Rīta Panorāma

Saules festivāls no 29. jūnija līdz 1. jūlijam Daugavas ielokā

Rīta Panorāma

Jauniešu programma Riekstu kalnā festivālā Lampa

Jāzepa Vītola «Gaismas pils»

Latviešu tautas uzdrīkstēšanās: Jāzepa Vītola «Gaismas pils»

“Gaismas pils” ir viena no tām dziesmām, bez kuras grūti iedomāties Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu Mežaparkā. Kora dziedātājiem tā ir sarežģīta dziesma, un tai vienmēr bijusi arī sarežģīta un  īpaša loma Dziesmusvētku vēsturē.

Jāzepa Vītola “Gaismas pils” sarakstīta 1899.gadā. Zināms pat datums – 21.jūnijs. Pirmo reizi Dziesmusvētkos tā izskanēja 1910.gadā, un kopš tā laika Dziesmu svētki nav iedomājami bez “Gaismas pils”.

“Kad to dzied, ir īpaša sajūta. Tā ir īpaša dziesma. Un  tā ir un paliks, kamēr vien latviešu tauta būs. Tā ir absolūti neatņemama latviešu mentalitātes, dzīves dziņas sastāvdaļa,” atzīst kora dziedātājs Indriķis Builis. Savukārt viņa kolēģis, kora dziedātājs Kaspars Bindars uzsver: “Tā ir dziesma, kas ir latviešu tautas uzdrīkstēšanās.”

Šī ir viena no tām dziesmām, ko Dziesmusvētkos parasti lūdz atkārtot. Kopš pirmatskaņojuma tā tikusi iekļauta gandrīz visu noslēguma koncertu programmās.

“Ir tādas lietas, kas kļūst nācijai par simboliem, par kaut ko daudz vairāk, nekā racionāli mēs spējam to izskaidrot. Un “Gaismas pils” noteikti ir viena no tām,” ir pārliecināts virsdiriģents Sigvards Kļava.

1977. gadā “Gaismas pils” netika iekļauta repertuārā. Koncerta beigās dziedātāji dziesmu pieprasīja. Ar kora saucieniem televīzijas ieraksts beidzās. 1980. gadā Mežaparka estrādē Gaismas pils skanēja pat trīs reizes, jo toreiz no ASV Latvijā  bija ieradusies Jāzepa Vītola atraitne Annija Vītola.

Piecus gadus vēlāk dziesma atkal netika iekļauta noslēguma koncertā. Koris atkal ar saucieniem koncerta beigās pieprasīja "Gaismas pili". No virsdiriģentu saraksta svītrotais Haralds Mednis, kurš tobrīd atradās skatītāju vietās, uzdrošinājās kāpt tribīnē un bez jebkādiem iepriekšējiem mēģinājumiem dziesma tika nodziedāta.

“Pati dziesma un arī tekstuālā daļa samagnetizējas kopā, saturas kopā tā, ka visos laikmetos tā acīmredzot ir bijusi vajadzīga un aktuāla,” uzsver Sigvards Kļava.

Pēdējos gados šīs dziesmas virsdiriģenta gods uzticēts Sigvardam Kļavam. Viņš atzīst, ka diriģentam ir īpaši jāstrādā ar kopkori, lai panāktu ļoti labu skanējumu. “Gaismas pils” nav viegli izpildāma dziesma. 8. jūlijā “Gaismas pils” virsdiriģenta Sigvarda Kļavas vadībā skanēs Mežaparka Lielajā estrādē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt