Kultūršoks

Kultūršoks: «Atskats uz aizvadīto gadu kultūrā»

Kultūršoks

Kultūršoks: « Rektori skeptiski par Augstākās izglītības likuma grozījumiem»

Kultūršoks: «Skolēnu Dziesmu un deju svētki būs, bet atšķirīgi»

Ja būs, tad citā formā – skolēnu dziesmu un deju svētku rīkotāji gatavi netradicionāliem risinājumiem

Par spīti skarbajai epidemioloģiskajai situācijai šobrīd, joprojām nav izslēgta iespēja, ka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tomēr šovasar notiks. Iespējams, svētki būs tikai augustā, bet jau tagad zināms, ka tie būs netradicionāli. Plānots, ka bērni uzstāsies mērogā mazākos koncertos un ne visi svētku pasākumi notiks Rīgā. Arī kvalitātes latiņa varētu būt zemāka.  

ĪSUMĀ:

  • XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem bija jānotiek jau pērn.
  • Pagaidām bērnu un jauniešu kori un deju kolektīvi darbojas attālinātā režīmā vai mēģinājumi nenotiek vispār.
  • Daži kolektīvi pandēmijas laikā ir izjukuši.
  • Lai neatceltu svētkus, rīkotāji gatavi netradicionāliem risinājumiem.
  • Svētki būs īsāki ar mazāku dalībnieku skaitu.
  • Koncertu būs vairāk, mazāki mērogā un ar īsāku programmu.
  • Lai svētki varētu notikt, vajadzīgs, lai klātienē mēģinājumi varētu notikt vismaz divus mēnešus.
  • Ja marta beigās epidemioloģiskā situācija būs uzlabojusies, dejotāju un dziedātāju skates varētu notikt maijā un jūnija sākumā, bet svētki – augustā.
  • Pandēmijas laikā noturēt jaunajā paaudzē dziesmu svētku garu ir sabiedrības misija.

Par gadu jau atlikti

Jau 2020. gada vasarā bērniem un jauniešiem no visām Latvijas malām bija jāpieskandina Rīga ar dziesmās un dejām. Covid-19 pandēmija bija iemesls, kāpēc tā nenotika, un svētki tika pārcelti uz 2021. gada vasaru ar cerībām, ka lipīgais vīruss būs palicis pagātnē.

Tagad, kad situācija ir daudz skarbāka, neviens no svētku kustībā iesaistītajiem neatmet cerību, ka dziesmu un deju svētki šogad tomēr notiks.

Ar šīm cerībām viņi pulcina bērnus pie datoru un telefonu ekrāniem uz attālinātiem mēģinājumiem jau no oktobra vidus. Starp pirmo un otro pandēmijas uzliesmojumu bērni klātienē mēģinājuši tikai pusotru mēnesi. 

Attālinātie mēģinājumi ir liels izaicinājums

Dziedāšana un dejošana, kurā kopā būšana ir viens no pamatnosacījumiem, attālinātā režīmā nav vienkāršs process. Tomēr kolektīvu vadītāji meklē iespējas arī darbam šādā formātā. Deju skolas “Dzirnas” pasniedzēja Dagmāra Bārbele atzīst, ka viņa ar saviem dejotājiem “Zoom” platformā strādā pie dejas tehnikas precizēšanas – cik augstu kāja jāceļ, kā jānostiepj pēdu: “Protams, tu nevari iestudēt deju, tu nevari iestudēt deju zīmējumus, tas vienkārši nav iespējams. Nevar darīt neko, kas ir jādara kontaktā.”

Koru vadītāji sūta koristiem dziesmas, viņi tās atdzied un sūta ierakstus skolotājam. Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktā kora diriģents Edgars Vītols gan neslēpj, ka kora funkciju “online” režīmā nevar īstenot: “Ja man atsūtītu visi dziedātāji ļoti labā kvalitātē savus solo ierakstus, tas nenozīmē, ka es varu pateikt, ka šodien sanākam, uzvelkam koncerttērpus un satiekamies koncertā.

Mums noteikti būs vajadzīgs mēģinājumu laiks, mēģinājumu process, kad tas viss ir jāizdara kopā.”

Ne visi kolektīvi sanāk kopā attālināti, daļa izjūk

Tomēr ne visiem kolektīvu vadītājiem vai dalībniekiem attālinātais mēģinājumu process ir pa spēkam. Dažiem kolektīviem tikšanās datoru un telefonu ekrānos nenotiek, citi ir izjukuši. Madonas, Varakļānu, Lubānas un Cesvaines apvienoto novadu bērnu deju kolektīvu virsvadītāja Lienīte Ozolniece atklāj, ja uz iepriekšējo skati bija pieteikti 36 kolektīvi, tad tagad atlikuši tikai 29: “Septiņi kolektīvi ir atbiruši. Bija tas brīvsolītis.

Izbaudījuši brīvību, bērni neatgriežas kolektīvā, un šeit noteikti skolotājiem ļoti liels darbs jāveic arī ar vecākiem.

Ja vecāki pamudinās bērnu darboties, tad viss notiks. Ja palaidīsim visu pašplūsmā, tad kas zina, kā būs.”

Svētku rīkotāji gatavi netradicionāliem risinājumiem

Lai apbalvotu ar svētkiem bērnus, kuri dzied un dejo, un uzturētu dziesmu svētku tradīciju un garu, rīkotāji domā par risinājumiem, lai svētki šovasar tomēr kļūtu par realitāti. Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa neslēpj, ka tādā formā, pie kuras esam pieraduši, svētki diez vai varēs notikt: “Tiek plānots pavisam savādāk, atšķirīgi, ne tā, kā ir bijis iepriekš. Mums visiem ir jāsaprot, ka šie būs pilnīgi netradicionāli Dziesmu un deju svētki. Pieļauju, ka kāds teiks: “Tie jau nav Dziesmu un deju svētki!”.

Taču šim laikam, šim brīdim tie ir atbilstoši svētki.”

Nebūs grandiozo lielkoncertu

Plānots, ka lielo, grandiozo svētku lielkoncertu vietā būs vairāki mazāki koncerti. Iespējams, ne tikai Rīgā. Esam pieraduši, ka uz Mežaparka Lielās estrādes ir kāpuši vairāk nekā 11 tūkstoši mazo dziedātāju. Tas, ka šajos svētkos vienā koncertā dalībnieku skaits varētu būt pat 3 reizes mazāks, svētku rīkotājus nesatrauc, jo jaunās skatuves akustiska esot nepārspējama. Svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Romāns Vanags atzīst, ka “no kvalitātes viedokļa skaņa ir ļoti, ļoti uzlabojusies. Pašreiz tā ir skanīgākā vieta pasaulē, kur uzstāties koriem. Mēs esam ieguvuši fantastisku vērtību, kuru noteikti mēs varam izmantot. Tāpēc nevajadzētu baidīties, ja estrādē, piemēram, dzied trīs tūkstoši, nevis deviņi tūkstoši bērniņu.”

Varētu pazemināties augstā kvalitātes latiņa

Dziesmu un deju svētki nekad nav bijuši tikai amatierkustība, viens no to raksturlielumiem allaž bijusi arī augsta izpildījuma kvalitāte. Svētku rīkotāji apzinās, ka šogad tā varētu nebūt ierasti augsta. Deju skolas “Dzirnas” pasniedzēja Dagmāra Bārbale uzskata, ka kvalitātes latiņa būtu jāatliek otrajā plānā: “Šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi, ka tie bērni grib dejot, ka viņi vēlas šo tradīciju saglabāt un lai viņiem neiztrūkst tas, kam viņi ir gatavojušies, un lai tos svētkus piedzīvo.” Vienisprātis ir Lubānas vidusskolas deju kolektīva vadītāja Lienīte Ozolniece: “Dziesmu svētki jau ir tā lielā alga gan dejotājiem, gan skolotājiem. Tie ir kā tāda balva, ko mēs saņemam.

Es domāju, ka pēc šīs garās sēdēšanas, vienalga, kādā formātā arī šie svētki būtu, tā būtu balva dejotājiem par to, ka viņi vēl joprojām vēlas tur būt, ka vēlas nest to latviskumu.”

Svētku mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags atzīst, ka koristiem atkāpe varētu būt dziedāšana no dziesmu grāmatām, lai bērni un arī diriģenti justos drošāk. Taču kompromisi tiks pieļauti ar apdomu, jo “nevar būt runa, ka nav apgūta sava balss”.

Termiņi, lai svētki šovasar kļūtu par realitāti

Svētku rīkotāji cer, ka pavasarī ne tikai saule atgriezīsies pie debesīm, bet arī vīruss sāks atkāpties.

Ja tā notiks, tad, lai svētki varētu kļūt par realitāti, deju kolektīvu un koru skates varētu notikt maijā un jūnija sākumā.

Lai izvairītos no pulcēšanās, virsdiriģentu un deju virsvadītāji paši dosies uz skolām pie bērniem. Svētku rīkotāji ir pārliecināti, lai sagatavotos svētkiem, mēģinājumiem klātienē ir jānotiek vismaz divus mēnešus. Tāpēc svētki varētu arī nenotikt, kā ierasts, jūlijā, bet tikai augustā. Atsākoties klātienes mēģinājumiem, bērniem nebūs jāapgūst nekas jauns. “Mēs plānojam tieši to pašu repertuāru, kas jau ir apgūts, tos pašas virsdiriģentus, to pašu režiju, to pašu scenāriju, kā plānoja 2020. gada vasarai,” neslēpj Agra Bērziņa.

Galvenais uzdevums – uzturēt vēlmi kopā dziedāt un dejot

Pagaidām ne svētku rīkotāji, ne kolektīvu vadītāji pat nemēģina sadzīvot ar iespēju, ka epidemioloģiskās situācijas dēļ svētki tomēr būs jāpārceļ vēl par vienu gadu. Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktā kora diriģents Edgars Vītols ir ļoti kategorisks: “Es vienkārši zinu, ka skolēnu svētkiem ir jānotiek, lai arī savādākā formā. Skolēnu svētki ir pamats, lai mums tālāk būtu Vispārējie dziesmu un deju svētki.”

Svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Romāns Vanags uzsver, ka šajos apstākļos vissvarīgākais ir uzturēt svētku procesu, un tajā jāiesaistās sabiedrībai – gan skolām, skolu vadībām, gan pašvaldībām, kurām jāmotivē darbam kolektīvu vadītāji, kuriem jāturpina motivēt bērnus: “Es esmu optimists. Dziesmu svētki ir pārdzīvojuši laiku.

150 gadi ir milzīgs apliecinājums tam, ka šī tradīcija mums ir vērtība, ar kuru mēs dzīvojam, ar kuru lepojamies.

Pandēmija, protams, nodara lielu skādi, bet es nedomāju, ka pandēmija būs mūžīga.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt