Sadaļas Sadaļas

Latvieši Igaunijā gatavi piedalīties Dziesmu svētkos

Dziesmu svētkos varat piedalīties arī tad, ja jūsu ir tikai astoņi, nedzīvojat Latvijā un jūsu diriģents nemaz neprot latviešu valodu - tāds ir Tartu dziedošo latviešu stāsts. Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā dzīvojošie latvieši ir, iespējams, Latvijai tuvākā diasporas kopiena, un, lai gan skaitā neliela, par aktivitāšu trūkumu nesūdzas.

Dziesmu svētki lielā mērā vainojami arī latviešu biedrības „Tērbata” tapšanā. Īsti latviskā garā te vispirms nodibināts koris un tikai pēc tam arī pati biedrība. Korī ir tikai astoņi cilvēki un tas ir daļa no Igaunijas apvienotā latviešu kora, kura lielākā daļa bāzējas Tallinā. Arī Tartu latviešiem ļoti gribējies tikt uz Dziesmu svētkiem, un tagad reizi nedēļā pie viņiem brauc diriģents no Tallinas. Turklāt viņš ir igaunis. Markuss Lepoja repertuāra mācīšanu latviešiem pārņēmis no sava latviešu kursabiedra Tallinas Mūzikas akadēmijā, apguvis repertuāru un arī pats vasarā dziedās Mežaparka estrādē.

Tartu latviešu biedrības vadītāja Ilze Salnāja-Verva (Värv) stāsta, kā vietējie latvieši pirms gada sadarbojušies kora tapšanā. Pēc uzsaukuma sociālajos tīklos uz pirmo mēģinājumu sanācis krietns pulciņš, puse no tiem igauņi, kam gan ar latvisko dziedāšanu nav gājis viegli. Tagad korī dzied viena igauniete - Aive Mandele, kas savulaik mācījusies arī Rīgā.

„Gribēju būt kopā ar latviešiem un turpināt dziedāt latviski. Tāpēc es meklēju šo biedrību un ļoti gribu redzēt arī latviešu Dziesmu svētkus,” stāsta Mandele. 

Tartu latviešu korim pērnā gada nogalē sekojusi arī biedrības izveide, kurā pašlaik ir 12 biedru un vēl virkne atbalstītāju. Nupat tikuši arī pie savām telpām, kurās cer izveidot nelielu bibliotēku, informāciju par Latviju un ierīkot sestdienas skolu latviešu bērniem.

Tartu latviešu biedrībā satikušies cilvēki ar ļoti dažādiem dzīvesstāstiem un profesijām - gan tulki, gan gidi un ķīmiķi. Bet, kā jau mazās valstīs pienākas, daži pat atskārtuši, ka savulaik Latvijā mituši teju kaimiņos vai kopā studējuši. Tartu viņi lielākoties dzīvo kopā ar ģimenēm, bērni tekoši runā gan latviski, gan igauniski. Vidusskolnieces Gerdas Robežnieces tētis strādā Baltijas Aizsardzības koledžā, un korī viņu iesaistījusi biedrības vadītāja Ilze, kas Gerdai māca latviešu valodu. Kā stāsta Gerda, viņu "visā šajā pasākumā [latviešu korī] mani ievilka mana latviešu valodas skolotāja!”

Lai gan Tartu ir vien ap 120 latviešu, ne visi turas kopā. Vecākā emigrācijas paaudze, kas 90.gadu sākumā nodibināja tagad pajukušo Dienvidigaunijas latviešu biedrību, jaunajā organizācijā neesot gribējusi iesaistīties. Latviešu sabiedrību pārāk nemeklējot arī studenti. Tautiešu sabiedrību sāk gribēties pēc ilgāka laika, atzīst IT speciālists Arnis Supe, kurš Tartu mīt jau vairāk kā piecus gadus.

„Tas laikam arī ir tas, kāpēc tā biedrība sāka rasties. Ir pagājis zināms laiks un jūt, ka izbraukāšana [uz Latviju] vairs nav tik ērta, sevišķi kad ir vairāk bērnu. Negribas vairāk skriet katru nedēļas nogali uz koncertu vai teātri, gribas, lai kāds arī atbrauc pie tevis. Un tad kaut kas pašam jādara lietas labā," saka Supe.

Nesen dzimusī Tartu latviešu biedrība jau tikusi pie Latvijas Kultūrkapitāla fonda naudas kora braucienam uz Dziesmu svētkiem, tomēr Salnāja-Verva secina, ka kopumā plāni sadarbībai ar diasporu nereti atduras pret muļķīgiem administratīviem šķēršļiem. Piemēram, lai saņemtu naudu diasporai domātos konkursos, organizācijai jābūt reģistrētai Latvijā.

„Man tas šķiet tāds absurds un stulbums! Un tas arī noved pie situācijas, ka pagājušogad, kad Kultūras ministrija administrēja naudu sestdienas skoliņām, konkursu izsludināja tā, ka pēc nedēļas jau visam bija jābūt gatavam. Pieteicās tallinieši un viena biedrība no Īrijas. Jo pārējie vienkārši tik īsā laikā nespēja Latvijā sameklēt kādu organizāciju, kas administrētu līdzekļus," stāsta Salnāja-Verve.

Arnis Supe spriež - tāpat kā arhitektam kādreiz lika stāvēt zem viņa projektēt tilta, kad tam pirmo reizi brauca pāri, arī reemigrācijas plāna autoriem tas būtu jāpārbauda pašiem uz savas ādas.

Latviešus ar Tartu saista sena vēsture - savulaik pirmā Baltijas guberņu universitāte bija arī latviešu akadēmiskās izglītības centrs. Studentu vidū bija Krišjānis Barons, Juris Alunāns un Krišjānis Valdemārs, kurš pie savas istabiņas durvīm piestiprināja leģendāro vizītkarti „latvietis”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt