Krustpunktā

Policijā trūkst teju piektā daļa darbinieku: kā to risināt un uzlabot darba efektivitāti

Krustpunktā

Eitanāzija: vai to vajadzētu legalizēt arī Latvijā

Pandēmijas gads kultūrā. Izvaicājam kultūras ministru Nauri Puntuli

Kultūras ministrs: Otrreiz pilnībā atcelt skolēnu dziesmu svētkus nevaram

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Skolēnu dziesmu un deju svētku atcelšana otro gadu pēc kārtas “ilgtermiņā mums varētu atspēlēties tik sāpīgi, ka būs grūti ar to pēc tam tikt galā,” skaidrojot iespējamos svētku norises scenārijus, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” uzsvēra kultūras ministrs, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

"Krustpunktā" podkāstā:

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Ministrs norādīja, ka šobrīd tiek izskatīti trīs iespējamie skolēnu dziesmu un deju svētku norises scenāriji, kas atkarīgi no tā, kāda maijā būs situācija ar interešu izglītību. Kā iepriekš skaidrojuši svētku organizatori, pie pašreizējām saslimstības prognozēm ir maz cerību īstenot plašāko A variantu, tādēļ pašlaik rīkotāji balstās uz B scenāriju, kurā svētki notiktu no jūlija līdz oktobrim un ārtelpās drīkstētu pulcēties līdz 3000–4000 dalībnieku. Savukārt C scenārijs paredz, ka svētki notiktu vasarā un, iespējams, tikai drošos reģionos. Ministrs norādīja, ka joprojām ir cerība, ka dziesmu svētki notiks, uzsverot:

“Pilnībā no tā atteikties mēs otrreiz vairs nedrīkstam."

Skaidrojot, pie kādiem saslimstības rādītājiem būtu iespējams īstenot iecerētos svētku norises scenārijus, ministrs uzsvēra, ka to noteikšot valdībā iepriekš apstiprinātais luksofora princips. Puntulis atzīmēja – viņš novērojis, ka šobrīd valdībā šis princips ne vienmēr tiek respektēts, taču, viņaprāt,

“pamatuzdevums būtu nevis mēģināt kaut ko no tā visa izcelt ārā, bet mēģināt patiešām visiem kopā saprast šo situācijas nopietnību un sasniegt šos rādītājus, pie kuriem varam realizēt tās vai citas darbības.”

Vaicāts, vai viņš saredz iespēju, ka dziesmu svētki tiek rīkoti situācijā, kurā pārējā kultūras nozare vēl būtu “slēgta”, Puntulis uzsvēra: “Es esmu tieši pret šo, ka mēs varētu kaut ko izcelt. Tas viss, manuprāt, jāskatās kontekstā ar saslimstības rādītājiem. Un šis luksofora princips, kurš ir izveidots, ir jāievēro.”

Līdz ar to, kamēr 14 dienu kumulatīvās saslimšanas rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā joprojām pārsniedz 200, nav iespējams runāt par ierobežojumu mīkstināšanu, uzsvēra ministrs. (pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 17. martā šis rādītājs bija 387,8.) Saslimstībai samazinoties, varētu sākt vērtēt, kā ierobežojumus mīkstināt. Ministrs pauda cerību, ka, iestājoties siltākam laikam, būtu iespējams interešu izglītības un citas ar dziesmu svētku rīkošanu saistītas norises īstenot ārtelpās.

KONTEKSTS:

2020. gada martā, kad Latvijā tika ieviesta ārkārtējā situācija Covid-19 dēļ, tika pieņemts lēmums XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus pārcelt uz nākamo gadu.

Novembrī Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas vairākkārt pagarināta un pašlaik ir spēkā līdz 6. aprīlim. Pakāpeniski tika noteikti dažādi ierobežojumi arī kultūras nozarē, tai skaitā ir atcelti un aizliegti visi klātienē notiekošie publiskie kultūras pasākumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti