Sēdē runājamā bija tik daudz, ka sanāksme notika teju stundu ilgāk par plānoto. Komisijas uzdevums ir sagatavot secinājumus par svētku organizāciju, tajā skaitā dalībnieku slodžu plānošanu, veselības aizsardzību, kā arī iesaistīto pušu un dienestu komunikāciju. Pēc pirmās sēdes ar secinājumiem komisija gan vēl nedalās, bet jau iezīmētas pirmie jautājumi, kas jāpārskata līdz nākamajiem dziesmu svētkiem.
Divarpus stundu ilgā sanāksme notika aiz slēgtām durvīm. Komisija ir ļoti plaša – tajā strādā 12 pārstāvju no ļoti dažādām jomām, sākot ar Kultūras un Labklājības ministrijām, līdz glābšanas dienestiem un policijai, vairākiem mediķiem, Ģimenes ārstu asociācijai un pat bērnu tiesību sargiem.
Pirmdien komisija gan vēl nenāca klajā ar secinājumiem, kādēļ Mežaparka Lielajā estrādē ģenerālmēģinājuma laikā sākās masveida bērnu ģībšana, kuras dēļ tika pārtraukts koncerts. Jau izskanējis, ka virs dziedātājiem esot izveidojusies bezskābekļa telpa, taču par to kā galveno iemeslu pirmdien vairs nerunā.
Tāpat nav analizēts, cik pareizi bija vēlāk naktī ministres vadībā pieņemt lēmumu atcelt svētku gājienu, kas gan tāpat notika. Tādus secinājumus ministrijas darba grupa sola pēc 30. jūlija, kad būs saņemti visu iesaistīto dienestu gala ziņojumi par svētku norisi. Tikai tad arī būšot dokumenti par to, vai svētku estrāde netika pārslogota un vai nebija draudu tai sagāzties.
Taču pēc komisijas vadītājas Izglītības ministrijas Izglītības departamenta direktores un valsts sekretāra pienākumu izpildītājas Evijas Papules retoriski teiktā var spriest, ka iespējamo kļūdu bijis daudz.
Viņa norādīja, ka runāts “par darba kārtību skolēniem, noslodzi, mēģinājumu ilgumu, dienas ilgumu”, pieļauta iespēja saīsināt darba dienas garumu. Tāpat piedāvāts “paskatīties uz Mežaparka infrastruktūru”, lai nodrošinātu Mežaparka estrādē koriem brīvās kustības koridorus, kā arī mēģināt modelēt krīzes situācijas, lai parādītu, piemēram, kā darbojas mediķi, lai bērni zinātu, kā rīkoties konkrētā situācijā.
Apspriesti arī varianti rīkot vairākus gala koncertus, īsākus, ar mazāku dalībnieku skaitu.
Papule arī akcentēja, ka ir izslēgta iespēja, ka bērnu masveida ģībšanā būtu vainojama ēdināšana.
Tāpat komisija jau kā vienu no variantiem piedāvājusi pirms nākamajiem svētkiem prasīt katra bērna veselības stāvokli apliecinošu izziņu. Tas gan nebūšot iemesls, lai svētkus liegtu, bet gan drīzāk kalpošot kā palīgs mediķiem, kam jāsniedz pirmā palīdzība.
Komisija arī runājusi par vecāku atbildību, jo daļā ģimeņu dziesmu un deju svētki esot drīzāk apliecinājums vecāku varēšanai, neizvērtējot, cik spējīgs ir bērns.
Diriģents Ints Teterovskis, kas ir viens no bērnu un jauniešu dziesmu un deju svētku kļūdu izvērtēšanas komisijas locekļiem, ar secinājumiem un priekšlikumiem pagaidām nesteidzas. Viņš norāda, ka skolās mūziku vajadzētu mācīt vairāk un praktiski. Teterovskis arī noraida pārmetumus, ka mākslinieciskie vadītāji svētkos realizē savas ambīcijas, balansējot uz dziedātāju spēju robežas.
Jau ziņots, ka 11. jūlija, vakarā XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā medicīniskā palīdzība sniegta desmitiem bērnu, 17 nogādāti slimnīcā. Tas tiek skaidrots ar neierasto slodzi un nedēļas laikā sakrāto nogurumu.
Mēģinājums tika pārtraukts un pēc dažām stundām paziņots, ka 12.jūlijā plānotais svētku gājiens atcelts. Savukārt agrā 12.jūlija rītā tika ziņots, ka svētku dalībniekiem netiks liegts doties gājienā pēc pašu iniciatīvas un visi iecerētie satiksmes ierobežojumi paliek spēkā. Šāda situācija daļai dalībnieku radīja neskaidrības un sūdzības par informācijas trūkumu.
Izglītības ministre Mārīte Seile pieļāva iespēju atkāpties no amata, bet pēc tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu ("Vienotība") paziņoja, ka paliks amatā.
