Īrijas bērni gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

Pirmo reizi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturē, vienpadsmitajos svētkos, kas šovasar notiks Rīgā, piedalīsies arī diasporas bērnu kolektīvi. Svētkiem aktīvi gatavojas gan mazie dejotāji, gan dziedātāji Īrijā. Kāds ir viņu priekšstats par gaidāmajiem svētkiem un kā bērnu sagatavotību vērtē virsdiriģenti, vēsta Inguna Mieze no Īrijas.

Ar Valsts izglītības satura centra atbalstu janvārī Dublinā viesojās un ar Īrijas dejotājiem strādāja divas deju skolotājas no Latvijas. Savukārt pirmajā februāra svētdienā viesus no Latvijas uzņēma arī mazie dziedātāji - Latviešu apvienotais bērnu koris Īrijā.

"Kāpēc Latviešu apvienotais bērnu koris Īrijā? Ideja radās mūzikas studijai "Mazais letiņš". Bet tā kā ir noteikumi, kas nosaka, ka Mežaparka koncertā piedalās atsevišķu vecuma grupu bērni un tā kā mums vienā vecuma grupā ir septiņi, astoņi bērni, bet korim ir vajadzīgi 16, tad nu studijai radās ideja, kā jāpieaicina arī pārējie Īrijas latviešu skolu dziedošie bērni, jo pretējā gadījumā mums būs ļoti grūti pretendēt uz Mežaparka koncertu. Izrunājot šo ideju ar citām mūzikas skolotājām latviešu mūzikas skoliņās, mums radās šī ideja," par to, kāpēc tika izveidots apvienotais koris un kas tajā dzied, stāsta tā iniciatore un kora vadītāja Inguna Grietiņa.

1.februārī visas dienas garumā ar mazajiem dziedoņiem strādāja, deva padomus un uzklausīja jautājumus virsdiriģenti Eduards Grāvītis un Romāns Vanags, kā arī Valsts izglītības satura centra koru nozares vadītāja Rita Platpere.

Romāns Vanags atzina, ka viens no vizītes mērķiem Īrijā bija ne vien novērtēt bērnu sagatavotības līmeni un sniegt padomus, bet arī sniegt viņiem priekšstatu par šo svētku sajūtām.

"Mans vizītes mērķis ir ļoti konkrēts. Pirmkārt, radīt šeit latviešu bērniem svētku sajūtu. Lai viņi jūt, sajūt un arī izprot šo darbu, ko viņi dara, un lai arī redz to mērķi, uz ko viņi dodas, jo, varbūt kādreiz mācoties repertuāru, kas nav ikdienā ļoti pazīstams, [tas nav saredzams]. Es viņiem gribu izstāstīt šo stāstu un svētku virsvērtības, ko tas dod latviešiem, ko tas dod Latvijai un, visbeidzot, ko tas dod mūsu pašapziņai," norāda Romāns Vanags.

Lielākajai daļai mazo dziedātāju vārdu salikums "dziesmu svētki" saistās vien ar kaut ko tādu, kas dzirdēts no vecākiem, savukārt 11 gadus vecajai Līvai tas saistās ar diezgan tālām bērnības atmiņām. "Pati Līva visus šos vakarus, kad mēs esam mācījušās, (mēs pašlaik tās dziesmas mācāmies divatā, jo no mūsu skoliņas neviens cits laikam nepiedalīsies), - viņa nevienu vakaru nav kurnējusi, ka tagad jāsēž un jāmācās dziesmas. Viņa to dara ar ļoti lielu prieku. Arī šurp braucot, mums diezgan tāls ceļš jābrauc - trīs stundas, viņa jau pirms septiņiem bija augšā, saģērbusies, uztaisījusi termosā sev kakao, ko ņemt līdzi, un bija gatava braukt, pirms es vispār pamodos," stāsta Līvas mamma Zane.

Kopmēģinājuma noslēgumā gan virsdiriģenti, gan Platperes kundze atzina, ka bērni ir labi sagatavojušies. Viņi izteica cerību, ka darbs tikpat veiksmīgi turpināsies arī tālāk. Pašiem dziedātājiem milzīgu prieku sagādāja Latvijas ciemiņu atzinums, ka viņi varēs dziedāt Mežaparka estrādē, Skolu jaunatnes dziesmu svētku noslēguma koncertā. Tas nozīmē, ka lielais sapnis tiks piepildīts.

Kā vēstīts, XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 6. līdz 12.jūlijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti