No 43 tūkstošiem dziedātāju un dejotāju noteikti ne viens vien tūkstotis ikdienā neēd gaļu, tomēr svētku ēdienkartes sastādītāji katrā pusdienu maltītē pilnvērtīga uztura nodrošināšanai iekļāvuši gaļu, neparedzot alternatīvu gaļas neēdājiem.
Šogad pirmo gadu Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdienkarti izstrādāja īpaša darba grupa, kurā ir arī vairāki uztura speciālisti, to skaitā uztura zinātniece Lolita Neimane. Ēdienkartē detalizēti aprakstīta katras ēdienreizes uzturvērtība un sastāvs.
Pusdienas šogad tiks pasniegtas nevis mītnes vietās, bet gan mēģinājumu un koncertu vietās. Pusdienās nepieciešamais olbaltumvielu daudzums katru dienu tiek nodrošināts ar gaļu. Darba grupas pārstāve, uztura zinātniece Lolita Neimane uzskata, ka ēdienkarte sastādīta atbilstoši apstākļiem.
- Ēdienkarte ir vienkāršota lielā dalībnieku skaita dēļ; tiek pārmests, ka tā izveidota, vadoties pēc tā, ko ēd “vīrietis spēka gados”.
- Veģetārā ēdienkarte būtu dārgāka, apgalvo rīkotāji, taču tam iebilst uztura speciālisti.
- Dalībniekiem par ēdienkarti atšķirīgi viedokļi: vieni ir sarūgtināti, citi – uzskata, ka problēma ir uzpūsta
- Kaimiņvalstīs nav atsevišķas ēdienkartes vegāniem un veģetāriešiem, taču Igaunijā pieļauj, ka nākamajos svētkos tāda būs jāizveido
- Rīkotāji norāda, ka jautājuma par dalībnieku ēšanas paradumiem noskaidrošana būtu pretrunā datu aizsardzības likumiem
Ēdienkarte ir vienkāršota lielā dalībnieku skaita dēļ
“Ēdienkarte tika veidota atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem par ieteicamām enerģijas devām cilvēkam,” pastāstīja uzturzinātniece Lolita Neimane. Ir aprēķinātas nepieciešamās olbaltumvielas un kaloriju skaits vīriešiem un sievietēm. Pēc dietoloģes domām, pielāgoties dalībnieku ēšanas ieradumiem neļauj milzīgais dalībnieku skaits – 42 tūkstoši cilvēku.
“Es negribu, lai liktos, ka vienai daļai dalībnieku nāksies tikai meklēt veikalos ēdamo,” skaidroja Neimane. “Būs putraimi, būs dārzeņi, iespēju robežās augļi, maize galu galā.”
Dalībnieki pusdienas saņems, ēdinātājiem no īpašiem konteineriem saliekot vienreiz lietojamos traukos visas pusdienu sastāvdaļas. Rīkotāji skaidro – tas ir ēdnīcas princips, rēķinoties ar milzīgo cilvēku skaitu.
Medijos izskanējis, ka ēdienkartes aprēķinu pamatā ir “vīrietis spēka gados”, taču Neimane iebilda, ka tā gluži neesot: “Vienam jaunam vīrietim ap gadiem 25 vajadzēs vismaz 1000 kilokalorijas vairāk nekā sievietei 65 gados. Vajadzības ir ļoti atšķirīgas, un ir ņemts kaut kāds vidējais.”
Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova pauda savus uzskatus: “Viena puse ir vieglais organizatoriskais ceļš – protams, ņemam prasīgāko etalonu un visu pielāgojam viņam, kas ir variants. Ir sarežģīti to visu organizēt.
Bet, no otras puses, ne visi ir vīrieši spēka gados, un ne visiem vajag tik daudz kā vīrietim kā spēka gados.”
Savukārt kulinārijas bloga “krista.lv” autore Krista Baumane uzskata – vīrieši spēka gados, kuriem ir vajadzīga gaļa, ir mīts. Šī mīta dēļ cilvēki Latvijā mirst jaunākā vecumā, viņa norādīja: “Ja cilvēki vairāk ēstu dārzeņus, viņi ilgāk dzīvotu. Vēl ir jautājums, ka cilvēki vasarā varētu izvēlēties veģetāru uzturu. Kāpēc viņiem liegt šo iespēju? Tas taču ir veselīgāk. Produkti lēnāk bojājas.”
Šim viedoklim piekrita arī Ksenija Andrijanova: “Vasarā cilvēkiem prasās pēc vieglāka ēdiena, kas ir termiski mazāk apstrādāts, kas nav karsts un smags. Un karbonāde ne vienmēr ir patīkamākais enerģijas līmenis.”
Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova arī uzskata, ka nerēķināšanās ar mazākām grupām veicina aizspriedumus: “Tāds vidējais latvietis – tēviņš dažreiz iegūst savu maskulinitātes pārākuma sajūtu: tu, mīkstais, gaļu neēd? Un tas veido sabiedrības viedokli – tie tur mīkstie, viņiem nekas nepienākas, paši tieciet galā. Bet laiki taču mainās.”
Veģetārā ēdienkarte būtu dārgāka, apgalvo rīkotāji
Ēdienkartes izstrādātāji uzsver, ka veģetārā ēdināšana būtu izmaksājusi krietni dārgāk par dienā katram dalībniekam atvēlētajiem astoņiem eiro.
“Ja tik tiešām grib uzņemt tos... olbaltumus un gatavs trīsreiz dienā ēst pelēkos zirņus ar graudiem. [..] Ja salīdzinām, cik maksā grūbas, vai kvinoja, vai amarants. [..] Es intereses pēc vakar paskatījos populārākajās Rīgas veģetārajās kafejnīcās, cik maksā salāti vai zupas porcija – astoņi, deviņi eiro,” skaidroja Lolita Neimane.
“Cik man ir zināms, dārzeņi ir lētāki nekā gaļa,” pretējās domās bija Krista Baumane. “Ja iepriekš būtu noskaidrots, cik daudz dalībnieku dod priekšroku veģetāram uzturam, būtu iespēja precīzi saplānot un tādā veidā faktiski ietaupīt. Neizniekot ēdienu.”
Lai gan uzsvērts, ka ēdienkarte sastādīta, rēķinoties ar lielo slodzi un enerģijas patēriņu, tiem, kuri neēd gaļu, rīkotāji iesaka vienkārši no tās atteikties.
“Es pieņemu, ka olbaltumvielas noteikti būs mazāk, bet es neesmu pārliecināta, ka visiem veģetāriešiem arī mājās ir pietiekami olbaltumvielu,” uzskata Lolita Neimane. “Ministru Kabineta paredzētajās robežās mēs nevaram pateikt, ka visiem vajag vienu ciparu. Bet pa 8 dienām pilnīgi noteikti nekas slikts nenotiks.”
Rīkotāji iesaka kombinēt un uzsver – ja cilvēks atteiksies no gaļas, salātu deva būs nedaudz lielāka.
Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova uzskata, ka šādi nevar uzņemt pilnvērtīgu uzturu. Viņa skaidroja – viens no veģetārisma pamatpostulātiem ir: nevar kotleti vienkārši nostumt no šķīvja, tā ir jāaizvieto. “Vai tie ir piena produkti, vai pākšaugi – gaļa ir jāaizvieto. Laika periods ir liels, jādomā, ar ko gaļu aizvietot. Dārzeņi ir nepieciešami arī tiem, kas ēd gaļu.”
Rīkotāji aicina dalībniekus būt līdzatbildīgiem un paņemt kaut ko līdzi, lai varētu sasniegt olbaltumvielu apjomu. Agrāk tādas iespējas nebija, taču šogad tāda esot.
“Būs šīs tirdzniecības vietas, un gribu cerēt, ka neviens nepaliks neēdis,” rezumēja Lolita Neimane.
Dalībniekiem par ēdienkarti atšķirīgi viedokļi
Daudzi dalībnieki par šādu risinājumu jūtas sarūgtināti. Zane Pūpola, kora “Norise” koriste atzina: “No vienas puses, ir pozitīvi, ka vispār kaut kas ir pieejams. No otras, ir nedaudz negodīgi, ka tāpēc vien, ka es neēdu gaļu, kas nevienam neko sliktu nenodara un faktiski ir lētāka diēta nekā gaļēdājiem, man ir jāiztērē mana personiskā nauda, lai man būtu enerģija, uz ko dzīvot.”
Viņas kolēģe no “Norises” Linda Austra Ārende pauda pārsteigumu, ka veģetāriešiem būs jātērē sava nauda, lai ēstu veģetāriski: “Ir skumji, ka mums ir jāiztērē nauda, lai nepārkāptu savai veselībai… ir taču dažādi iemesli, kāpēc cilvēki neēd gaļu.”
Tomēr netrūkst arī tādu, kuri uzskata, ka gaļas neēdāji no mušas taisa ziloni. Anita Bormane “Facebook” vietnē raksta: "Atvainojiet, bet šīs problēmas liekas tik maziskas. Gatavoju rakstu par 1940.gada Latgales Dziesmu svētkiem (un to pašu var teikt par citiem brīvvalsts dziesmu svētkiem), toreiz – un tas vēl bija daudz – dalībnieki varēja cerēt uz tēju un pienu.”
Tomēr sarunas noslēgumā Voldemārs secināja:
“Tāda Zviedrija, Holande. Viņi parūpējas par visām grupām un nodemonstrē, ka ir sabiedrība, kas rūpējas par ikkatru, pierāda savas sabiedrības lielumu.”
Kaimiņvalstīs nav atsevišķas ēdienkartes vegāniem un veģetāriešiem
Kaimiņu valstī Lietuvā nākamo Dziesmu svētku ēdināšanas iepirkums nav noslēdzies. Iepriekš dalībnieku ēdienu izmaksas dienā bijušas ap 7 eiro, un par veģetāru uzturu īpaši piedomāts netika.
Igaunijas dziesmusvētku pārstāvis Stens Veidebaums atrakstīja, ka iepriekšējos svētkos pamatīgākas bijušas vakariņas, bet pusdienās piedāvāta zupa:
“Pusdienas parasti tiek piedāvātas lielās āra virtuvēs. Ēdienkarti veido dažādas zupas un deserti (saldējums u.c.), bet vakariņās parasti bija gaļa ar piedevām. Pēdējo svētku laikā mēs dalībniekiem piedāvājam arī zupu, kas nesatur gaļu. Līdz šim mums nav bijušas īpašas ēdienkartes vegāniem un veģetāriešiem, un mēs neesam apkopojuši šādu informāciju par dalībniekiem, bet nākamreiz pievērsīsim lielāku uzmanību šim jautājumam, jo šāda veida diētas Igaunijā kļūst arvien populārākas.”
Jautājumi par dalībnieku ēšanas paradumiem: pretrunā datu aizsardzības likumiem
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča uzsver, ka, veicot dalībnieku elektronisko reģistrāciju, jautājumi par dalībnieku ēšanas ieradumiem būtu pretrunā ar datu aizsardzības likumiem.
“Šie dati tieši šī iemesla dēļ netika prasīti, tāpat, kā mēs nejautājām par cilvēka veselības stāvokli,” viņa skaidroja. “Tie ir privātuma dati, un mēs diemžēl nevaram tos tik vienkārši pajautāt.”
Viņa arī norādīja, ka ir ļoti grūti prognozēt, kā nākotnē būs mainījušies sabiedrības ēšanas ieradumi, vai mēs arvien nopietnāk būsim pievērsušies savai labsajūtai un identificējuši paradumus, kas ietekmē labsajūtu.
Dziesmu svētku ēdienkartes veidotāji ir parūpējušies par samērā daudzveidīgu uzturu dalībniekiem. Tomēr cilvēku ēšanas ieradumi mainās arvien straujāk, un būtu labi, ja ne tikai dziesmusvētku rīkotāju, bet arī sabiedrības domāšanā par neatņemamu sastāvdaļu kļūtu dažādu grupu iekļaušana un vajadzību respektēšana.
