ĪSUMĀ:

• Kolektīvi dejo koncertos, jubilejās un apgūst deju lieluzveduma repertuāru.
• Ierastās skates aizstātas ar semināriem.
• Šoreiz skatēs ballu vietā – "apgūts", "daļēji apgūts" vai "nav apgūts".
• Repertuāra apgūšana bijis izaicinājums.
• Arī koristi repertuāru izdzied gan mēģinājumos, gan koncertos.
• Deju nozarē atgriezušies aptuveni 16 tūkstoši dejotāju, koristi ap 10 tūkstošiem.

Dejotprieks nav zudis

Pēc garā Covid-19 pandēmijas pārtraukuma dejotāji atkal velk mugurā tautas tērpus un ļaujas dejas valdzinājumam. Teju katrā nedēļas nogalē gan uz lielām, gan mazākām skatuvēm notiek deju koncerti. Tiek atzīmētas Covid-19 laikā atliktās kolektīvu jubilejas, rīkotas dejas dienas un kolektīvi piedalās pilsētu svētkos. Jelgavas Tautas deju ansambļa (TDA) "Lielupe" "A" grupas dejotājs Nils Jaunsubrēns to sauc par ilgi gaidītu mirkli: "Dejotprieks nekur nav zudis, protams, bet centība ir nepieciešama, jo pēc kovidlaika ir pagrūti atgūties. Tieši fiziski. Emocionāli arī vajag sevi uztrenēt, sagatavoties, bet pārsvarā fiziski vajag atgūties."

Ar savu prieku par atkal kopā būšanu dalās arī vidējās paaudzes deju kolektīva (VPDK) "Mana rotaļa" no Rīgas dejotāja Dace Krastiņa:

"Darām, ko varam. Galvenais, ka beidzot drīkstam dejot. Kājas jāpalaiž uz tā laukuma, un tad jau viss aiziet."

Vairums deju koncertu pavada pavasarim neierasts aukstums un lietus, tomēr, kā teic Dobeles novada VPDK "Bikstenieki" dejotājs Ingars Sproģis, dejošanai tas neesot šķērslis:"Vienmēr jau ir patīkami satikties dejās visiem kopā. Laiks jau dejotājiem nekad nav traucējis."

Ierastās skates aizstātas ar semināriem

Covid-19 laiks dejas nozari ietekmēja smagi – pēc pēdējiem ierobežojumiem viss kolektīvs dejot vienlaicīgi, atkal sadodoties rokās, varēja atsākt tikai pirms diviem, trim mēnešiem. Bažas par to, kādas sekas ierobežojumi būs atstājuši, bija lielas, stāsta Dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš. Tā kā tradicionāli divus gadus pirms svētkiem visi dejotāji saņem repertuāru, jau pērn rudenī un vēl vairāk ziemā bija skaidrs, ka, tiekoties pavasara posmā, lai redzētu, kā sokas ar tā apguvi, ierastās skates jāaizstāj ar citu modeli – satikšanās ar dejotājiem notiek metodiskos semināros.

"Tas būtiskākais bija vispār saprast, kas notiek ar dejas nozari Latvijā.

Kāds ir dejotāju skaits kolektīvos, kāds ir vispār deju kolektīvu skaits, jo, būsim atklāti, šie divu gadu ierobežojumi dejas nozarē ļoti spēcīgi atstāja savas ietekmes. Līdz ar to tā kopā dejošana, tā būtība, kas vispār latviešu skatuviskai dejai ir, tā bija tā kā ļoti, ļoti ietekmēta. Mums, protams, mākslinieciskai grupai bija būtiski redzēt to reālo ainu, lai kāda tā arī būtu. Un bijām gatavi arī pieņemt dažādus lēmumus saistībā ar deju svētku organizatoriskām lietām, pamainīt varbūt kādu grupu modeli vai (kas arī ir tradicionāls mums) cilvēku skaitu deju kolektīvos un tamlīdzīgi," norāda Jānis Purviņš.

Semināri visā Latvijā notiek kopš aprīļa beigām. Tie aizsākās ar jaudīgu kurzemnieku tikšanos Rojas estrādē, un līdz maija beigām Krāslavā ar Latgales dejotājiem noskatīti bija jau ap 550 kolektīvu. Pirms dažām dienām semināri noslēdzās Rīgā.

"Jāsaka tā, ka 90% gadījumu viss notiek, un viss notiek ar ļoti lielu jaudu. Man liekas, ka tā mājas sēdēšana latvietim nav īsti raksturā. Lai ar kādi vēji pūš, latvietis tomēr dziedās un dejos," uzsver Jānis Purviņš.

Apgūts, daļēji apgūts vai nav apgūts?

Atšķirībā no skatēm, kurās vērtēšana līdz šim notika pēc pieciem kritērijiem 50 ballu skalā, šoreiz punkti netiek likti. Protokols, protams, ir, piebilst Jānis Purviņš, bet būtiski bija apskatīties, kas notiek ar repertuāru, jo to izvēlējās jau pirms pandēmijas: "Tās ietekmes, gan fiziskā izturība varbūt un varbūt vēl kaut kas blakus, kādi jauni cēloņi, iemesli varētu būt tam, ka mums ir jāpārskata arī repertuārs, bet tad tas protokols ar ierakstu pretī ailītē kolektīvam ir – repertuārs apgūts, repertuārs daļēji vai nav apgūts. Tā kā tāda ļoti demokrātiska tikšanās, man liekas, pirmā reizē, lai arī pašiem dejotājiem nebūtu stress, bet vairāk ar tādu svētku sajūtu un vairāk motivējošu un iedvesmojošu turpmākajam darbam."

Lai kāds būtu ieraksts, visi, kas parādījušies, turpina gatavoties svētkiem, saka Jānis Purviņš, un iespējams, ka kāds kolektīvs, kas šajā reizē neparādījās, vēl pievienosies klāt tiem, kas jau šobrīd aktīvi darbojas.

Repertuāra apgūšana bijis izaicinājums

Ārpus semināriem, dejotājiem tiekoties dažādos koncertos, arī tajos iekļautas nākamā gada Dziesmu un deju svētku repertuāra dejas. Dobeles novada vidējās paaudzēs deju kolektīva "Bikstenieki" un senioru deju kolektīva (SDK) "Dobelnieki" vadītāja Agita Jansone stāsta, ka tā apgūšana šoreiz bijis īpašs izaicinājums: "Pandēmijas laikā mums gāja ļoti dažādi. Bija tā, ka liekas tūlīt, tūlīt būs koncerts, pēkšņi aizliedz dejot. Un tad mums bija deja "Rūnu raksti". Kā mēs sākam likt "Rūnu rakstus" – pandēmija. Paiet tie daži mēneši, nu, vajag tos "Rūnu rakstus" uzlikt. Atkal liekam ar "D" grupu, ar "Biksteniekiem" "Rūnu rakstus" – atkal pandēmija. Tad mēs sapratām – "Rūnu rakstus" liekam malā, nu, un pandēmija arī tā kā pastumta maliņā."

Agita Jansone stāsta, ka viņas vadītie kolektīvi repertuāra pārbaudē no žūrijas saņēmuši pat uzslavas. Tagad atliekot vien pieslīpēt deju soļus, lai nākamajā vasarā uz lielās skatuves Rīgā viss būtu perfekti. Pašreiz lielākās raizes sagādājot senioru kolektīvs.

"Ar senioriem ir tā, ka man ir novadā vienīgais kolektīvs, kur pagaidām ir seši pāri, bet seniori ir ļoti, ļoti optimistiski. Viņi grib nodejot vēl šos deju svētkus. Protams, veselība dara savu, tāpēc mēs esam šobrīd seši pāri, bet jāsaka tā, ka noteikti būs visi pāri, un par šo vecumu jāsaka, ka es vienkārši viņus apbrīnoju. To šarmu, kad viņi uziet uz skatuves. No viņiem ir jāmācās," uzsver Agita Jansone.

Koristi repertuāru izdzied gan mēģinājumos, gan koncertos

Lielajiem 150. jubilejas dziesmu svētkiem gatavojas arī koristi. Repertuāru izdziedot gan kolektīvu mēģinājumus, gan kopmēģinājumos, gan koncertos. Jauktā kora "Tērvete", kas Dobeles apriņķī palicis kā vienīgais lauku koris, vadītāja Dace Reinika teic, ka viss repertuārs vēl īsti neesot apgūts: "Mums ir vēl kādas 10-12 dziesmas, kas vēl nav iekļautas. Pandēmijas laikā jau mēs arī mācījāmies dažādos veidos, vai tas bija "Zoom" vai individuālās nodarbībās. Kādu mirkli mēs varējām arī ārā strādāt.

Visi varianti tika izmantoti, un lēnām mēs esam pa lielam apguvuši to, kas nepieciešams uz šo brīdi, lai varētu startēt tālāk dziesmu svētku kustībā."

Dziesmu svētku virsdiriģente un Dobeles un Saldus novadu koru virsdiriģente Māra Marnauza tomēr priecājas, ka, lai arī visu pandēmijas laiku trūka īsti klātienes mēģinājumi, kopmēģinājumā dzirdētais esot patīkami pārsteidzis:"Pašlaik ir tā, ka ir ļoti maz laika. Klātienē bez ierobežojumiem dziedāt kori atsāka tikai no marta. Šis man ir otrais kopmēģinājums ar jauktiem koriem, un bija arī ar sieviešu un vīru kori Saldū, un es varu teikt, ka koristi laikam psiholoģiski ir bijuši gatavi, ka būs ļoti ātri, intensīvi, mērķtiecīgi jāstrādā, jo reģionālie dziesmu svētki būs jau šovasar."

Virsdiriģente Māra Marnauza norāda, ka kora skanējums esot atkarīgs arī no diriģenta personības un spējas iedvesmot koristus, īpaši laikā, kad valdīja neziņa, vai svētki nākamvasar maz būs: "Protams, visu laiku bija šī neziņa. Es nevaru teikt, ka viss bija gludi. Bija ļoti liela cīņa pašai ar sevi, jo dziedātājiem tu nedrīksti parādīt, ka varētu kaut kas neizdoties, jo to ļoti jūt dziedātāji. Es centos ļoti turēties pati un uz tādas nots turēt visus savus dziedātājus, gan Saldus un Dobeles apriņķa korus un diriģentus."

Lielākais prieks esot par to, ka Dziesmu un deju svētki netika pārcelti, jo pretējā gadījumā gan, visticamāk, nepietiktu ar lielu optimisma un motivācijas devu, lai šo pirms 150 gadiem aizsākto tradīciju, ko latvieši spējuši saglabāt, nepazaudētu.

Deju nozarē atgriezušies aptuveni 16 tūkstoši dejotāju, koristi ap 10 tūkstošiem.

Kamēr deju nozarē no ierastajiem aptuveni 18 tūkstošiem ir pieņēmums, ka atgriezušies kādi 16 tūkstoši, koru vidū statistika nedaudz sliktāka – darbu atsākuši vismaz 10 tūkstoši koristu – stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte: "Pēc statistikas skatoties, pagājušajos dziesmu svētkos 2018. gadā Mežaparka Lielajā estrādē bija 16,5 tūkstoši dziedātāju, ņemot vērā, vēl pāris tūkstoši no diasporas, tas nozīmē, ka mēs vēl sagaidām, ka, iespējams, koros atgriezīsies arī tie trīs vai četri tūkstoši, kas ir vēl Latvijas kordziedātājiem piederīgie."

Kolektīvu vai dalībnieku skaita samazināšanās starpsvētku laikā neesot nekas neparasts, bet uz svētku laiku tie atkal rimti atgriežas ierindā.

Šoreiz galvenais vaininieks varētu būt Covid-19, kad kāds varbūt atradis citas nodarbes vai tam arī ir cita argumentācija, kāpēc ne uzreiz atgriežas sabiedrībā. Un tomēr, kopš kolektīvi atsākuši tikties koncertos, ir pārsteigums, ka kvalitāte nav zudusi. "Jau īsu brīdi, pirms beidzās Covid-19 [ierobežojumi], un tas bija aprīļa sākums, manuprāt, kad tikāmies koncertos, kurus jau rīkoja paši mākslinieciskie kolektīvi, vai svinot savas jubilejas, vai vienkārši rīkojot koncertus, vai tie būtu dejotāji vai pūtēju orķestri, vai kori, apbrīnojami, katrs tas koncerts bija klausāms kā laikā pirms kovida. Tāpēc tiešām liels izbrīns, pa kuru laiku kolektīvu vadītāji un paši dziedātāji ir iespējuši to izdarīt, apgūstot repertuāru un iestudējot programmas," spriež Signe Pujāte.

Ja no Dziesmu un deju svētku koprepertuāra nozarēm šobrīd aktīvais laiks ir dejotājiem, koriem un pūtēju orķestriem, koklētāji ar savu kopspēli tiksies rudenī.

Bet jau pavisam drīz, 11. jūnijā, Alūksnē notiks Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" ieskaņas koncerts, kurā piedalīsies 600 dejotāji no visas Latvijas. Tikmēr Cēsīs tajā pašā laikā būs ieskaņas koncerts koriem. Dziesmas no nākamā gada svētku repertuāra – koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" un noslēguma koncerta "Kopā augšup" dziedās Vidzemes un Latgales jauktie kori, vienojoties vairāk nekā 1200 balsīm.

Dziesmu un deju svētkiem gatavojas arī diasporas kolektīvi. Virsdiriģenti un virsvadītāji dodas arī darba misijās, lai sniegtu atbalstu koprepertuāra apguvē.