Izskanējušos Dziesmu un deju svētkus atzīst par vieniem no labākajiem un mierīgākajiem to vēsturē

Dziesmu un deju svētku pasākumus kopumā klātienē apmeklēja pusmiljons cilvēku, un tie ir uzskatāmi par vieniem no labākajiem to vēsturē, pirmdien, 9. jūlijā, preses konferencē paziņoja pasākuma rīkotāji un amatpersonas. Tikmēr dienestu vadītāji akcentē, ka svētki noritējuši ļoti mierīgi.

Šogad Dziesmu un deju svētkos piedalījās 43 219 dalībnieku. Nedēļas laikā 65 pasākumus klātienē vēroja vairāk nekā pusmiljons apmeklētāju, no kuriem visapmeklētākais, protams, bija noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā”. Tajā 16 5000 koristu dziedājumu klātienē klausījās vairāk nekā 67 000 apmeklētāju.

Liela interese par pasākumiem bijusi ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē. LTV un LMT “Straume” tiešraides no pasākumiem skatījās cilvēki no vairākiem desmitiem valstu visā pasaulē. Vislielākā interese bijusi no Lielbritānijas, ASV, Kanādas un Īrijas, kā arī Vācijas un Austrālijas. Tomēr atsevišķos gadījumos skatītāji bijuši arī tādās tālās zemēs kā Taizeme, Kambodža, Peru un Argentīna.

Ministre: Vieni no labākajiem svētkiem to vēsturē

Tikmēr amatpersonas vienbalsīgi atzīst, ka šie ir izdevušies svētki. Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) norāda, ka

“šie Dziesmu un deju svētki jau raksta vēsturi – tie ir bijuši vieni no labākajiem 145 gadu vēsturē”.

Viņa skaidroja, ka tas ir noticis vairāku faktoru dēļ. Piemēram, sagatavošanās bijusi noteiktāka, jo finansējums bijis zināms jau trīs gadus pirms svētkiem, nevis pusgadu kā iepriekš. Līdz ar to mākslinieciskie vadītāji labāk varēja izplānot programmu, kas iekļautos budžetā. “Ir ielikts ļoti labi pamats nākamajiem Dziesmu svētkiem, un arī tiem būs jābūt grandioziem, jo mēs svinēsim Dziesmu svētku tradīciju 150-gadi,” teica Melbārde.

Ministre bilda, lai arī šis bija kultūras pasākums, tomēr ir daudzas citas šķautnes. Šī ir bijusi “patriotiska pote” sabiedrībai, sekmējusi pilsonisko izglītību, jo, piemēram, daudzi jaunieši uzzināja par to, kā ir veidojusies Latvijas valsts. Tāpat ir radīta liela kopības sajūta, jo Dziesmu un deju svētki saliedēja Latvijas sabiedrību. Ir paveikts arī milzu darbs ārējā tēla veidošanā.

Viņa gan norādīja, ka dzīve pēc svētkiem turpinās. Jau drīz – 18. novembrī – būs daudz dažādu pasākumu. Savukārt turpmākajā piecgadē līdz nākamajiem svētkiem ir jāturpina atbalstīt kultūras centri un jāuzlabo infrastruktūra.

Šī gada Dziesmu un deju svētki ir izmaksājuši teju sešus miljonus eiro, taču arī šie skaitļi vēl tiek aprēķināti un būs zināmi līdz rudenī plānotajai svētku izvērtēšanas konferencei.

Dienesti svētkus atzīst par ļoti mierīgiem; uzteic dalībniekus par atbildības sajūtu

Vienbalsīgi Dziesmu un deju svētku nedēļu par rāmu atzina policijas, glābēju un mediķu vadītāji. Atbildīgie dienesti un rīkotāji uzsver, ka šādiem veiksmes stāstiem pamatā ir rūpīgs un saskaņots gatavošanās darbs un iegūtā pieredze noderēs arī citu pasākumu organizēšanā.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis sacīja, ka nedēļa pagāja ļoti mierīgi. Ja neviens neko neziņoja par to, ka policija kādu aizturēja, tas nozīmē, ka policija savu darbu izdarīja labi. “Latvijas iedzīvotāji ir iemācījušies un māk atpūsties, strādāt, dziedāt, dejot, (..) Rīga sadalījās divās daļās [tie, kuri piedalījās, un tie, kuri nepiedalījās] (..); šī sapratne [no abām pusēm] bija absolūti perfekta,” sacīja Ķuzis.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis par pārkāpumiem Dziesmu un deju svētkos Rūdolfs Krieviņš
    "Vairāk vai mazāk šie riski arī piepildījās. (..) Tā bija dažādu mantu pazušana. (..) Protams, ir kādas nesaskaņas, ir strīdi, kāds arī pavicinās ar kulaciņiem. Bet tas viss bija pilnīgi tādā ļoti normālā režīmā un izcelt kaut kādu ārkārtēju gadījumu mēs nevaram," saka Ķuzis.

    Lielākie svētki Latvijas vēsturē ir bijuši vieni no mierīgākajiem, kādi jebkad ir piedzīvoti, norādīja arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Kristaps Eklons. Viņš uzteica dalībnieku atbildības sajūtu – pirmajā dienā, piemēram, “Daugavas” stadionā bijuši kādi sīki un nebūtiski pārkāpumi, bet pēdējā dienā viss ir bijis mierīgi.

    "Ātrās palīdzības" vadītāja Liene Cipule par mediķu darbu Dziesmu un deju svētkosRūdolfs Krieviņš
      Līdzīgi notiekošo komentēja arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule.

      Šis bija skaitliski lielākais pasākums, taču “tie bija mierīgi, ja ne mierīgākie [svētki to vēsturē],”

      viņa norāda. Arī Cipule slavēja dalībniekus par sagatavošanos svētkiem, līdz ar to mediķiem bijis maz darba – tik vien, cik kādas hroniskas kaites vai sastieptas potītes vai muskuļi dejojot. “Esam iztikuši bez nopietnām veselības problēmām vai traumām. (..) Kopumā svētki ir izdevušies ļoti labi,” norādīja Cipule.

      Svētkos gan kāda koristei pasākuma laikā sākušās dzemdības. Viņa uzreiz aizvesta uz slimnīcu, kur pasaulē laidusi mazuli. Svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča šo notikumu atzina par simbolisku, savukārt Cipule bilda, ka māmiņa slimnīcā nogādāta laikus.

      KONTEKSTS:

      XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu XVI Deju svētki noslēdzās agrā pirmdienas, 9. jūlija, rītā ar koncertu "Zvaigžņu ceļā" Mežaparkā. Noslēguma koncertā tā dalībnieku un skatītāju kopskaits bija visu laiku lielākais, kāds jebkad ir pieredzēts šajos svētkos. Gan dalībnieku, gan skatītāju un amatpersonas par svētkiem ir teikušas atzinīgus vārdus. Nākamie Dziesmu un deju svētki būs pēc pieciem gadiem, kad tiks atzīmēta šīs tradīcijas 150. jubileja.

      Saistītie raksti
      0 komentāri
      Pievienot komentāru
      Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
      Dziesmu un deju svētki
      Kultūra
      Pr Ot Tr Ct Pt Se Sv
      25 26 27 28 29
      30
      Koru konkursu fināls "Dziesmu kari"
      10:00 - 22:00
      LU Lielā aula
      1
      Dziesmu un deju svētku karoga cildināšana
      08:30 - 09:00
      Rīga Latviešu biedrības nams
      Virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana
      10:00 - 11:00
      Dziesmu svētku parks
      Garīgās mūzikas koncerts "Es esmu..."
      12:00 - 13:45
      Rīgas Doms
      Svētku dalībnieku gājiens
      14:00 - 21:14
      Brīvības piemineklis - Brīvības iela - Stabu iela
      Svētku dalībnieku gājiens no Goda vārtu puses. Skonto stadions
      14:30 - 21:12
      Skonto stadions
      Atklāšanas pasākums svētku dalībniekiem
      21:40 - 00:10
      Skonto stadions
      2
      Pasaules latviešu dienu deju un folkloras kopu koncerts "Cilvēks. Mūžs. Dimd"
      19:30 - 22:09
      Rīgas Latviešu biedrības nams
      Koncerts "Vēl 100 gadu dejai"
      20:00 - 22:18
      3
      Mazākumtautību kolektīvu koncerts "Pa saulei"
      19:30 - 22:06
      Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
      Tautas mūzikas koncerts "Visas manas greznas dziesmas"
      20:00 - 21:47
      Koncertzāle "Palladium"
      4
      5
      Latvijas amatierteātru izrādes
      11:00 - 23:20
      Dailes teātra Mazā zāle
      Latviešu tautas tērpu skate
      19:00 - 21:16
      Koncertzāle "Palladium"
      Kokļu mūzikas koncerts "Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!"
      19:00 - 22:28
      Dailes teātra Lielā zāle
      Vokālo ansambļu laicīgās mūzikas koncerts “Laiku viju gredzenā”
      20:00 - 21:36
      Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
      Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncerts
      20:09 - 22:20
      Arēna "Rīga"
      6
      Latvijas amatierteātru izrāžu 2. diena
      13:00 - 21:39
      Dailes teātra Kamerzāle
      Pūtēju orķestru dižkoncerts
      17:00 - 22:51
      Esplanāde
      Bērnu vokālo ansambļu muzikālais uzvedums "Vilkam tāda dvēselīt'"
      19:45 - 21:00
      Dailes teātra Lielās zāle
      7
      Deju lieluzvedums "Māras zeme"
      22:00 - 00:46
      Daugavas stadions
      8
      Noslēguma koncerts "Zvaigžņu ceļā"
      20:00 - 00:50
      Mežaparka Lielā estrāde
      9
      Sadziedāšanās nakts
      00:45 - 04:59
      Mežaparka Lielā estrāde
      10 11 12 13 14 15
      16 17 18 19 20 21 22
      23 24 25 26 27 28 29

      Visu pasākumu kalendārs

      Jaunākie
      Populārākie
      Interesanti