Šo dienu vadmotīvs: latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Ar saviem pieredzes stāstiem konferencē un paneļdiskusijās dalījās latvieši no visas pasaules, viņu vidū arī tautieši no Austrālijas un Tobago. Viņi visi uzsvēra, ka tieši Dziesmu un deju svētki ir tilts uz Latviju un latvietību.
Stīgu kvartets Jura Ķeniņa vadībā atskaņoja viņa tēva Tālivalža Ķeniņa skaņdarbu. Sākuši Katskiļu kalnos Amerikā, nu noslīpējuši skanējumu Zelta zālē Rīgas Latviešu biedrības namā. Tik vienojoša latviskumam ir mūzika. Māsas Laura un Silvija dzīvo Amerikā, bet Juris vada kori Toronto, Kanādā.
“Bez Dziesmu svētkiem nebūtu Latvijas, es pārfrāzētu, ka bez Dziesmu svētkiem ārpus Latvijas nebūtu latviešu – viņi sanāk šogad Latvijā, bet pēc gada pie mums Kanādā – viena tauta!” savu pārliecību pauda Ķeniņš.
Bīskape un Dziesmu un deju svētku Eiropā ilggadēja organizatore Jāna Jēruma-Grīnberga uzsvēra, ka tieši Dziesmu svētki saglabājuši trimdā dzimušo paaudzi latvisku.
“Mūsu vecāku paaudzes un arī mūsu paaudzes galvenais motīvs bija pašiem palikt par latviešiem un audzināt savus bērnus, lai viņi būtu latvieši,” stāstīja Jēruma-Grīnberga. “Un Dziesmu svētkiem tajā bija tik liela nozīme!”
Septiņi no astoņiem Padegu ģimenes jaunākajiem locekļiem šogad dziedās noslēguma koncertā, bet citiem ārvalstīs dzīvojošajiem šie svētki ir galvenais vadmotīvs runāt un dziedāt latviski.
“Cilvēki, kas mazāk saistās ar latviešiem ikdienā, to dara ar mērķi pa četriem gadiem izcelt savu latvietību,” savus uzskatus pauda Ņujorkas Latviešu kora vadītāja Laura Padega-Zaruma.
“Daži no viņiem atnāk un nemāk runāt latviski, un tad aiziet, kad beidz skolu, runā tekoši. Un galvenais ir saites ar Latviju!” viņu papildināja Ņujorkas latviešu skolas skolotāja Silvija Grendze.
