Rakstot, ka līdzšinējā Dziesmu svētku biļešu izplatīšanas kārtība ir pazemojums pircējam, ar ierosinājumu vēstuli Kultūras ministrijā un LNKC pirms diviem gadiem vērsās “Biļešu paradīzes” vadītājs. Ņemot vērā, ka tāpat visiem biļešu nepietiek, viņaprāt, godīgāk būtu, ja biļešu izplatīšanu uzticētu pašvaldībām, kas ar tām rīkotos pēc saviem ieskatiem. Tāpat izskanējis priekšlikums izplatīt biļetes loterijas vai izlozes veidā, kā arī noteikt augstāku cenu. Tā neesot panaceja, bet pasaules prakse.
"Skaidrs, ka tās biļetes ir vajadzīgas tāpēc, lai būtu kaut kāds filtrs, jo kā gan savādāk cilvēkam pateiks – tu nāc vai nenāc, bet, manuprāt, nenormāli ir tas, ka šis viss pasākums ar visām šīm biļešu cenām tiek uztaisīts par kaut kādu pseidosociālā pabalsta pasākumu," saka “Biļešu paradīzes” vadītājs Ēriks Naļivaiko.
Ilggadējais koncertu rīkotājs uzskata, ka nav arī saprotams, kā tiek noteiktas biļešu cenas, kas arī rada haosu ar milzīgajām rindām. Teorētiski biļetes pieejamas visiem, bet praksē ne, jo biļetes beidzas ātrāk nekā rindas pēc tām. Turklāt netiekot izmantota iespēja pelnīt ar šo unikālo pasākumu.
"Bet cenām ir jābūt atbilstošām šī pasākuma līmenim un aktualitātei. Piedodiet, pieci eiro nav šī pasākuma līmeņa cena," uzsver Naļivaiko.
Dziesmu svētku rīkotāji šobrīd strādā pie jaunas kārtības, kā varētu izplatīt biļetes jau uz nākamajiem svētkiem.
"Mēs esam veikuši izpēti un gana nopietnu analīzi no iepriekšējiem svētkiem, kā arī veikuši atsevišķu izpēti vēl par alternatīvām biļešu sadales mehānismos," saka XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Runa ir par pieciem izplatīšanas modeļiem. Pagaidām tos gan neatklāj, taču tie ir līdzīgi arī “Biļešu paradīzes” vadītāja ierosinātajiem. Šomēnes tos izvērtēs speciāla darba grupa, bet marta sākumā izvērtēs Dziesmu svētku padome.
"Mēs apzināmies, ka pēc būtības biļešu nepietiks visiem, līdz ar to ir skaidrs, ka mēs strādājam pie tā, kā samazināt šo biļešu rindu vai paātrināt biļešu iegādes procesu," skaidro Juhņēviča. "Dziesmu un deju svētki nekad nebūs komercpasākums, tie ir mūsu valsts svētki un līdz ar to tas arī ietekmē biļešu politiku. Šis nebūs nekad pasākums, uz kuru biļetes maksās 200 eiro."
Vasarā plānots izsludināt iepirkuma konkursu, kurā izvēlēsies biļešu tirgotāju. Un, ņemot vērā Mežaparka estrādē plānoto rekonstrukciju, biļešu skaits uz nākamajiem svētkiem būs lielāks. Taču to pagaidām grūti prognozēt – uzsver rīkotāji.
“2018. gada janvārī mēs esam plānojuši palaist biļetes tirdzniecībā," atklāj Juhņēviča.
Rīkotāji sola, ka attiecībā uz simtgades svētkiem vairāk koncentrēsies uz sociālajām grupām un, piemēram, daudzbērnu ģimenēm.
