Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Ceļā pie Aleksandra Čaka. 4. stāsts. Čaka un Sudrabkalna draudzība

Kultūras rondo

Raibīs iepazīstina ar savu jauno projektu "Obrozi" - 32 pastkaršu komplektu

“Līgo” – atslēgas vārds topošajā Dziesmu svētku muzeja ekspozīcijas koncepcijā

Mežaparka estrādē taps Dziesmu un deju svētku ekspozīcija

Viena no redzamākajām aktivitātēm ceļā uz Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadu jubileju būs Rakstniecības un mūzikas muzeja veidotā Dziesmu un deju svētku ekspozīcija, informēja Latvijas Nacionālais kultūras centra pārstāvji.

Līdz lielajai jubilejai plānots pabeigt ne tikai Mežaparka Lielās estrādes pārbūvi, bet estrādes ēkā ierīkot arī tradīcijai veltītu Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) veidoto pastāvīgo ekspozīciju, kas top kā Kultūras ministrijas un Rīgas domes sadarbības projekts.

Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” RMM direktore Iveta Ruskule stāsta: “Mūsu ceļš uz Dziesmu svētku tradīcijas ekspozīciju lieliski sakrīt ar ceļu uz Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadskārtu.

Tas ir milzīgs notikums Latvijas un arī Baltijas kultūrā, ka atjaunojot Mežaparka estrādi jaunā veidolā, tiek domāts arī par šīs vietas vispārējo atdzīvināšanu kā kultūras tūrisma [..] centru.”

Paredzēts, ka ekspozīcija iekārtosies divos stāvos, tās pamatā būs četri “stūrakmeņi” – multimediāla instalācija “Lielākais koris pasaulē”, vizuāli un skaniski izzināma svētku norišu laika līnija, meditācijas vietas kormūzikas klausīšanās krēslos un kopienas aktivitāšu telpa, kura tiks atvēlēta tam, lai varētu satikties visi dziesmu svētku tradīcijā iesaistītie – gan dalībnieki, gan arī to veidotāji, kā arī būs iespēja rīkot seminārus, maināmās izstādes, gan arī veikt muzejpedagoģiskas nodarbības. Visiem interesentiem būs pieejami arī ar dziesmu svētku izpēti saistītie materiāli, piemēram, visi pieejamie svētku repertuāru krājumi, dalībnieku datu bāze, kā arī plašas sabiedrības iesūtītie pieredzes stāsti, ar kuriem ikviens interesents varēs dalīties pēc Lieldienām izsludinātajā akcijā “Mans dziesmu un deju svētku stāsts”.

Ekspozīcijā tiks apskatītas visas tradīcijas attīstībai būtiskās nozares – kora, dejas, pūtēju orķestru, simfonisko orķestru, kokļu mūzikas, tautas tērpu, folkloras ansambļu, tautas daiļamata.

Svētku norišu laika līnijas veidotāja, režisore Kristīne Želve atklāj, ka vislielākais izaicinājums ir apgūt uz sakārtot ar svētku tradīciju saistīto materiālu gūzmu.

Komanda par vienu no atslēgas vārdiem izvirzījusi “tīrību”. Uzdevums ir atsijāt lieko, atstājot vien būtisko, un Želvei tas ir stāsts par mums.

Veidojot laika līniju, viņai svarīgi uz tradīciju paskatīties mūsdienu cilvēka acīm un izcelt dalībnieku balsis, kas līdz šim varbūt mazāk izskanējušas. “Laika līnija pilnīgi noteikti tiks atstāta arī nākotnes notikumiem. Domāju, ka pašreiz mēs arī esam tādā vēsturiskā punktā – epidēmijas vidū. Šobrīd, protams, nav atbildes, kā tas ietekmēs tādu fenomenu kā Dziesmu svētki. Mēs visi ceram, ka tie nemainīsies un epidēmijas tos neietekmēs, taču tas paliek atvērts jautājums,” norāda Želve.

Iveta Ruskule piebilst, ka pārskatot RMM Dziesmu svētku kolekciju, secināts, ka ļoti trūkst fotoliecību par laika posmu no 20. gadsimta 80. gadiem līdz mūsdienām. Viņa turpina: “Mēs nevaram apsolīt, ka pilnīgi visas piedāvātās fotogrāfijas uzņemsim kolekcijā, bet mēs būtu priecīgi, ja cilvēki padalītos ar saviem fotoalbumiem.” Visvairāk nepieciešamas fotogrāfijas, kas iezīmē svētku dalībnieku ikdienu, ne tik daudz pašu pasākumu norisi.  

Izstāde būs pirmā Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītā pastāvīgā ekspozīcija. Tās veidotāju lokā ir arhitekts Austris Mailītis, režisore Kristīne Želve, RMM mākslas eksperti Ieva Ezeriete, Solvita Puķīte, Rūta Līcīte, Dzintars Gilba, Izglītības un satura nodaļas vadītāja Liega Piešiņa, Komunikācijas un mārketinga nodaļas vadītāja Indra Vilipsone, dramaturģe Rasa Bugavičūte-Pēce.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt