Svētku dienasgrāmata

Ieskats #dziedundejo2021 norišu "Tā tik ir vasara" un "Dziesmu koks" tapšanā

Svētku dienasgrāmata

"Dziesmubērns". No kormūzikas programmas līdz koncertfilmai

Deju lielkoncerta "Saule vija zelta rotu" tapšanas aizkulises

Ir jāvalda dejas priekam. #dziedundejo2021 deju lielkoncerta «Saule vija zelta rotu» tapšanas aizkulises

Latvijas Radio 3 "Svētku dienasgrāmatas" priekšpēdējā izlaidumā aicinām doties uz VEF Kultūras pili, kur no 11. līdz 13. septembrim Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Latvijas Televīziju organizēja XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tautas deju lielkoncerta "Saule vija zelta rotu" koprepertuāra 33 deju video fiksāciju. 6. novembrī lielkoncertu pārraidīs Latvijas Televīzija.

Svētku dienasgrāmata

Sekojot XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norisēm #dziedundejo2021, raidījumā "Svētku dienasgrāmata" klātienes mirkļi un sarunas ar svētku dalībniekiem – skolēniem un skolotājiem no dažādiem Latvijas novadiem – tiek papildinātas ar radošo komandu idejām, tādējādi uzzinot, kādā veidā top koncertu video stāsti un virtuālie uzvedumi.

Svētku programmu veido 15 dažādas norises kora un instrumentālajā mūzikā, tautas un mūsdienu dejā, folklorā un vizuālajā mākslā, tāpēc katra no dienasgrāmatām būs veltīta konkrētai tēmai, sākot ar "Saulesviju" līdz pat "Dziesmu kokam".

"Svētku dienasgrāmatu" producē Inta Pīrāga, un tās tapšanā iesaistīti teju visi "Klasikas" programmu vadītāji.

Koncerta radošās ieceres pamatā ir gadskārtu svinēšana. Cik daudzveidīgi un rakstos bagāti ir mūsu novadu tautas tērpi, tikpat daudzkrāsaini un aizraujoši bija arī deju raksti, ko atklāja kolektīvi no dažādām Latvijas pusēm: Dobeles, Balviem, Saldus, Kandavas, Rīgas, Limbažiem, Tukuma un Krāslavas, un šo uzskaitījumu vēl varētu turpināt un turpināt.

Interesanti bija vērot arī aizskatuves dzīvi: sagatavošanās procesu, uzmundrinājuma vārdus no skolotājiem, komandu, kas tiek dota ieraksta sākumam, kā arī neviltotu prieku, ka veikums izdevies.

VEF Kultūras pilī tiekamies ar jaunajiem dejotājiem no Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādes "Vienības nams" bērnu deju kolektīva "Pienupīte", ko vada Inese Zuģicka, Krāslavas Bērnu un jauniešu centra deju kolektīvu "Raita" un tā vadītāju Valdu Timuli, VEF Kultūras pils Tautas deju ansambļa "Zelta sietiņš" bērniem, Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecāko referenti Zandu Mūrnieci un horeogrāfi, deju ansambļa "Zelta sietiņš" dibinātāju un vadītāju, deju svētku virsvadītāju Baibu Šteinu.

Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādes "Vienības nams" bērnu deju kolektīvs "Pienupīte"

Prieks pašiem, prieks citiem 

Deju ar nosaukumu "Ganiņi" uz skatuves izdejo VEF Kultūras pils tautas deju ansambļa "Zelta sietiņš" jaunākā grupa, ar ko tiekamies tūlīt pēc priekšnesuma. Viktorija, Ilze, Raimonds, Ričards, Marta un Patriks ansamblī dejo ar prieku: lai gan dažam to darīt liek mamma, tik un tā – viņiem patīk dejot, patīk arī skolotāja. Viņu vecums – deviņi un desmit gadi, pieredze deju ansamblī – dažāda: cits "Zelta sietiņā” dejo sešus, septiņus gadus, cits – divus, trīs. Dejot viņiem patīk tāpēc, ka varot iemācīties dažādas dejas, pašiem ir prieks par sevi, bet citiem – prieks uz viņiem skatīties. Pašā sākumā gan esot bijis satraukums kameru dēļ, bet pēc tam jau kļuvis mierīgāk, jo pieraduši.

RD IKSD VEF Kultūras pils Tautas deju ansambļa "Zelta sietiņš" dalībnieki

Pats grūtākais esot dejošana koncertos – dažreiz ir stress, un tad tas grūtākais esot nomierināties. Filmēšanas dēļ arī esot satraukums, jo pirmo reizi tik daudz kameru. Viņiem visiem šī ir pirmā Dziesmu svētku pieredze. Svētku sajūta esot neliela, jo nav jau kā stadionā, kas redzēts televīzijā. Itin visiem svarīgi, lai zālē sēž skatītāji – viņi esot varens atbalsts, jo ar saviem aplausiem iedrošina dejotājus. Tad arī rodas pārliecība par sevi.

Ar grābekļiem un lepnumu

Tikmēr uz skatuves jau notiek mēģinājums citas dejas iestudējumam "Grābtin grābu siena pļavu", un te siena novākšana notiek arī vizuāli tveramā veidā, dejojot ar grābekļiem rokās, kas, protams, uzdevumu padara vēl sarežģītāku. Izaicinājums ir gana liels, un tomēr tieši šī ideja iepatikusies Krāslavas deju kolektīvam "Raita" Valdas Timules vadībā.

Krāslavas Bērnu un jauniešu centra deju kolektīvs "Raita"

""Raitai" ir vairāki sastāvi – konkrēti šodien esam kā Bērnu jauniešu centra kolektīvs, bet pie Kultūras nama ir vēl divi sastāvi. Tā ka daudz mēs esam," stāsta Valda Timule. Kolektīva izdejotā deja izskatās ļoti labi arī skatuviski.

"Mums pašiem šī deja ļoti patīk, un tā bija Dziesmu svētku repertuāra deja, arī kā izvēles deja – varējām arī neizvēlēties, bet mums patika, tāpēc arī to dejojam," teic Timule.

"Tas tiešām ir liels gods un lepnums – šodien būt VEF Kultūras pilī, kur tikai 33 kolektīvi izdejos šo svētku lielkoncertu – jūtamies ļoti pagodināti! Kad vēl tāda reize būs... Protams, ka Deju svētki – tas ir pilns Daugavas stadions, kad jūti kaimiņa plecu un skatītāju tūkstošus, kas tevi atbalsta – tu dejo viņiem un dejo blakus savam partnerim: tā ir pavisam cita sajūta un šogad tā izpalika."

Krāslavas Bērnu un jauniešu centra deju kolektīvs "Raita"

Uzrunātie "Raitas" dejotāji – Karīna, Viesturs, Evelīna, Ervīns, Katrīna – piekrīt, ka dejošana ir diezgan grūta lieta, jo vajag gan fizisku, gan emocionālu piepūli. Šajā gadījumā ar grābekļiem galīgi nav vienkārši – to kāti var meitenēm svārkos ietīties.

Viņi visi kopā dejo jau kopš pirmās klases, tātad aptuveni 12 gadus, un atzīst, ka esot auguši līdz ar deju. Patīkami un neparasti esot satikties pēc pusotra gada, kad nav kāpts uz skatuves. Neparasti arī, ka tik daudz lampu un kameru. Katrā ziņā šī ir ļoti laba pieredze, kas visiem paliks atmiņā, – kaut lielo svētku nav bijis, viņiem prieks, ka tomēr izdevies iesaistīties.

Krāslavas Bērnu un jauniešu centra deju kolektīvs "Raita"

Dejotājiem šajā priekšnesumā ir skaisti tērpi, par kuriem Valda Timule saka tā: "Šī ir tematiska deja, darba deja, līdz ar to tautastērps nedrīkstēja būt grezns goda tērps, tāpēc izvēlējāmies Jasmuižas brunčus un tam pieskaņojām gaišu ņieburu. Arī zēniem ir tāds pats pieskaņots gaišs tērps, bet ne krāšņs."

Grābekļi izgatavoti Bērnu un jauniešu centrā. "Mums palīgos ir čaklie rūķīši," stāsta Timule.

Jaunieši atklāj, ka Dziesmu svētku pieredze viņiem esot – piedalījušies nu jau divos Dziesmu un deju svētkos. Protams, atšķirību var just: ja atrodies stadionā un izdejo Latvijas vēsturi ar visiem kopā, ir cita lieta, bet arī šī noteikti ir ļoti laba pieredze – bez tik liela uztraukuma.

Dejošana – draugu lieta

Daugavpils pašvaldības iestādes "Vienības nams" bērnu deju kolektīvā "Pienupīte" dejo vidusskolas grupa – 10.–12. klase. Lielākā daļa dejo jau no pirmās klasītes, pakāpeniski pievienojušies arī citi. VEF Kultūras pilī tie dejoja vienu no svētku dejām – "Dzinu Jumi". "Attiecībā uz repertuāra izvēli, sekojam līdzi katra gada aktualitātēm un, protams, intensīvi gatavojamies svētkiem. Deja ir par labības vākšanu, par to, kā meitas ar puišiem iet labības tīrumā, satiekas, sadejojas un priecājas," stāsta vadītāja.

Vaicāti, vai dejot sākt pamudinājuši vecāki, puiši smejas, ka drīzāk jau piespieduši.

Kādam puisim dejošana ir ģimenes tradīcija – vecāki sapazinušies tieši Dziesmu svētkos, un vēlāk arī pašam sagribējies pamēģināt. Nu dejo visa ģimene.

Šajā kolektīvā satikušies lieliski cilvēki, kas cits citam kļuvuši par draugiem – viens otram viņi palīdz veidoties par personību.

Kas ir vajadzīgs, lai cilvēks vispār varētu dejot deju kolektīvā? Īpašs talants? Ritma izjūta. Mērķtiecība un centība. Vēlme dejot. Un tad viss izdodas.

"Pienupīte" TV kameru priekšā šādā formātā dejo pirmo reizi. Ir labi, jo operators parāda no labākas puses.

Visiem kopā ir prieks par kopā būšanu, sen arī nav ģērbti tautastērpi. Tas viss rada svinīgu sajūtu. Katru reizi, ģērbjot tautastērpu, ir svētki.

Milzīga deva pozitīvu emociju 

Bet par to, cik svarīgs bērniem bija arī šis ne tik vienkāršais Dziesmu un deju svētku formāts, kāds tas ir izvērties šogad, sarunu turpinām ar Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecāko referenti Zandu Mūrnieci.

Monogrāfijas līdzveidotāja Zanda Mūrniece piedalās monogrāfijas "Latvijas Skolu jaunatnes Deju svētki" atklāšanas pasākumā Rīgas Latviešu Biedrības namā

Zanda Mūrniece: Protams, ka mēs savas radošās ieceres ļoti, ļoti vēlējāmies realizēt Daugavas stadionā. Un

radošā darba grupa visos veidos ir centusies domāt par katru dejotāju, par katru šajā procesā iesaistīto, lai mēs nepazaudētu nevienu dejojošu vienību, nevienu dejotāju kā personību,

un pa laikam esam arī aicinājuši un uzrunājuši strādāt ar repertuāru, iekļauties videofinālā "Svinēt sauli", un tas mums ir palīdzējis nokļūt arī līdz šai dienai, lai kopā mums veidotos lielkoncerta "Saule vija zelta rotu" kopējais stāsts. Lielkoncertā ir 34 dejas, no tām 7 ir jaundarbi, kas veidoti īpaši šim koncertam. Pārējās dejas ir atlasītas no iepriekšējo gadu jaunrades deju konkursiem, no iepriekšējo deju svētku repertuāra, arī pašu dejotāju vadītāju iemīļotas dejas. 

Inta Zēgnere: Kas tad ir tie jaundarbi?

Jaundarbus ir veidojusi horeogrāfe Dagmāra Bārbale sadarbībā ar komponistiem Mārtiņu Miļevski un Kasparu Bārbalu, un šo deju galvenais vēstījums – ievadīt katru gadskārtu kā atsevišķu ainu par Lieldienām, par Ziemassvētku laika iestāšanos, par ražas laiku un arī pavasara cēlienu. Šīm dejām ir arī vēlme parādīt paaudžu pēctecību. Šo dejas ceļu sākam ar pašu mazāko dejotāju, un ar katru nākamo gadskārtu dejotāju vecums palielinās – mēs kļūstam lielāki, viedāki, gudrāki, un beigās šīs dejas ir dejojamas kopā ar vidējās paaudzes dejotājiem – tie ir mūsu vecāki, tā ir tā paaudze, kas mums ir iemācījusi dejas ceļu, iemācījusi palikt uzticīgiem dejai arī pēc tam, kad paši jau kļūstam par mammām un tētiem.

Mazos ganiņus mēs jau redzējām – tā bija "Zelta sietiņa" grupa. Un tagad jau uz skatuves ir gana biezās drēbēs saģērbušies dejotāji.

Jā, gadskārtu stāsts mums liek atbilstoši katrai dejai un dejas stāstam veidot arī vizuālo tēlu. Un, ja ganiņi bija pavasarīgi rotaļīgi, viegli ģērbti, tad ziemas gadskārtu svētkos ziemas spelgonim vairāk piestāv biezāka kārta – mēteļi, cepures, dūraiņi un skaistas rakstainas zeķes. Katrs deju kolektīvs īpaši ir padomājis par sava novada tērpu kārtu, un arī šodien

deju ieraksta laikā dejotāji ar lepnumu rādīja savus dūraiņus un sacīja – tos adījusi mana mamma, bet, lūk, šos – mana vecmāmiņa!

Kas tad ir tie deju kolektīvi, kas atsaucās un nolēma, ka piedalīsies?

Iespēja nodejot šo stāstu joprojām ir ikvienam, jo dzīvojam apstākļos, kad katrs svētkus svinam tur, kur varam svinēt. Ikviens deju kolektīvs ir aicināts savu gadskārtu stāstu izdejot “Saules zīmē”, jo scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs mums ir iedevis kopējo stāstu par mūsu pasaules telpu, gan arī to, kā dejot, lai mēs arī "Saules zīmē" to varētu nodejot. Bet tieši sadarbībai ar Latvijas Televīziju un šim ierakstam ir atsaukušies 33 deju kolektīvi. Un šeit ir ne tikai Rīga. Bija pavisam neliels Krimūnu deju kolektīvs, bija Īslīces un Ikšķiles deju kolektīvs, tāpat no Daugavpils, Krāslavas un Ventspils mums bija pārstāvēti deju kolektīvi, kuri ļoti, ļoti īsā laikā bija gatavi sagatavot repertuāru un uz lielās skatuves kameru priekšā to nodejot.

Jūs sastapāties ar viņiem visiem – kāds ir noskaņojums dejotājos un arī deju kolektīvu vadītājos?

Esam saņēmuši milzīgu devu pozitīvu emociju. Esam saņēmuši apliecinājumu šīs tradīcijas dzīvotspējai, vēlmei tajā dzīvot un to kopt. Mēs esam redzējuši bērnu dzīvās acis un vēlmi būt šajā visā iekšā un piedzīvot.

Un mani ļoti aizkustināja viena skaista vidusskolnieka, puiša dejotāja, teikums, kad viņš bija savu deju sārtiem vaigiem nodejojis: "Šīs dejas dēļ bija vērts atbraukt un to nodejot."

Tā ir lielākā gandarījuma sajūta, ka šie dejotāji un ikviens, kurš Latvijā kopj šo tradīciju, saprot tās dzīvotspēju un arī dziļāko būtību.

Svētki katram sirsniņā

Mūziku no ziemas saulgriežu laika uz skatuves izdejo VEF Kultūras pils tautas deju ansamblis "Zelta sietiņš" un vecākās paaudzes deju kolektīvs "Mana rotaļa", par kura māksliniecisko stāju rūpējas horeogrāfe un pedagoģe, tautas deju ansambļa "Zelta sietiņš" dibinātāja un vadītāja, Deju svētku virsvadītāja Baiba Šteina.

IKSD VEF Kultūras pils Tautas deju ansamblis "Zelta sietiņš" un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Mana Rotaļa”

Inta Zēgnere: Dziesmu un deju svētki risinās ļoti neparastā formātā, un tomēr šodien šeit, VEF Kultūras pilī, par svētkiem mēs tos varam nosaukt. Kāda jums pašai ir sajūta?

Baiba Šteina: Ideja ir ļoti laba! Un labums ir tas, ka, paskatoties uz sarakstu, aptverta ir visa republika – ir Krāslava, ir Balvi, Daugavpils, Sigulda, Rīga. Tieši Rīgas gan ir vismazāk, vairāk ir lauku, un es par to ļoti priecājos. Vakar biju atnākusi paskatīties –

vēlreiz pārliecinājos par to, ko jau ļoti sen esmu teikusi: ka lauku bērnam atbraukt uz Rīgu joprojām ir svētki. Un to es vakar redzēju.

Tas bija lauku kolektīvs no tālienes. Lija lietus, un bērniņi gāja caur dienesta ieeju. Teicu – lai piebrauc autobuss tuvāk, jo pamatīgi gāza. Viņi saka – nē, mēs gribam nofotografēties pie VEF Kultūras pils. Viņiem tā bija svētku reize. Visi kolektīvi skrēja fotografēties, jo viņiem tie bija svētki – kaut arī mazāki, bet tomēr svētki, un par to mēs

varam būt pateicīgi Agrai Bērziņai un Zandai Mūrniecei, kuras pastāvēja uz to, ka šādai formai ir jābūt. Jo vienkāršāk par vienkāršu būtu bijis – nav, viss, beidzam. Tā ka svētki šie ir noteikti.

Savus bērnus ilgi nebiju redzējusi – ar kādu azartu viņi dejoja! Ir jāvalda vienkārši dejas priekam. Priekam par to, ka mēs dzīvojam, ka mēs dejojam, ka varam kustēties. Manuprāt, šī gada programmā ir diezgan daudz jauno deju, kas varētu palikt kolektīvu repertuārā. Man ir prieks par to, ka dejotāji dejo. Ka beidzot mēs atkal dejojam un mums tiešām ir šie svētki katram sirsniņā un visiem kopā, un lai tā arī būtu.

Vēl viena labā ziņa ir tā, ka 8. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā notika svētku projekta – monogrāfijas "Latvijas skolu jaunatnes deju svētki" atklāšana. Un šī grāmata, ko izdeva un finansēja Valsts izglītības satura centrs, ir dāvinājums skolu jaunatnes deju kolektīvu vadītājiem, virsvadītājiem un izglītības iestādēm. Grāmata atklāj Skolu jaunatnes deju svētku kustības veidošanās izaugsmi un šīs skaistās tradīcijas nostiprināšanos. Šajā izdevumā iekļauti gan jau notikušo svētku apraksti, gan arī lielkoncerta "Saule vija zelta rotu" sagatavošanas gaita, arī intervijas ar goda virsvadītājiem, fotogrāfijas, vēsturiski materiāli un vēl daudzas citas gan deju profesionāļiem, gan amatieriem interesantas lietas.

KONTEKSTS:

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises #dziedundejo2021 notiek no 12. jūlija līdz oktobra beigām. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt