Koru vadītāji gandarīti par iespēju sākt pilnvērtīgi gatavoties nākamā gada Dziesmu svētkiem

Valdība šonedēļ apstiprināja rīkojumu, ka Vispārējie Dziesmu un deju svētki notiks nākamgad no 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Lai tiem varētu sistemātiski gatavoties, no 1. marta amatierkolektīvi varēs atsākt pilnvērtīgu mēģinājumu procesu.

Koru vadītāji atzīst, ka līdz ar šo valdības lēmumu jūtas sadzirdēti, jo tā ir būtiska atbilde uz viņu nesen publiski pausto trauksmes signālu par Dziesmu svētku norises apdraudējumu, ja striktie ierobežojumi jau tuvākajā laikā netiks atcelti.

Koru vadītāji gandarīti par iespēju sākt pilnvērtīgi gatavoties nākamā gada Dziesmu svētkiem
00:00 / 02:59
Lejuplādēt

Valdības lēmums, ka svētki notiks nākamgad un arī precīzā laika iezīmēšana, dod tik svarīgo skaidrību, kas savukārt veicina motivāciju strādāt ļoti konkrētam mērķim – atzīst koru vadītāji. Ja svētki būtu pārcelti vēl par gadu uz priekšu, kas arī tika apsvērts, tam varētu būt ļoti negatīvas sekas – uzskata Dziesmu svētku virsdiriģents Ārijs Šķepasts.

“Ja mēs vēl gadu šādā, kā saka, “bada maizē” turētu dziedātājus, tad beigu beigās varētu nesaskaitīt to ražu, kas mums vispār ir.

Mēs vienkārši pazaudētu ļoti daudz – gan no dziedātāju saimes, gan līdz ar to – arī no svētkiem.”

Diemžēl jau tagad ar divu gadu ļoti striktajiem ierobežojumiem amatierkolektīvi ir zaudējuši daudz dziedātāju, bet ir cerība, ka līdz ar martu, kad varēs atsākt pilnvērtīgus mēģinājumus, situācija varētu mainīties uz labu, pieļauj svētku virsdiriģents Edgars Vītols.

“Es ļoti ceru, optimistiski raugoties, jo no 1.marta kori beidzot varēs gatavoties pilnā sastāvā.

Es arī aicinu dziedātājus, kas pandēmijas laikā varbūt bija attālinājušies no šī procesa, atkal pievienoties, jo mums tagad būs iespēja uzsākt pilnvērtīgu gatavošanos.”

Gaidāmo svētku stūrakmeņi būs koru koncerts “Tīrums”, deju lieluzvedums “Mūžīgais dzinējs”, lielkoncerti pūtējiem un dejotājiem, kā arī, protams, noslēguma koncerts. Šobrīd visa iecerētā programma paliek spēkā, taču tiek pieļauta iespēja – arī atvieglot repertuāra stratēģiju, ja tas būs nepieciešams.

Tradicionālās koru skates šogad nav plānotas, bet jau vasarā kori tiksies īpašos nozares pasākumos dažādos reģionos, tāpat kā citu nozaru svētku dalībnieki, stāsta Nacionālā Kultūras centra speciāliste Sarmīte Pāvulēna.

“Tā mēs lēnām, lēnām mēģinām šos svētkus iekustināt caur sadziedāšanās, samuzicēšanas un sadejošanas pasākumiem, lai dabūtu atspērienu un sajūtu, ka Dziesmu svētki ir drusciņ, drusciņ vairāk nekā pēc gada. Tā kopā būšana ir ļoti svarīga, lai varētu visi aiziet uz to lielo mērķi.”

Ārijs Šķepasts atzīst, ka viņa vislielākā vēlme būtu, lai nākamā gada svētki savā 150 gadu jubilejā būtu patiešām visas tautas svētki, un nenotiktu cilvēku šķirošana vairs nevienā no variantiem.

“Es novēlu, lai mēs patiešām kā tauta satiktos un lai mums būtu atkal tā sakņu sajūta, ka mēs esam kā zari, kas šīs saknes turpinām. Jā, pirms 150 gadiem bija sakņojums, un mēs pašlaik tikai plešamies un, cerams, ka arī uzzaļosim ar brīnišķīgu lapotni.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt