Tikmēr atbildīgās institūcijas apelē pie bērnu drošības jautājuma. Vai šajā situācijā ir iespējams samērīgs kompromiss un kāda ir mūsu kaimiņvalstu pieredze?
- Nav statistikas, cik daudzi vecāki vēlētos ņemt līdzi bērnus uz svētkiem
- Svētku rīkotāji savu lēmumu skaidro ar rūpēm par bērnu drošību
- Latvijas vecāku organizācija “Mammām un tētiem” rūpes par bērnu drošību vērtē atzinīgi
- Tiesībsarga biroja pārstāvji atzīst: līdz šim bērnu tiesības Dziesmu svētkos pārkāptas
- Lietuva jautājumu atstāj pašplūsmā, Igaunijā svētku laikā ierīkotas “mātes un bērnu” zonas
- Valsts bērnu tiesību inspekcija uzskata – par bērnu drošību atbildīgi vecāki; vecāki meklē problēmas risinājumu
Jaunā kārtība sagādā galvassāpes vecākiem
Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā šajos svētkos varēs iekļūt tikai ar identifikācijas kartēm, kādas ir reģistrētiem svētku dalībniekiem, tāpēc, neatkarīgi no vecuma, tos bērnus, kuri nav svētku dalībnieki, kaut uz brīdi otrpus žogam svētku norises vietā vecākiem līdzi uz mēģinājumu vai koncertu neielaidīs. Līdz ar jauno kārtību teritorijā netiks arī aukles un vecmammas, kuras varētu pieskatīt dalībnieku atvases.
Kā pastāstīja Esēnija Sīle-Sleže, Dziesmu un deju svētku dalībniece, neapmierinātu vecāku esot daudz, taču visi klusējot. “Es zinu, ka manā novadā daudzi vecāki ir atteikuši dalību šīs situācijas dēļ,” teica Sīle-Sleže. “Ne jau visi vecāki, kam ir tie bērni, ved, ņem līdzi tie, kam nav citas iespējas vai zina par savām un sava bērna spējām. Mums arī deju kolektīva vadītājām ir šī pati problēma – viņām ir divi pirmskolas vecuma bērni, arī lika nodot sveicienus, jo nezina, ko iesāks ar bērniem.”
Savukārt Dziesmu un deju svētku dalībniece Elīna Ķersele uzsvēra, ka ir iets vieglāko, aizlieguma ceļu: “Un vecāki ir tik maza daļa, mazs melnumiņš… Ir mazliet tāds spļāviens sejā man kā cilvēkam, kas to dara brīvprātīgi.”
“Man iepriekšējos svētkos bija meitiņa līdzi, kura bija 5 gadus veca, plāns bija neņemt līdzi, bet atstājām pie omes un bērns bija nobļāvies visu cauru dienu bez mammas un tēta, jo mēs dejojam abi ar vīru,” atcerējās Sīle-Sleže. “Un ome izdomāja vest meitu pie mums uz laukuma. Tā viņa arī nodzīvoja visu nedēļu ar stingro režīmu – 2 naktī bijām mājās, 7 no rīta jau bijām uz laukuma, bija priecīga par savu situāciju, bija iemācījusies visu repertuāru no galvas. Nekādas problēmas, vēl bija vīra brāļi, kas dejoja, un pa četriem mums lieliski izdevās pieskatīt. Un šajos svētkos ir tieši tāda pati situācija, ka dejojam mēs abi ar vīru un es neuzskatu, ka mēs pa 4 cilvēkiem nevaram pieskatīt vienu 9 mēnešus vecu bērniņu.”
Grūtniecību Sīle-Sleže ir plānojusi saskaņā arī ar Dziesmu svētkiem – lai būtu tā, ka mazais jau ir paaudzies un viņu varētu ņemt līdzi kopā ar vecāko māsu.
“Šobrīd esam uz pauzes, jo īsti vēl neesam sapratuši, kur tas bērns paliks,” viņa atzina. “Jo vecvecākiem nav tādu iespēju viņus uz nedēļu pieskatīt.
Visticamāk, ka lielākā meita sēdēs un dežūrēs turpat, aiz žoga pa dienām.”
Dziesmu un deju svētku dalībniece Liene Frīdberga savukārt uzsvēra: “Stāsts ir par mirkli, kad auklīte vai vecākie bērni var ievest mazuli, mēs varam viņu pabarot un viņi var doties tālāk, lai nav šīs situācijas, kad aiz žoga drūzmēsies vesels auklīšu bars ar ratiņiem un gaidīs, kad mamma drīkstēs iznākt laukā.”
“Tie bērni jau izaug tādā vidē, viņi mums nāk līdzi uz mēģinājumiem, viņi ir no dzimšanas brīža tajā visā iesaistīti. Tas nav tā, ka kaut kādu no malas ieraušu tajā visā burzmā iekšā,” ir pārliecināta Sīle-Sleže.
Elīna Ķersele uzsvēra, ka nav tādas statistikas – cik daudz ir tādu vecāku, kam vispār tā ir problēma.
"Neviens jau nav pajautājis, veicis aptauju un vaicājis, cik kolektīvā ir cilvēku, kam šī būtu problēma, situācija – kam jāatrod risinājums. Ja tas būtu pirms gada, pusotra – neviens te tagad nesēdētu un neskumtu par to, ka es nevaru vest savu bērnu,” viņa piebilda.
Svētku rīkotāji: lēmums ir pārdomāts
Svētku rīkotāji uzsver – jautājums aktualizējies šī gada februārī līdz ar elektronisko dalībnieku reģistrāciju, kuras ideja dzima vien pērnvasar. Lēmums liegt dalībnieku bērniem ieeju slēgtajās svētku norises vietās ir galējs un saistīts arī ar riskiem bērnu drošībai, par kuru atbild arī pasākuma organizators.
“Šis ir ļoti pārdomāts lēmums – ļoti smags, bet pārdomāts, ir vairākkārt pārrunāts ar visām kompetentajām iestādēm, lai nepaslīdētu garām neviens risks,” uzsvēra XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. “Konsultējoties ar visām kompetentajām iestādēm, mēs esam identificējuši ļoti daudz riskus, kas apdraud bērna labsajūtu un bērna drošību.”
“Es tiešām nespēju iedomāties, kā 2 mēnešus vecu bērniņu var pakļaut gan infekciju riskam, gan potenciāli pārkaršanas riskam, gan – kādu spriedzi emocionāli radītu bērniņam lielā ļaužu masa, kuros dalībnieks piedalās mēģinājumos vai uzstājās koncertā,” skaidroja Juhņēviča. “Kādā veidā māmiņa iedomājas dziedāt korī ar to mazuli, kurš stāv blakus tribīnēs un pulksten 12 viņam jau ir saules dūriens. Vai viņa palaiž pa teritoriju, kur joprojām notiek uzbūve – (..) mazums kaut kas tai tehniskajai kompānijai notiek.”
Striktie ierobežojumi neattieksies uz ieeju svētku pasākumos Vērmanes dārzā, Esplanādē un Brīvdabas muzejā, tomēr arī pirms tiem rīkotāji aicina vecākus, tai skaitā arī apmeklētājus, izvērtēt visus riskus, ņemot līdzi bērnu.
“Kas mums, māmiņām, ir tas sāpīgākais, un arī manos dejotājos, ka pret mums izturas kā pret neapdomīgiem, neatbildīgiem cilvēkiem, ka nevis – iespējams, norāda stingrāk, ka būs tādi un tādi aizliegumi un ka mēs pašas pieņemsim šo lēmumu viņu tur neturēt, bet aizliedzot. Man, piemēram, bērni uz stundu, 15 min būs vajadzīgi šeit stadionā, bet aizliedzot tās man ir milzīgas problēmas,” uzsver svētku dalībniece Liene Frīdberga.
Organizācija "Mammām un tētiem" lēmumu vērtē neviennozīmīgi
Ņemot vērā arī pasākuma vērienu, jo svētku dalībnieku kopējais skaits sasniedz teju 43 tūkstošus, Latvijas Vecāku organizācija “Mammām un tētiem” atzinīgi vērtē, ka tiek pievērsta pastiprināta uzmanība bērnu drošības jautājumam, jo Latvija vēl aizvien ieņem augstas vietas Eiropas Savienības bērnu traumatisma antitopos.
Piemēram, 2016. gadā Latvijā vecumā līdz 17 gadiem miruši 145 bērni (Slimību kontroles un profilakses centra dati). Puses jeb 73 bērnu nāves cēlonis bijusi trauma, saindēšanās, ievainojums, vardarbība u.c. iemesli, kas nav saistīti ar saslimšanu.
Vecāku organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa pastāstīja, ka Latvijā patiešām bērni mirst un gūst invaliditāti elementāru lietu dēļ – tāpēc, ka logs ir atvērts un pusotrgadīgs bērns var izrāpties un izkrist ārā.
“Atbilde – mēs visi izaugām un visus Dziesmu svētkus pavadījām un nevienam bērnam nekas nenotika – tā nav atbilde,” uzskata Akmentiņa-Smildziņa “Pirmkārt, mēs nezinām, vai tiešām nenotika nevienam nekad nekas, un, otrkārt ,– mums nevajag sagaidīt to nelaimi. Un tas var notikt kaut vai 3 nedēļas pirms, ja mēs paredzam riskus, ka kāds bērns var gūt nopietnus ievainojumus vai pazust vai nomirt vai vēl kaut ko. Bet nedrīkst būt tā, ka aizliedz un nedod risinājumu, nedod atbalstu.”
Organizācijā saprot vecāku sašutumu par svētku rīkotāju pēdējā brīža aizliegumu, kas daudzus novedis strupceļā un grūtas izvēles priekšā. Turklāt Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka bērnus, kas jaunāki par 7 gadiem, bez uzraudzības atstāt nedrīkst. Tomēr pavisam atsevišķa saruna ir par zīdaiņu ņemšanu līdzi uz mēģinājumu.
“Ja tā nopietni, ar zīdaini ierasties uz mēģinājumu – neuzskatu, ka tas ir pareizi, zīdainis ir tāds mazulis, kuram ir nepieciešama klātbūtne un reaģēšana uz viņa vajadzībām tūlīt, nevis kaut kad,” stāstīja Akmentiņa-Smildziņa. “Ja viņš grib ēst, tad viņš jābaro tagad. Ja viņam ir karsti, tad viņš ir jāved ārā svaigā gaisā, jārūpējas par viņu.”
Arī organizācijā “Mammām un tētiem” ir tādi vecāki, kuriem ir radies jautājums, kur likt bērnu, jo piedalās gan mamma, gan tētis, gan pat vecvecāki. Ir ģimenes, kas informējušas, ka arī no ārvalstīm brauc dalībnieki ar visiem bērniem, un viņiem pat nav ne radu, ne draugu, ne vecvecāku, kuri varētu šos bērnus pieskatīt.
Tiesībsarga birojs: pozitīvi, ka organizatori pievērsās bērnu drošībai
Pirms izšķirīgā lēmuma svētku rīkotāji pieņemšanas lūguši arī Tiesībsarga un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atzinumus, vai ar aizliegumu netiek pārkāptas bērnu un viņu vecāku tiesības. Abas iestādes secinājušas, ka organizatori ir tiesīgi pasākuma norises vietās neielaist dalībnieku bērnus, jo viņu drošība ir prioritāte.
“Mēs raudzījām no tāda aspekta, ka mēģinājumu laiki ir ārkārtīgi ilgi un gari, piemēram, no pulksten 8:00 līdz 23:00 “Māras zemes” mēģinājums konkrēti,” skaidroja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Dace Āķe. “Mēs raudzījāmies uz tādiem aspektiem, ka var būt ļoti dažādi laika apstākļi.”
“Mamma, pirmkārt, no 8 rītā 10 vakarā nedejo, neviena mamma tāda nav,” pret šādu viedokli iebilda Dziesmu un deju svētku dalībniece Liene Frīdberga. “Neviens cilvēks tāds nav, jo visi šie mēģinājumu grafiki ir sadalīti pa grupām, dejām un šīs mammas dejo labi, ja vienu deju. Kas ir, pieņemsim, no pulksten 09:15 līdz 10:30, viņa uzturas šajā brīdī laukumā, tā vajadzība bērnam būt šeit ir tikai stunda.”
Argumentu, ka viens cilvēks visu laiku atrodas stadionā, Frīdberga sauca par muļķībām: “Katrs dejotājs dejo savā blokā, savā laikā, kas ir sadalīts, tad jau mēs te puse apģībtu uz laukuma, ja mums būtu visu laiku jāstāv.”
Arī Elīna Ķersele nepiekrita Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas viedoklim: “Neviena mamma nav tik dīvaina, lai šeit noklātu sedziņu un turētu savu bērnu neatkarīgi no tā, vai viņam ir 5 mēneši, 5 gadi vai 9 gadi. Pēc tiem argumentiem izskatās, ka mēs grasāmies palaist bērnus uz tiem gaismas stabiem, lai viņi te izklaidējas.”
Āķe savukārt atzina – viņas rīcībā nav tādas informācijas, ka iepriekš inspekcija būtu vērtējusi kādus jautājumus, kas saistīti ar Dziesmu un deju svētkiem tieši no tā aspekta, ka vecāki ir ņēmuši līdzi savus nepilngadīgos bērnus.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere savukārt uzskata – pozitīvi vērtējams ir tas, ka organizatori pievērsās šim jautājumam, jo, tas nav regulēts, tad dalībnieki kā privātpersonas drīkst darīt to, ko likums neaizliedz.
Viņa arī atzina, ka faktiski visi iepriekšējie Dziesmu svētki ir notikuši, pārkāpjot bērnu tiesības.
Jo īpaši tas attiecas uz iepriekšējiem Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kur netika nodrošinātas dalībnieku pamatvajadzības, skolēni saskārās ar pārslodzi un tamlīdzīgi. Grāvere arī nenoliedza, ka iepriekšējie Skolēnu dziesmu un deju svētki ir visas šīs diskusijas pamatā.
Āķe uzskata, ka vērts uz šo diskusiju palūkoties no organizatoru viedokļa - ja katrs dalībnieks ar saviem 3 bērniem ierastos koncertā vai mēģinājumā – tā ir vēl lielāka cilvēku noslodze konkrētajai vietai, kas uzliek arī daudz, daudz lielākas prasības.
“Organizatori mums arī izklāstīja tos apstākļus, ka nav finansējuma un arī netiks piešķirts, ka būtu nodrošināts bērnu uzraudzīšanas pakalpojums,” līdzīgās domās bija arī Grāvere. “Ja būtu līdzekļi un bērniem būtu nodrošināta gan droša pieskatīšana, kāpēc ne – varētu to neierobežot un atļaut brīvi ierasties dalībniekiem ar bērniem. Bet ja par bērniem padomāts nav, tas būtu bezatbildīgi šo jautājumu nesakārtot.”
Un tas arī neesot tiesību pārkāpums, ka šāds pakalpojums no valsts puses nav nodrošināts – norāda Tiesībsarga birojā.
Kaimiņvalstīs situācija atšķirīga
Tikmēr mūsu kaimiņvalstīs dalībnieku bērnu atrašanās svētku norises vietā galvassāpes nevienam nesagādā. Telefonsarunā ar “Kultūršoku” Lietuvas dziesmu svētku rīkotāji atzīst, ka vēsturiski dalībnieku bērnu jautājums risinājies pats savu gaitu un pagaidām neesot plānots tajā neko mainīt.
“Pie mums viss notiek tā, kā vēsturiski iegājies. Mammas bērnus ņem līdzi, pašas tiek galā ar viņu aprūpi. Ja ir kādas īpašas vajadzības, var izmantot mediķu teltis, kas izvietotas teritorijā,” atzina Inga Krikščuniene, Lietuvas Dziesmu un deju svētku galvenā koordinatore.
“Pēdējos pāris dziesmu un deju svētkos mēs koncertu vietās ierīkojām īpašas “mātes un bērnu” zonas,” pastāstīja Igaunijas Dziesmu un deju svētku rīkotāju pārstāvis Stens Veidebaums.
“Tās ir aprīkotas ar autiņbiksīšu maiņai nepieciešamo galdiņu, mātes un bērni saņem bezmaksas ūdeni. Pirmsskolas vecuma bērniem, kuri jau ir patstāvīgāki, pieejami ēnā izvietoti rotaļu laukumi ar uzraugošo personālu. Tāpat stadionā, kur notiek koncerti, ir apsargāta ratiņu novietne, jo tribīnēs šaurības dēļ ar ratiem nav iespējams uzbraukt.”
“Igaunijā arī svētki ir cita formāta un citādāk notiek un tie vairāk notiek vieglākā formātā, nekā mūsu svētki, kuros ir ļoti plānoti grafiki gan dejotājiem, gan koristiem,” kaimiņvalstu situāciju komentēja Eva Juhņēviča. “Svētku rīkotājs nenodrošina bērnu pieskatīšanas pakalpojumu – tātad – ja šādu lēmumu pieņem, tad tas jau ir jāspriež ar svētku mākslinieciskajām grupām, jāspriež pašu svētku pirmsākumos, un tas ir ļoti smags lēmums.”
Viņa uzsvēra, ka tas neesot tikai budžeta jautājums, bet gan jautājums par to, vai iespējams ievērot visas specifiskās lietas. “Protams, šis aktualizējušais jautājums tiks fiksēts, izvērtēts un noteikti nākamajos svētkos un ja nolemj, ka šāds pakalpojums ir jānodrošina, tad pēc iespējas ātrāk jāpiesaista visas kompetentās iestādes, jo es ticu, ka tur būs atsevišķs nolikums, nosacījumi, kas vispār svētku rīkotājam ir jāievēro, lai šādu iespēju skatītu,” atzina Juhņēviča.
Vecāki paši meklē problēmas risinājumu
“Primāri par savu bērnu tiesību aizsardzību ir atbildīgi vecāki un tad vecāks ir tas, kurš izvērtē, kas viņam ir būtiskākais – vai būt kopā ar bērnu vai tomēr sniegt priekšnesumu,” uzskata Dace Āķe.
Tomēr tik viennozīmīgā situācijā nav dejotājas Elīna un Liene, jo abas ir arī kolektīvu vadītājas.
“Mēs esam izplānojušas atvērt mazu pop-up dārziņu tieši vecākiem, kam ir šī problēma,” situācijas risinājumu ir izdomājusi Elīna Ķersele. “Tepat, netālu Pērnavas ielā mums ir māja ar noslēgtu dārzu, kur mēs labprāt piedāvāsim mammām, tētiem, auklītēm satikties un pabarot bērniņus, būs pieejama tualete, krāns, arī – kur uzsildīt ēdienu.”
Rīkotāji ir gatavi tam, ka dalībnieki aizlieguma dēļ atteiksies no svētkiem. “Mēs tādā gadījumā ļoti gaidīsim informāciju no pašvaldību koordinatoriem, ar kuriem mēs šo jautājumu vairākkārt esam pārrunājuši,” skaidroja Juhņēviča. “Arī koordinatori ir vienisprātis, ka šajā gadījumā tas apgrūtina kolektīvu dalībnieku pilnvērtīgu dalību svētkos, līdz ar to gaidīsim oficiālus iesniegumus.”
Dziesmu un deju svētku rīkotāji – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – uzskata, ka gaidāmie svētki Dziesmu svētku evolūcijā iezīmēs jaunu posmu, sākot ar elektronisko dalībnieku reģistrāciju, faktu, ka noslēguma koncerta dienā nav gaidāmi citi pasākumi, un visbeidzot ar dalībnieku bērnu drošību, kam iepriekš nav pievērsta tik liela vērība.
KONTEKSTS
Visiem Dziesmu un deju svētku dalībniekiem no 1. līdz 13.februārim obligāti bija jāreģistrējas elektroniskā sistēmā, pretējā gadījumā dalība svētkos varēja iet secen. Maijā tika nolemts – dalībnieku bērnus bez identifikācijas kartēm Dziesmu svētku norises vietās neielaidīs.
26. Vispārējie latviešu Dziesmu un 16. Deju svētki Rīgu pieskandinās šovasar – no 30. jūnija līdz 8. jūlijam.
