Kultūras rondo

No aprīļa līdz jūlijam norisināsies Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2018

Kultūras rondo

Cirks mainās: Mūsdienu cirka pedagoģija un cirka robežas izrādēs

Luksemburgas latviešu koris „Meluzīna” aktīvi gatavojas Dziesmu svētkiem

Luksemburgas latviešu korim «Meluzīna» patīk dziedāt un būt kopā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Luksemburgas latviešu koris "Meluzīna" mēģinājumos aktīvi gatavojas vasarā gaidāmo Dziesmu svētku videoskatēm. Pēc mēģinājuma tiek pārrunāta arī gatavošanās filmēšanai.

Kora diriģente Jūlija Norvele iesaka dziedāt tā, lai paši gūtu prieku, lai no kora starotu tā īpašā enerģētika. Zinošākie gan iebilst, ka modernās tehnoloģijas ir apmācītas slāpēt un vienādot skanējuma galējības. Jūlija Norvele arī vērtē, ka svarīgi ir, kāda telpa izvēlēta ierakstam, cik dāsna ir tās akustika, kādu tehniku izmanto filmēšanai.

“Video ir pateicīgāks ar to, ka nav publikas, nav komisijas, mēs to varam iedomāties, varam saņemties un iegrimt mūzikā līdz sīkākām niansēm,” uzskata Jūlija Norvele.

Meluzīna ir nāra, teika vēstī, ka ar savu dziedāšanu viņa esot savaldzinājusi Luksemburgas valdnieku Zigfrīdu. Līdz pat šai dienai viens no tūristu obligātajiem apskates objektiem ir viņai veltīts piemineklis Alzetes upes krastā Luksemburgas ielejā.

Sakritība vai nē – kora repertuārā viena no koristu iemīļotajām dziesmām ir Emīla Dārziņa “Nāru dziesma”, un arī gatavojoties Dziesmu svētkiem, koris mēģina dziesmu, kurā uzskaitītas upes.

Koris pirmo reizi kopā sanāca 2012. gada septembrī, visus šos gadus kora diriģente ir Jūlija Norvele. Kora pirmie mēģinājumi notika pat dzīvokļos, taču šo sešu gadu laikā koris sevi pierādījis koncertdarbībā, un iekļaušanās Luksemburgas mūzikas dzīvē pavērusi iespēju arī izmantot mēģinājumiem īpašas telpas. Latvijas Radio viesošanās reizē mēģinājums notiek pašā pilsētas centrā, kādā veco ļaužu pansionātā, patiesi greznā, skaistā celtnē, kurā atrodas arī kapela. Tās akustika ir kompliments dziedātājiem, mēģinājumā savus dziedātājus slavē arī diriģente Jūlija Norvele.

“Tas, kā jūs dziedat pašreiz, ir pilnīgi pietiekami, lai kvalificētos Dziesmu svētkiem, varbūt pat augstākajā pakāpē. Bet, ja vēlaties, mēs varam pacīnīties par punktiem,” dziedātājiem saka Jūlija Norvele.

No kora pretim atskan gatavību apliecinoša murdoņa. Viss tik pareizi un jauki, patiesi kā kādā teiksmā vai pasakā, un tikai sarunās ar dziedātājiem pamazām atklājas, ka reizēm šis lieliskums prasa bezgala daudz laika un pūliņu, drosmes un visas ģimenes iesaistīšanos.

Kora dziedātāja Elīna korī dzied kopš tā dibināšanas. Vīru, kas ir francūzis, viņa nav iesaistījusi, jo tā ir vieglāk sakārtot ģimenes loģistiku, ja mājās ir mazi bērni.

Elīna Apine-Despjeresa
Elīna Apine-Despjeresa

Pēc sarunas ar Elīnu kora biedres viņai pienāk klāt un prasa, kāpēc viņa sarunā nav pieminējusi galveno notikumu, kāpēc šie simtgades Dziesmu svētki viņai būs īpaši. Elīna Apine gaida bērniņu, un, izrādās, svētku laikā tas būs vien pāris nedēļu vecs. Elīnai ir paveicies, viņa ir dabūjusi biļeti uz svētku koncertu.

“Mans plāns ir tāds, vīrs koncertā sēdēs ar bērnu...” stāsta Elīna.

Luksemburgas latviešu koris gatavojās arī Dziesmu svētkiem 2013. gadā, toreiz bija daudz drosmes, entuziasma, taču pārliecības par saviem spēkiem tobrīd bija krietni mazāk.

“Mainījusies ir profesionalitāte, mēs esam ļoti auguši pa pieciem gadiem, to izjūtu uz savas balss. Mūzikas izpratne ir augusi. Visiem ir liela motivācija,” atklāj Elīna.

Luksemburgas latviešu koris “Meluzīna” ir koris, kam patīk dziedāt koncertos, patīk būt kopā. “Arī patīk dziedāt mēģinājumos. Tas arī ir svarīgi,” sarunā iesaistās dziedātājs Tills Dembeks.

Luksemburgas latviešu korī “Meluzīna”, jo īpaši vīru balsu grupā, dzied pat vairāki cittautieši – luksemburdzieši, francūži, dānis, slovāks. Kā tas ietekmē kora dzīvi? Kā izdodas ārpusniekiem iztulkot vai kā citādi izskaidrot latviešu kordziesmu repertuāra "svētās” dziesmas?

“Es esmu runājusi ar mūsu cittautiešiem, kā viņi jūtas, gatavojoties un dziedot ļoti patriotiskas dziesmas par Latviju, kā viņi to izjūt,” stāsta Elīna. “Viņi saka, ka no mums nāk tāda enerģija un pārliecība, ka tas viņus pārliecina.”

Tills piebilst, ka viņš reizēm arī visus vārdus nesaprot, bet mūzika viņu tāpat pārņem. Ja arī teksts ir specifisks un nav izprotams, piemēram, tautasdziesmās, viņš vienkārši dzied un dziesmu izprot caur mūziku.

Mēģinājumos diriģente Jūlija Norvele ar kori sarunājas vienlaikus vairākās valodās. Viens no dziedātājiem – Pīters Markusens – arī nesaprot latviski, viņš ir dānis, korī dzied apmēram gadu, taču jau šobrīd ievēlēts par kora direktoru.

“Klausoties “Saule, Pērkons, Daugava”, man uzmetās zosāda, es uzreiz savai latviešu draudzenei uzdevu jautājumu – kas man jādara, lai tur nokļūtu, lai kļūtu par daļu no tur notiekošā. Jādzied latviešu korī! Tā arī notika.

Un pirmais – es biju satriekts par kora augsto līmeni,” atklāj Pīters Markusens.

Vaicāts par emocionālāko brīdi līdz šim, dziedot latviešu korī, Pīters Markusens saka, ka tā bijusi iespēja satikt komponistu Mārtiņu Braunu.

“Es izgāju ārā, ieelpot svaigu gaisu, un tur viņš stāvēja, man teica, ka tas ir Mārtiņš Brauns. Es neticēju! Bet tā tas bija. Tik vienkāršs cilvēks, kurš rada tik lielisku mūziku,” atminas Pīters Markusens.

Gan Pīters Markusens, gan Tills Dembeks arī agrāk ir dziedājuši koros, latviešu koris ir jau abu apzināta, mērķtiecīga izvēle. Kad jautāju par viņu mīļākajām dziesmām kora repertuārā, viņi abi nosauc Vītola “Gaismas pili”, latviešu kormūzikas klasiku principā, kas kvalitātes ziņā neatpaliekot no pasaules klasikas, kuru dziedājuši citu koru repertuārā.

Analizējot 21. gadsimta situāciju un iespēju ārzemju latviešu koriem gatavoties Dziesmu svētkiem, Jūlija Norvele stāsta par sadziedāšanos Nīderlandē, bet uzsver arī nepieciešamību sadarbībai ar svētku virsdiriģentiem.

“Būtu daudz priecīgāka, ja būtu iespēja ar kādu no virsdiriģentiem pastrādāt, ja tas būtu oficiāli nācis no Latvijas puses,” norāda Jūlija Norvele.

Jūlija Norvele
Jūlija Norvele

Viņa arī stāsta, ka korim “Meluzīna” bijusi meistarklase ar Ivaru Cinkusu, kuru diriģente sauc par savu skolotāju un kora draugu, bet viņa vēlētos, lai šāda iespēja būtu arī citiem ārzemju latviešu koriem.

Viņa arī piekrīt Ivara Cinkusa uzskatam, ka īstie svētki var notikt tikai Latvijā.

“Taisnība, ka dziesmu svētkiem jābūt Latvijā, jo tie ietērpjas savādākās izjūtās un simbolikā. Tā ir tava zeme, kas tevi baro enerģētiski,” uzskata Jūlija Norvele.

“Kas attiecas uz reģionāliem svētkiem – uz Amerikas Latviešu dziesmu svētkiem vai Austrālijas Latviešu svētkiem –, mana pārliecība ir tāda: ja cilvēkiem ir motivācija sanākt kopā, sarīkot svētkus kaut vai sev, tas jau ir izcili.”

Šis ir tas brīdis, kad Dziesmu svētku kustība mainās, pielāgojas jaunajai situācijai, kad latvieši dzīvo visā pasaulē un arī ārpus Latvijas turpina kopt savu latvietību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti