Spilgtākais piemērs ir Daugavas stadions, kur gandrīz 15 000 dejotāju uzstājās 5000 skatītājiem. Tomēr Daugavas stadions ir vienīgais stadions, kas atbilst dejotāju prasībām un svētku vajadzībām un īpatnībām. Līdz ar to dejotāji nedēļas laikā dejoja piecās uzstāšanās reizēs.
Arī Mežaparka estrādi ir nepieciešams rekonstruēt. Tā ir spējīga uzņemt vien 20 000 skatītājus. Tāpat bija vairāki mazāka mēroga koncerti, kas savā kvalitātē bija augstas raudzes, taču notika nepiemērotās vietās. Piemēram, vokāli simfoniskās mūzikas koncerts notika „Arēnā Rīga”, savukārt kokļu koncerts – Ķīpsalas hallē. Ne viena, ne otra no šīm ēkām nav piemērota tādiem koncertiem.
Tādējādi, kā norādīja Melbārde, pieprasījums pēc biļetēm vairakkārt pārsniedza piedāvājumu, un daudzi cilvēki, kuri vēlējās iet uz koncertiem, tos neapmeklēja. Viņa arī norādīja, ka apjomos mazās infrastruktūras dēļ Latvija Dziesmu un deju svētkus nav ievērojami reklamējusi ārpus Latvijas, jo prioritāte tomēr svētkus ir parādīt, pēc viņas vārdiem, „pašu cilvēkiem”.
Melbārde norādīja, ka līdz 2018.gadam noteikti ir jāuzceļ deju svētku stadions un jārekonstruē Mežaparka estrāde.
Šogad Dziesmu un deju svētki iedzīvotāju vidū bijuši ļoti populāri. Tos atklāja pagājušajā svētdienā, un tie noslēgsies šajā svētdienā ar noslēguma koncertu Mežaparka estrādē.
