“Tā tapusi 1906. gadā, kad Dārziņš sacerējis mūziku Jāņa Jaunsudrabiņa lugai „Traģēdija”,” par dziesmas izcelsmi stāsta muzikoloģe.
„Šīs lugas galvenais varonis ir gleznotājs Jānis, bohēmists un romantiķis, kuram dzīve sagādā vienu triecienu pēc otra, taču ''Nāru dziesma'' simbolizē viņa dvēseles trauslākos, citiem slēptos sapņus. Vispirms tā skan lugas ievaddaļā, kur to dzied Jāņa fantāzijas tēli (jūras meitas), un vēlāk tās motīvi kā refrēns ieskanas arī lugas turpmākajā gaitā, skumju pavērsienu brīžos,” stāsta Baiba Jaunslaviete.
„Zinot šo kontekstu, „Nāru dziesmu”, līdzīgi kā vēl dažas citas Dārziņa liriskās kordziesmas, var uztvert kā vēlmi aizbēgt no realitātes, kavēties noslēpumainā fantāziju pasaulē,” saka Jaunslaviete.
Dziesmas lakoniskais teksts (nāru aicinājums) atkārtojas visos trīs pantos: pirmoreiz klusi, otro reizi – skanīgāk, trešoreiz – pavisam klusi, kā attālinoties.
„Dārziņa dzīves laikā un arī pēc tam, 20.gsadsimta 20.–30. gados, sieviešu kori dziesmu svētkos nepiedalījās, tādējādi „Nāru dziesma” netika iekļauta svētku repertuārā,” skaidro muzikoloģe.
„Tomēr tā bija pazīstama mūziķu aprindās. Piemēram, Dārziņa jaunākais laikabiedrs un savulaik arī viņa privātskolnieks, komponists un kritiķis Jānis Zālītis laikrakstā „Dzimtenes Vēstnesis” 1910. gada 28. augustā rakstīja: „Šis mazais koris, bez šaubām, viens no visapgarotākiem mūsu koru mūzikas literatūrā. [..] Te veras jūras dzelme ar zaļganām nārām un klusu viļņu šūpoļu šalku.”
Turpinājumā Zālītis apzīmējis „Nāru dziesmu” kā „asariņu, kurā iezvīļojas vesela pasaule”.
Jau 20. gadsimta otrajā pusē dziesma bijusi ļoti tuva sieviešu kora ''Dzintars'' diriģentei Ausmai Derkēvicai. Viņas atmiņās arī šāda epizode (piem., ''Latvija Amerikā'' 2008. gada 21. aprīlī): 60. gados kora dalībnieces, atpūšoties radošajā nometnē pie Melnās jūras, peldoties jūrā, vairākkārt dziedājušas „Nāru dziesmu”. Tā ļoti patikusi citam šīs nometnes viesim, kosmonautam Jurijam Gagarinam.''
„Acīmredzot simboliski, ka tieši Derkēvicas vadībā „Nāru dziesma” pirmoreiz izskan Vispārējos dziesmu svētkos - tas notiek 1973. gada 22. jūlijā 16. svētkos, proti, pirmo Dziesmu svētku simtgades atcerē. Vienlaikus tā ir arī viņas debija virsdiriģentes statusā un pirmā reize, kad svētku kopkori vada sieviete. Vēlāk „Nāru dziesma” skanējusi arī 20. svētkos Ivara Bērziņa un 23. svētkos – atkal Ausmas Derkēvicas vadībā,” stāstījumu noslēdz muzikoloģe Baiba Jaunslaviete.
NĀRU DZIESMA
Jānis Jaunsudrabiņš (1877-1962) Emīls Dārziņš (1875 – 1910)
Nav jūras bez dziļuma, -
Nāc, ak, nāc!
Mirtes un lilijas,
Nāc, ak, nāc!
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta kora dziesmu apkopojuma izdevums un pilns nošu komplekts pieejams "Musica Baltica" mājaslapā.
Iepazīsti arī citas 2018.gada dziesmu svētku dziesmas!
- Selga Mence „Gara, gara šī naksniņa”
- Emiļa Melngaiļa "Jāņuvakars"
- Lūcijas Garūtas "Lūgšana"
- Artura Maskata "Precību dziesma"
- Uģa Prauliņa "Kas dziedāja Jāņu nakti!"
- Alfrēda Kalniņa un Raiņa "Esi sveicināta, saule!"
- Raimonda Paula un Jāņa Petera "Manai dzimtenei"
- Raimonda Tigula un Rasas Bugavičūtes-Pēces "Lec, saulīte"
- Volfganga Dārziņa un Kārļa Jēkabsona "Birzēm rotāts"
- Latgaliešu tautasdziesma "Gaismeņa ausa, sauleite lēce" Valta Pūces apdarē
- Pētera Barisona un Jāņa Gulbja "Celies"
- Valters Kaminskis, Imants Ziedonis "Mūžu mūžos būs dziesma
- Fināla dziesma no kinofilmas „Sprīdītis” Riharda Dubras apdarē
- Latviešu tautasdziesma Jura Karlsona apdarē „Ūdens sauca, akmens vilka”
- Pēteris Plakidis, Vizma Belševica „Tavas saknes tavā zemē”
- Latviešu tautasdziesma Ilonas Rupaines apdarē sieviešu koriem „Jumja dziesma”
- Selgas Mences «Gara, gara šī naksniņa»
