Izstādes veidotāji vēlējušies nevis rādīt hronoloģisku svētku atspoguļojumu, bet akcentēt atsevišķas svētku nianses, piemēram, gatavošanos, organizēšanu, gājienu, pašu svētku norisi. Izstādi veidojušas Marianna Auliciema un Anna Tamuža.
Muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē” pārstāvji daudzus gadus vākuši informāciju par Dziesmu svētkiem ārpus Latvijas. Pirms dažiem gadiem iznāca grāmata "Dziesma. Svētki. Dzīve”, tāpēc iekārtot izstādi nav grūti, atklāj izstādes veidotājas.
Viņas ir gandarītas, ka jau grāmatā var iepazīst cilvēcīgus stāstus par to, kā cilvēki gatavojušies svētkiem, kā gatavojuši tautastērpus. Tos arī turpina stāstīt izstādē.
Veidotājas atzīst, ka vairāk pievērš uzmanību svētku niansēm, tam, kā svētki ārpus Latvijas atšķiras no Latvijas svētkiem. Viena no šādām atšķirībām ir svētku uzskaite.
"Latvijā skaita, kuri svētki pēc kārtas notiek, bet ārpus Latvijas skaita arī kultūras dienas Austrālijā un dziesmu dienas, kas neskaitās svētki. Kad prasa, cik ir bijuši ārpus Latvijas dziesmu svētki, ir grūti atbildēt. Kad sāk skaitīt, sanāk simtiem,” atklāj izstādes veidotājas.
Viņas arī stāsta, ka, vācot materiālus izstādei, braukušas pie cilvēkiem Kanādā, Anglijā un Vācijā un bijušas priecīgas atrast bildes, kur cilvēki piedalās pirmajos svētkos.
Tāpat interesanti ir stāsti par izdomas bagātu tautastērpu darināšanu, jo ikvienam, kas nebija no Latvijas paņēmis līdzi tērpu, gribējās tādu darināt pašam. Tērpi šūti no karogiem, no pārkrāsotām segām – latviešiem trimdā netrūka izdomas.
Piemēram, tautas deju ansambļa "Diždancis” Kanādā dalībnieki izdomājuši paši apgūt visas prasmes, lai veidotu tērpus – paši iemācījušies gan aust, gan izšūt, pat lielās Vidzemes cepures taisījuši.
Ārpus Latvijas svētku tradīcijai pieder arī latviešu jauniešu dziesmu svētki. Mārtiņs Tauers Kanādā izstādes veidotājām stāstījis, kā viņš darinājis salvetes ar auseklīšu rotājumu un tās izsūtījis pa pastu visiem, kas vēlas, tā vācot līdzekļus šo svētku norisei.
Kā vienus no būtiskākajiem latviešu Dziesmu svētkiem trimdā izstādes veidotājas min Dziesmu svētkus 1979. gadā Gotlandē. Lai arī tur maz latviešu dzīvo, bet doma bija, ka jārīko svētki Latvijai tuvākā punktā, tur sabrauca daudz latviešu no visas pasaules uz svētkiem, kas pārņēma Visbiju.
Šie svētki zīmīgi ar daudzām sirsnīgām norisēm un dzejnieka Andreja Eglīša teikto uzrunā svētku dalībniekiem "Mums jātiek pāri uz Latviju!”.
Par šiem svētkiem cilvēki stāsta ar lielu aizrautību.
Dziesmu svētkiem ārpus Latvijas bijusi arī politiska nianse, tas bijis brīdis, kad Latvijas vārds izskanēja pasaulē, brīdis, kad pastāstīt par Latvijas likteni. Dažkārt notikušas arī politiskas demonstrācijas.
