"Mani sauc Katrīna Mačuka. Es eju Valmieras Viestura vidusskolā, otro gadu būšu Dziesmu svētkos. Es Dziesmu svētkos piedalījos ar kokli, bet šogad - gan ar kokli, gan kori.
Kad es pirmo reizi izdzirdēju kokli, man ļoti iepatikās tās skaņa. Mana mamma pazina skolotāju, ieteica un tad es sāku spēlēt. Ļoti iepatikās, un es skolotājas dēļ spēlēju, jo viņa ir ļoti jauka un mīļa, draudzīga, viņa ļoti labi māca bērnus - kā draugus. Tādēļ arī man gribas iet uz stundām, tādēļ iepatikās šis instruments.
Nākotnē es mūziku mācītos, ja man būs laba skolotāja. Kokle arī mūsdienās ir ļoti interesants instruments. Parādās arī savādāki, interesantāki skaņdarbi. Arī šoreiz mums ir ļoti interesanta programma - "Melanholiskais valsis", Stings un Kaupera dziesma "Mazā bilžu rāmītī". Kokle ir kļuvusi interesantāka nekā agrāk.
Dziesmu svētkos ar kori visemocionālāk ir kopīgi dziedāt, tur būs ģimenes sajūta, tas kopīgums ar ansambļiem. Ļoti laba sajūta, ka tik daudz kokles spēlē vienā reizē, kad ir diriģents un skatās visa Latvija. Tas ir piedzīvojums, ļoti laba sajūta," stāsta Katrīna.