Zootehnikums

Vilku bēgšana. Guna Vītola un Vilnis Skuja komentē notikumu ar Latvijas vilkiem Francijā

Sanākam, sadziedam, sadancojam

Brīvprātīgo darbs pasākumā: kā tāds puzles gabaliņš lielajā bildē

Arī Latvijas Radio darbinieki pievienosies koristiem un dejotājiem svētku nedēļā

Koristu un dejotāju pulkam svētku nedēļā pievienosies arī Latvijas Radio darbinieki

Arī Latvijas Radio darbinieki pievienojas koristiem un dejotājiem. Katram no viņiem savs pieredzes nogrieznis, bet visus vieno bezkompromisu nodošanās mēģinājumiem, koncertiem un zibakcijām, ierasto darba ikdienu noslogojot ar papildu pienākumiem.

Dziesmu un deju svētki pulcē cilvēkus, no kuriem tikai nelielai daļai šīs mākslinieciskās izpausmes ir arī viņu pamatprofesija. Ja uzlūkotu Mežaparka estrādi vai Daugavas stadionu, kurā sapulcēti svētku dalībnieki, tad savā ziņā mēs ieraudzītu profesiju klasifikatoru dzīvā izpausmē.

Ieva Aile: Skudriņas var skriet jebkurā brīdi pie jebkuras dziesmas

Dziesmu un deju svētku atklāšanas rituālā tradicionāli ietilpst Garīgās mūzikas koncerts. Šā gada koncerta vadmotīvs ir "ES esmu…”, kas atrodams Vecajā un Jaunajā Derībā un ir fundamentāls Dieva atklāsmes elements Svētajos Rakstos. Koncerts pulcēs solistus, labākos amatierkorus, četrus tradicionālo konfesiju korus, zēnu un meiteņu korus un Latgales tradicionālās mūzikas dziedātājas. Šajā koncertā piedalīsies arī Torņakalna draudzes koris, kurā dzied Latvijas Radio Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Aile.

"Korī sāku dziedāt, lielā mērā pateicoties dziesmu svētkiem šajā gadā. Tas bija jauns uzrāviens, koris eksistē daudzus gadus ar kāpumiem un kritumiem, bet bija "jauns iesaukums”. Bērni arī mazliet paaugušies, kāpēc ne, jānāk padziedāt. Brīnišķa iespēja dievkalpojumos, koncertos, tagad arī Dziesmu svētkos,” atklāj Ieva Aile, kura Torņakalna draudzē ir jau gandrīz 20 gadus.

Iepriekš Ieva Aile, kā jau daudzi, ir dziedājusi korī skolas laikā, ir arī mācījusies kokles spēli mūzikas skolā, kā arī piedalījusies dziesmu svētkos.

"Mana sajūta par dziesmu un dziesmu lielā daudzbalsīgā korī ir tāda, ka skudriņas var skriet jebkurā brīdi pie jebkuras dziesmas,” par īpašajām dziesmām bilst Ieva Aile.

Viņa min pagājušajā nedēļā aizvadīto Latvijas Radio 2 akciju "Gadsimta garākā līgo dziesma”, kad Doma laukumā noslēgumā skanēja Jāņu dziesmas.

"Sajūta bija tāda, ka tur ne tikai skudriņas skrēja, bet arī asaras gāja pa gaisu. Līdzīgi ir arī Dziesmu svētkos, man vienmēr jāpiedomā, lai nesāktu raudāt un turpinātu dziedāt, lai pilnīgi svētkus izbaudītu,” bilst Ieva Aile.

Dziedāšanu Ieva Aile uzskata par sava veida meditāciju, kas ļauj atslēgties no intensīvās ikdienas.

"Lai būtu iekšā dziesmā, sākot ar elpošanas sistēmu līdz skaņas sajūtai. Lai iekšēji sakārtotos, tādus mirkļus dzīvē vajag, lai apstātos un darītu ko citu, iekšēji atjaunotos, mērķtiecīgi tam laiku atrodi. Kas ir trīs stundas nedēļa kora mēģinājumiem?” uzskata Ieva Aile.

Ivars Riekstiņš: Gandarījums pēc labi nodejota koncerta ir tā vērts, lai censtos

Kādā Brīvības ielas iekšpagalmā, pelēku namu ielokā redzama dzeltena, dzīvespriecīga izkārtne "Deju kolektīvu apvienība "Liesma””. Nokāpjot pagrabā, atklājas gandrīz vai pazemes burvju valstība – gaiteņu labirintos pavīd dejotāju augumi, kuri līkņājas tautastērpu gūzmā, no tuvējās mēģinājumu telpas jau atskan koncertmeistares spēlētā vingrinājumu mūzika.

Apvienībā darbojas dažādu paaudžu kolektīvi, tostarp vidējās paaudzes deju kolektīvs "Oglīte”, kurā dejo arī Latvijas Radio Kompjūtertehnoloģijas daļas datoru lietošanas inženieris Ivars Riekstiņš. "Oglītei” šis periods ir īpaši piesātināts, jo notiek gatavošanās ne tikai Deju svētkiem, bet arī Eiropiādes festivālam Portugālē.

Dejot Ivars Riekstiņš sācis, vecāku virzīts, toreiz, bērnībā, pretojies, dejojis līdz dienestam armijā, tad bijis krietns pārtraukums, tagad jau desmit gadus viņš ir "Oglītes” dejotājs.

"Mēs, dejotāji, savā starpā smejamies, ka bērnu dienās tas sākas ar piespiešanu, tad tas kļūst par pieradumu, beigās – par dzīvesveidu,” bilst Ivars Riekstiņš.

"Kad aizsaulē aizgāja mans deju skolotājs Imants Magone, bija doma godam nodejot piemiņas koncertu, tagad tas ir ievilcies 10 gadu garumā,” viņš atceras.

Ivars Riekstiņš atzīst, ka ikdienu nākas pakārtot dejošanai, jo ir ne tikai mēģinājumi, bet arī koncerti brīvdienās un izbraucieni.

"Lielais pluss, ja pa dienu darbā ir stress, sasprindzinājums,  tad vakarā mēģinājumā 2,5 stundas kārtīgi izsvīst, tur nevajag nekādu citu relaksāciju,” stāsta Ivars Riekstiņš.

Gatavojoties šiem svētkiem, nācies krietni pasvīst, lai iemācītos jaunās dejas.

"Gatavošanās ir fiziski smaga, bet gandarījums, kas ir pēc tam ne tikai deju svētkos, bet arī pēc labi nodejota koncerta, tādēļ ir vērts censties,” pārliecināts Ivars Riekstiņš.

Jānis Ramāns: Iesaku vismaz reizi dzīvē šādu pieredzi gūt

"Katrs, kurš bijis uz upes un dziedājis, zinās, ko nozīmē tā īpašā skaņa un sajūta,” atceroties Latvijas Radio 2 akcijas "Gadsimta garākā līgodziesma” norisi uz Līgatnes pārceltuves pāri Gaujai, saka Latvijas Radio programmu vadītājs Jānis Ramāns. Viņš kopā ar kolēģi Māru Rozenbergu darbosies Latvijas Radio Dziesmu un deju svētku studijā, kas atradīsies laukumā pie Brīvības pieminekļa, bet līdztekus tam būs arī svētku dalībnieks Līgatnes novada kora sastāvā. Jānim šie būs otrie lielie Dziesmu svētki.

"Pirms pieciem gadiem Dziesmu svētkos vienlaikus vēl strādāju, vadīju "Labrīt”, tad visu dienu Mežaparkā mēģinājumi, vakarā varbūt aizskriet pie kora, pabūt ar viņiem kopā. Tad atpakaļ uz darbu. Bija tā vērts,” par piedzīvoto stāsta Jānis Ramāns.

"Uz noslēguma koncertu ierados pārguris un domāju, kāpēc man to visu vajag. Kad "Gaismas pils" pēdējie akordi bija nodziedāti, bija skaidrs, lai vai kas, uz simtgades dziesmu svētkiem es noteikti būšu un dziedāšu. Tās emocijas ir neaprakstāmas, skatītāju rindās nav tāds saviļņojums, kā augšā estrādē esot un pašam dziedot. Iesaku vismaz reizi dzīvē šādu pieredzi gūt.”

Skolas laikā Jānis Ramāns no kora visādi centies izvairīties, pa īstam korī dziedāt sācis, kad pārcēlies uz dzīvi Līgatnē. Viņa sieva pirmā iesaistījusies Līgatnes korī, kad koris gatavojies ceļojumam uz Gruziju, arī viņš padomājis, kāpēc gan nevarētu pamēģināt.

"Tā es sāku dziedāt, sākumā ar mērķi aizbraukt uz Gruziju, tad nākamais mērķis Dziesmu svētki, tā turpinu dziedāt un nedomāju pārtraukt,” atzīst Jānis Ramāns.

Bet jautāts par šo svētku repertuāru, atzīst, ka ļoti patīk dziedāt Raimonda Tigula dziesmu "Lec saulīte”. Tā nav sarežģīta, bet tajā ir īpaša enerģija.

Santa Lauga: Man tā gribējās iziet tautastērpā cauri Rīgai

Latvijas Radio 1 raidījuma "Kultūras Rondo” producente Santa Lauga Dziesmu un deju svētkos pirmoreiz piedalījās 1980.gadā, arī vēl pēc četriem gadiem, taču bijis arī diezgan pamatīgs pārtraukums. Tagad, pateicoties Latvijas Radio Ziņu dienesta vecākajai korespondentei, ilggadējai koristei un svētku dalībniecei Mārai Rozenbergai, Santai atkal jāizjūt pirmssvētku satraukums, jo abas dejo Līgatnes novada vidējās paaudzes tautas deju kolektīvā "Zeperi”, kuri uzstāsies gan deju lielkoncertā "Māras Zeme” Daugavas stadionā, gan svētku noslēguma koncertā "Zvaigžņu ceļā”.

"Māra bija tik neatlaidīga, kādu pusgadu ik pa brīdim atgādināja – tu taču gribēji nākt dejot, kāpēc nenāc uz "Zeperiem”,” atklāj Santa Lauga. "Tad vēl es biju izlēmusi, ka simtgades gadā es iešu Dziesmu svētku gājienā. Tieši tas gājiens, tā sajūta, man tā gribējās iziet tautastērpā cauri Rīgai. Pienāca rudens, un es Mārai teicu, ka varu pamēģināt.”

Santa Lauga stāsta, ka kolektīvā viņai patīk būt vienkārši Santai, kuras atbildība ir turēt taisnu muguru, būt staltai un censties saprast deju, ne tikai izdejot.

""Zeperi” ar to ir spilgti, ka mēģina atrast, parādīt un izstāstīt dejas saturu,” atzīst Santa Lauga. Viņai piekrīt arī Māra Rozenberga.

"Man kā ilggadējai koristei sākumā šķita, ka ir problēmas ar saturu, jo deju kolektīvos lielāks uzsvars ir uz vizualitāti, lai būtu pirkstgals nostiepts, lai būtu taisna līnija, lai visi būtu nolīdzinājušies ar taisnām mugurām, lai nevienam mati nenāktu ārā no aubes. Šīs vizuālās lietas man sākumā šķita ļoti pārspīlētas, tagad, kad dejoju jau trešo gadu, saprotu, ka tā vienkārši ir neatņemama skatuves kultūras sastāvdaļa,” atzīst Māra Rozenberga.

Vēl tikai mazāk par nedēļu atlicis, lai mūsu galvaspilsēta tiktu apgriezta kājām gaisā – šoreiz vispozitīvākajā ziņā. Tad arī varēsim pārliecināties par Dziesmas un dejas dzīvību un spēku. Ja ne klātienē, tad – klausoties radio!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt