Simtgades Dziesmu un deju svētku skates aktīvi norit arī Eiropā. Tiek meklēti radoši risinājumi, lai ieplānotu laiku, kad tiek visi, atrastu tērpus un pītu reizēm pat pētersīļu vainadziņus.
Deju kopas Frankfurtē un Štutgartē pulcē latviešus no plašas apkārtnes. Paši smejas, ka būt latvietim ārzemēs ir dārgi. Daži latvieši mēro pat 70 kilometru, lai piedalītos iknedēļas deju mēģinājumos. Par telpām maksā paši, organizē koncertus, šuj tērpus. Jānis šodien ieradies izpalīdzēt no 3,5 stundu attālās Cīrihes, kur pats vada deju kopu.
"Tas ir nozīmīgs notikums, zinot, ka mūsu valstij 100 gadu. Mūsu valsts ir piedzimusi, izaugusi. Ir daudz kas slikts, daudz kas labs. Tā valsts, kas mums ir šobrīd, tā ir labākā Latvija, kas mums ir bijusi," saka Šveices latviešu tautas deju kolektīva “Ramtai” vadītājs Jānis Vinklers.
Par to, ka simtgades svētkiem gatavojas īpaši, liecina arī tas, ka tiek dibināti jauni deju kolektīvi, īpaši Eiropā.
2013.gada Dziesmu un deju svētkos kopskaitā piedalījās 1300 ārzemēs dzīvojošu latviešu no 48 mākslinieciskās vienībām:
- 26 kori
- 14 deju kopas
- 6 folkloras kopas
- 1 koklētāju ansamblis
2018.gada Dziesmu un deju svētkiem no ārvalstīm gatavojas:
- 34 kori (ap 1130 dziedātāju)
- 24 no Eiropas, 1 no Krievijas, 4 Austrālijas, 3 Kanādas, 1 ASV, 1 Brazīlijas.
- 33 deju kopas (681 dejotājs)
- 25 no Eiropas, 1 no Brazīlijas, 3 Kanādas, 2 ASV, 1 Austrālijas, 1 Ukrainas.
Par to, cik nopietni ārpus Latvijas gatavojas simtgades Dziesmu un deju svētkiem, liecina tas, ka tam pielāgo pat ģimenes plānus.
Deju kolektīvos manāmi daudz jaukto pāru, kuros labprāt iesaistās arī vietējie, atbalstot otras pusītes.
Starp dejotājiem manāmi arī studenti, kuri apmaiņas programmā Latvijā apguvuši valodu un vēlas būt starp latviešiem.
Divas dejas ir nodejotas, ieraksts veikts un tagad jāgaida, vai žūrijas komisija piešķirs pietiekamu punktu skaitu, lai varētu piedalīties Dziesmu svētkos. Paši atzīst, ka - pat ja nebūšot dalībnieki, simtgadi svinēšot tāpat.