Rīta intervija

VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts par situāciju pašvaldībās

Rīta intervija

Pieci gadi ar eiro. Vērtē Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks

Rūta Muktupāvela: Šis bija kulminācijas gads kultūras nozarei

Muktupāvela: Dziesmu un deju svētku tradīcijas nevar pastāvēt bez valstiskā atbalsta

Dziesmu un deju svētku tradīcijas nevar pastāvēt bez uzmanības un valstiskā atbalsta, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.

Gada nogalē iznāca zinātniskais pētījums "Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija". Muktupāvela atklāja, ka pētījuma ietvaros noskaidrojies, kādiem jābūt priekšnosacījumiem, lai arī inovācijām pilnā vidē nemainīgas saglabātu Dziesmu un deju svētku tradīcijas. Pētījumu rezultāti liecinājuši, ka tradīciju saglabāšanā ir iesaistīti aptuveni 90% sabiedrības. Tas ļauj spriest, ka Dziesmu svētki nav tikai dažādi lielkoncerti, bet arī dzīvesveids un sociālā kustība. Līdzīgi rezultāti ir pārējās Baltijas valstīs.

"Nozīmīgi ir nepazaudēt iestrādes un nemarginalizēt tradīcijas nozīmi. Ja valsts to ignorēs un uzskatīs, ka tas nav vajadzīgs, ja tas paliks tikai kaut kādā izklaides līmenī, tradīcija tiks apdraudēta," pauda Muktupāvela. Pagaidām tādu risku neesot, jo Dziesmu svētkiem ir gan institucionāls, gan starptautisks atbalsts. Tomēr, guļot uz lauriem un gaidot, ka kaut kas notiks pats no sevis, šāds atbalsts var izbeigties, atzina Muktupāvela.

Intervijā Muktupāvela arī norādīja, ka pēc Dziesmu un deju svētkiem notiek regulāra pasākumu izvērtēšana, lai organizatori mācītos no savām kļūdām. "Starptautiskā līmenī tiek rīkotas konferences un aptaujas. Kļūdas tiek analizētas zinātniskā līmenī," skaidroja Muktupāvela.

KONTEKSTS:

Monogrāfijā detalizēti aprakstīts trīs gadu garumā īstenots pētījums par Dziesmu un deju svētkiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījums sniedz ieskatu svētku tradīcijā no finansiālā, zīmološanas, repertuāra, emocionālā un daudziem citiem aspektiem.

"Mēs esam uz Dziesmu svētkiem skatījušies citā rakursā nekā līdz šim. Ir arī raksts par Dziesmu svētku vēsturi, bet mēs mēģinājām vērtēt kolektīvu veidus, kas ir iesaistīti, skatīties uz Dziesmu svētkiem kā uz tradīciju, skatīties, kāda ir izglītības loma tradīcijas saglabāšanā,” Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” iepriekš stāstīja viena no monogrāfijas autorēm, Latvijas Kultūras akadēmijas Radošo industriju programmas direktore Agnese Hermane.

Grāmatā iekļauti 13 raksti, kurus veidojuši gan pieredzējuši pētnieki, gan jauni Latvijas Kultūras akadēmijas kolēģi. "Mūsu fokusā bija nevis repertuārs un repertuāra pulēšana vai precizēšana koriem, deju un pūtēju kolektīviem, bet tas, ka Dziesmu svētki ir virkne ar pakalpojumiem, kas tiek veikta,” iepriekš norādīja antropologs, arī viens no monogrāfijas autoriem Viesturs Celmiņš.

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti