
Sākumā mācītājs Neikens sarīkojumu iecerējis kā parastu koru koncertu slēgtās telpās pēc Bībeles svētku parauga. Bet tā kā šādam gadījumam piemērotu telpu nedz Dikļos, nedz tuvākā apkaimē nav, tad Neikens izšķīrās par sarīkojumu brīvā dabā, izvēlēdamies savas mācītājmuižas plašo dārzu.
Pakalns, kurā notiek dziedāšanas svētki vēlāk ieguva Neikena kalniņa nosaukumu. Tagad, gatavojoties 150 gadu jubilejai te tapusi jauna estrāde jeb, pareizāk sakot, dabas koncertzāle. Kocēnu novadam tas prasījis prāvus finansu ieguldījumus, bet, kā vērtē novada vadītājs Jānis Olmanis, šis ieguldījums ir ar domu par nākotni.
Plāns ir kopā ar Kultūras mākslas centru, ka šeit katru gadu notiks viens liels valsts mēroga pasākums. Svarīgākais – šeit nāk līdzi vēsturiskais, te ir kā dziedāšanas svētku svētvieta, te koris brauc kā svētceļojumā. Tā ir vēsture, mūsdienas, mūsu testaments, ko gribam nodot nākotnei,” saka Olmanis.
Un ir kāda vēl tālāka iecere, par kuru stāsta novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle, - ka Dikļos varētu pulcēt dziedātājus pat no visas pasaules.
„Kā zinām – kur ir latvieši, tur dziedāšanas svētki. Nu ir vieta, kur vasarās sanākt kopā. Ļoti ceram, ka šī tradīcija būs katru vasaru,” atzīst Nagle.
