“Mums ir jauna un stipra radošā komanda!” laimīga un gandarīta apliecina Iveta Tauriņa, kokļu mūzikas koncertuzveduma „Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!” mākslinieciskā vadītāja.
Šā poētiskā koncerta mēģinājumos kopā ar pārējiem spēlētprasmē aug arī mazie koklētāji no Latgales. Kā atzīst Elīna Vīlenšteine no Špoģiem, par svarīgāko viņa uzskata patriotisko sajūtu, atbalstot to, ko senči iepriekš devuši Latvijai.
Šis koncertuzvedums ir muzikāls ceļojums laikā un telpā, kurā latviskā dvēsele ir kokle. Koncerta režisors un dramaturgs Edgars Niklasons uzsver: “Svarīgākais šajā koncertuzvedumā bija izcelt pašas kokles, tāpēc arī stāsts ir par divu cilvēku savienošanos caur kokles mūzikas spēku.”
Kokles vispirms esot spēlējuši puiši, tāpēc arī nosaukumā pirmais ir “Spēlē, brālīt!”. Koklētāju pulkā nāks arī puiši, kuru etnogrāfiskās kokles skan Rīgas ielās, viņu vidū arī Kārlis Jirgens, kurš atzīst: “Iepatikās kokles skaņa, etnomūzika un senā mūzika kā tāda. Godīgi sakot, kad sāku spēlēt kokli, nemaz nebiju iedomājies par šo jautājumu – ka tas varētu būt vairāk izplatīts instruments starp meitenēm vai puikām, jo man kokle galvenokārt nozīmē izpaust sevi mūzikā.”
Arī koklētāju puišu jaunā paaudze uzsver, ka spēlēt tieši šo tautas mūzikas instrumentu ir bijusi pašu izvēle.
Koncertā skanēs latviešu tautasdziesmu apdares un īpaši šim koncertam rakstītie Vitas Rudušas, Irīnas Rebhūnas, Valta Pūces un Riharda Zaļupes oriģinālskaņdarbi.
Koncerta mākslinieciskā vadītāja stāsta: “Mēs ar šo repertuāru izvēlējāmies parādīt visu – no tā pirmlādiņa līdz izaugsmei, ka kokles jau var stāties blakus jebkuram klasiskās mūzikas instrumentam, jo ar tām var izspēlēt arī komponētu mūziku."
“Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!” izskanēs 5.jūlijā Dailes teātrī.
