ĪSUMĀ:

• Lai arī īsti nav zināms, kā tieši notiks e-svētki, tiem sparīgi gatavojas diasporā.
• Vasaras laikā dažādās pasaules vietās notiks savi reģionālie dziesmu un deju svētki.
• Diasporas kolektīvu darbību pandēmijas laikā raksturo izaugsme, atklājumi un pielāgošanās.

Dziesmu un deju svētku rīkotāju pārstāve Aiga Vasiļevska, kura koordinē diasporas kolektīvus ceļā uz svētkiem, norāda, ka, situācijai mainoties pa dienām, rīkotāji strādā vaiga sviedros, lai svētki notiktu: “Notiek nemitīgs un vētrains svētku modeļu veidošanas process.” Maija beigās rīkotāji strādā pie e-dziesmu svētku modeļa, lai cienīgi pabeigtu šo svētku procesu un drošu sirdi varētu sākt gatavoties 2023. gada Dziesmu svētku simtgades notikumam un plānotajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas iecerēti 2025. gadā. 

Tieši tāpēc, lai arī īsti nav zināms, kā tieši notiks šie attālinātie e-svētki, kuru sauklis ir “Svētki ir tur, kur esam mēs. Svētki ir tādi, kādi esam mēs” – tiem jo sparīgi gatavojas diasporā.

Tāpat kā dejotāji Latvijā, arī diasporas deju kopas cītīgi filmē “Svinēt sauli” – deju svētku fināla deju, bet dziedātāji strādā pie video sveicieniem un mācās dziesmas. 

Inguna Grietiņa-Dārziņa, kora “LABKī” mākslinieciskā vadītāja no Īrijas, spriež: “Mēs vienkārši nevaram nodarīt pāri ne bērniem, ne vecākiem, visu pametot pusceļā, tāpēc mēs gribam pabeigt, iedodot gandarījuma sajūtu pēc iespējas labākā veidā, kādā mums iespējams. Protams, ka gan bērni, gan vecāki cerēja līdz pēdējam brīdim, ka varēs aizbraukt uz Rīgu.

Tiklīdz nāca ziņa, ka svētkiem būs nebijis formāts, mēs tālredzīgi uzrunājām vēstniecību un sākām plānot savus svētkus.”

Iecerēts, ka Īrijā un Ziemeļīrijā 29. augustā būs savi klātienes dziesmu un deju svētki – ar gājienu un koncertu vienā no Dublinas parkiem. 

Savi svētki būs arī Norvēģijā. Anda Ramsoja, Norvēģijas latviešu zēnu kora vadītāja, stāsta: “Tā latvietības pote, ko var saņemt tradicionālajos dziesmu svētkos, diasporā dzīvojošajiem ir ļoti vajadzīga.” Viņa uzsver, ka koris svētkos piedalīsies, pat ja tie būs tikai e-svētki, jo vecāku atsaucība ir milzīga, un svētki ir vajadzīgi gan dalībniekiem, gan viņu vecākiem, gan arī kolektīvu vadītājiem.

“Mēs arī gatavojam savus svētkus, no 13. līdz 15. augustam Bergenā plānoti reģionālie kultūras svētki. Esam uzaicinājuši diriģentu no Latvijas, kurš strādās ar puišiem un pieaugušo kori. Esam uzaicinājuši folkloras kopu “Vīteri”, kas strādās ar meiteņu folkloras kopu, un arī teātra kopai būs meistarklases. Mūsu doma ir šajos svētkos vienkopus savākt visu latviešu kopienu Norvēģijā,” stāsta Anda Ramsoja.

Kristīne Kempere, kura Minsterē vada deju kolektīvu “Rudzupuķe”, ir priecīga par to, ka beidzot – kopš oktobra – nule kā satikušies klātienē, lai nofilmētu svētku fināla deju. “Vienalga, kur tu dejo, kā tu dejo, tā ir laime dejot. Un to es redzu savu dejotāju acīs,” uzsver Kempere. Arī Minsterē būs savi svētki, vēl nav zināms laiks un vieta, bet Kempere tuvākās divas nedēļas veltīs tam, lai svētki notiktu, plānojot veidu, kā sanākt kopā Vācijas latviešiem.

Dziesmu un deju svētku rīkotāji apzinājuši diasporas kolektīvus un

izskatās, ka visas vasaras laikā dažādās pasaules vietās notiks savi reģionālie dziesmu un deju svētki.

Rīkotāji arī apsola, ka visi svētku dalībnieki saņems svētku simboliku.  

Runājot par to, kā noritējusi gatavošanās pandēmijas laikā, kolektīvu vadītāji uzsver izaugsmi, atklājumus un pielāgošanos. Tā piemēram, Īrijā teju pusgadu nācās dzīvot ar noteikumu, ka savas mājas nevari atstāt tālāk kā 5 kilometru rādiusā, tāpēc par kopīgiem klātienes mēģinājumiem nācās aizmirst. Bet, tā kā koris “LABKī” darbojas visā Īrijā, Lielbritānijā un Zviedrijā, mēģinājumi notika platformā “Zoom”. 

Tāpēc laiks, kas vadīts, gatavojoties šiem svētkiem, ir jāuzskata par īstu dzīves skolu. Norvēģijas zēnu kora vadītāja Anda Ramsoja uzsver: “Vadītāja nostāja ir ļoti svarīga. Mans izaicinājums bija motivācija un spēja noturēt zēnu motivāciju un piesaistīt viņu uzmanību dziedāšanai. Tā ir problēma, kas vairāk attiecināma uz zēniem. Nu kurš 10–13 gadu vecs zēns grib dziedāt! Viņš grib spēlēt futbolu, hokeju vai dauzīties ar saviem vienaudžiem. Mans uzdevums bija parādīt, ka dziedāt un latviski dziedāt ir forši, kas tas nav apkaunojoši, ka dziedot vari būt lepns par to. Man kā vadītājai bija grūti tieši šo motivāciju noturēt. Otrs personīgais izaicinājums pandēmijas laikā bija psiholoģiski noturēties.

Tika sagrauts kaut kas, uzzinot, ka nenotiks tradicionālie dziesmu svētki, sagruva mans mērķis, un rūgtums un skumjas sirdī bija.

Bet tagad esmu sapratusi, ka tas ir laika jautājumus un ir jāatrod tas stariņš. Piesaisti bērniem un to, kas paveikts, nevar pazaudēt, tāpēc ir jāiet tālāk. 

Treškārt, tehniskais aprīkojums arī bija izaicinājums, bet par laimi Latviešu valodas aģentūra piedāvāja skolotājiem kursus. Es arī apguvu  programmu “Classflow” vidē, lai cik jocīgi neizklausītos, ko varēja izmantot kora dziedāšanā. Korī ir tā specifika, ka jādzied sinhroni, un harmonisko dzirdi tiešsaistes platformās diez vai varēs bērnos izkopt. Pozitīvi ir tas, ka Norvēģijā dzīvojošiem bērniem ne tikai mūzika jāmācās, bet arī teksts latviešu valodā. Un dziesma “Par mezgliem” sastāv no deviņiem, desmit pantiem, un lai šo dziesmu nodziedātu, viņiem diezgan daudz ir jāstrādā. Digitālā platforma sniedza iespēju mācīties tekstu.”

Komentējot svētku transformāciju, Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) salīdzina šos svētkus ar trimdas pirmajiem dziesmu un deju svētkiem, un diasporas kolektīvu vadītāji par visiem simt procentiem piekrīt ministres sacītajam.