Sadaļas Sadaļas

Izskanējuši Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki

Noslēgušies astotie Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, kas vienlaikus noslēdza arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmu, simboliski prezidentūras stafeti nododot Luksemburgai. Vērienīgajā noslēguma koncertā Mežaparka lielajā estrādē izskanēja dziesmas astoņās dažādās valodās, kopā pulcējot vairāk nekā 200 korus ar 6400 dalībniekiem.

Ar divu stundu garu un krāšņu koncertu Mežaparka Lielajā estrādē noslēgušies astotie Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, kas Latvijā norisinājās no 25. līdz 28.jūnijam.

Koncertu mākslinieciskais vadītājs, diriģents Romāns Vanags stāsta, ka svētki aizvadīti godam, atmiņā viņam palicis novadu dienas koncerts Tukumā, kas norisinājās sestdien, 27.jūnijā. Tur koncerta laikā visā Tukumā pārtrūkusi elektriskās strāvas padeve un atsevišķas melodijas dziedātas bez muzikāla pavadījuma, klusumā.

Neilgi pirms noslēguma koncerta atklāšanas Vanags stāsta arī par svētku simbolisko nozīmi: "Īpašākie ir paši dalībnieki. Tā ir tā simboliskā nozīme, ka mēs patiešām esam tik daudznacionāli sanākuši šeit, Lielajā estrādē. Ja mēs atceramies pagājušo Pasaules koru olimpiādi, kur mazliet lietus bija, tad šodien spīd saule. Es domāju, būs daudz skaistu tērpu, krāšņu skatu. Protams, vienmēr ir interesanti klausīties "Carmina Burana", ko dzied tik daudzi kori. Šī būs pirmā reize, kad tik daudzi dalībnieki kopā atskaņos šī darba fragmentus."

Tieši noslēguma koncertu ar saviļņojumu gaidīja visi kordziedātāji, kas Mežaparkā uz ģenerālmēģinājumu pulcējās jau no paša rīta.

Jānis dzied Rīgas Ekonomikas augstskolas jauktajā korī, viņš iepriekš piedalījies Vispārējos dziesmu un deju svētkos tepat Latvijā, tāpēc atzīst, ka interesants ir šo svētku repertuārs dažādās valodās: "Interesanti padziedāt dziesmas no citām valstīm, bet īstenībā tas nav tik viegli, īpaši ar norvēģu un dāņu dziesmām, jo izruna ir atšķirīga, bet kaut kā mēģinām tikt galā visi. Piemēram, dāņu dziesmām ir arī tāds drusku atšķirīgs ritms un arī var just, ka tās dziesmas ir citādi radušās."

"Es esmu piedalījies gan lielajos Dziesmu svētkos divas reizes, gan vairākas reizes arī Studentu dziesmu svētkos, bet šie Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki ir kaut kas savādāks ar to, ka mēs varam iemācīties arī citu valstu dziesmas. Ir interesanti satikt korus no citām valstīm un redzēt, ka viņiem koru tradīcija lielākā vai mazākā mērā arī ir," savu vērtējumu pauž Rīgas Ekonomikas augstskolas jauktā kora dalībnieks Lauris.

Savukārt Svante ir svētku dalībnieks no Zviedrijas, viņš ir piedalījies Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos arī iepriekš. "Ir fantastiska sajūta šeit atrasties un dziedāt kopā ar tik daudziem cilvēkiem. Ir tāda īpaša sajūta, kad tu dziedi, tavā ķermenī izdalās laimes hormoni. Esmu pamanījis arī atšķirības mūzikā, kas ir šajā pusē Baltijas jūrai un otrpus," norāda Svante.

Arī Jurgita, kura šurp atbraukusi no Lietuvas, atzīmē, ka šie svētki vieno Baltijas un Ziemeļu reģiona tautas: "Tā ir tāda ļoti brīnumaina sajūta - būt visiem kopā un dziedāt dažādas dziesmas, dažādās valodās. Svešvalodā gan dziedāt ir nedaudz grūti, jo ne visu dziesmu tekstus es saprotu, ir vien nojausma, par ko ir dziesmas stāsts. Tas ir grūti. Baltijas dziesmu svētkos piedalos pirmo reizi un tā man būs laba pieredze, man ir ļoti labs noskaņojums. Visi, kam paskaties acīs, tev uzsmaida. Viss ir ļoti labi."

Vienlaikus svētku noslēguma koncerts bija pēdējais kultūras notikums Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā. No 1.jūlija prezidentūras pilnvaras pārņems Luksemburga. Ministru prezidente Laimdota Straujuma savā svētku uzrunā vēlēja šo svētku tradīciju turpināt vēl nākamajās paaudzēs.

"Šogad pirmajā pusgadā Latvija pirmo reizi bija Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Mēs savu darbu esam paveikuši godam. Es gribu pateikt paldies visiem un katram, bet šodien Eiropas valstu prezidenti esat jūs - dziedātāji, un šodien Eiropas balss skan šeit, Mežaparka estrādē," pauda Laimdota Straujuma.

Kā zināms, pirmie Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki notika Latvijā pirms 20 gadiem. Iepriekšējie 2012.gadā norisinājās Somijā, nākošie būs Zviedrijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt