Dziedot dzimu, dziedot augu

Tautas tērpa ienākšana dziesmu svētkos un citas tradīcijas

Dziedot dzimu, dziedot augu

III Vispārīgie dziedāšanas svētki (1888)

II Vispārējie dziesmu svētki (1880)

II Vispārējie dziesmu svētki iezīmēja latviešu profesionālās kormūzikas sākumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

II Vispārējos dziesmu svētkos atskaņoja gan garīgo, gan laicīgo mūziku, neiztrūka arī koru karu, un pirmatskaņojumu piedzīvoja vairāki latviešu komponistu darbi.

Laiks no I līdz II Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1880.gadā bija ļoti auglīgs latviešu profesionālās mūzikas attīstībā, kad latviešu jaunieši – Vīgneru Ernests un Andrejs Jurjāns – sāka apmeklēt konservatorijas, lai kā akadēmiski izglītoti skaņraži papildinātu koru repertuāru ar jauniem darbiem.

Šo septiņu gadu laikā, kuri šķīra pirmos un otros svētkus, bija sācis darboties latviešu teātris, iznāca Jāņa Cimzes "Dziesmu rota”, Vīgneru Ernesta dziesmu krājums "Latvija”, Baumaņu Kārļa "Austra”, Jurjānu Andreja "Dainas”, Oskara Šepska "Dziesmiņas”. Jauno autoru darbi papildināja līdzšinējo dziesmu svētku repertuāra veidotāju – brāļu Cimžu devumu, bija vairojies arī dziedātāju skaits – virsdiriģentu Jāņa Bētiņa un Indriķa Zīles vadībā sapulcējās jau 69 kori ar 1624 dziedātājiem. Un 1155 no minētā dziedātāju skaita bija tieši vīru balsis.

Pavadījuma atskaņošanai svētkos tika nolīgts profesionāls vācu pūtējorķestris, un 1880.gada 17.jūnijā, kas pēc mūsdienu kalendāra ir 29.jūnijs, svētki varēja sākties. Pusvienos dienā tika rīkots atklāšanas akts jeb svētku pagalma atdarīšana Jēkaba laukumā – tas sākās ar koru nodziedāto korāli "Dievs Kungs ir mūsu stipra pils”, pēc kura arhitekts Jānis Baumanis atklāja svētkus, nododams dalībnieku rīcībā karogiem grezno­tās telpas.

Nākamajā dienā II Vispārīgajos dziedāšanas svētkos izskanēja garīgās mūzikas koncerts. Pēc tā kori svinīgā gājienā devās uz Daugavmalu, kur tos Rīgas pilī sagaidīja svētku protektors Vidzemes gubernators. Noslēgumā kori nodziedāja Jāņa Cimzes tautasdziesmas apdari "Rīga dimd”, kam sekoja Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka advokāta Krišjāņa Kalniņa runa un Krievijas impērijas himna.

Trešajā dienā tika rīkots svētku gājiens, kura laikā ielu malās bija sapulcējušies ziņkārīgo skatītāju pulki, lai noskatītos pēc alfabēta sakārtoto koru parādē. Gājiena dalībnieku noskaņojumu raksturo Jēkaba Lautenbaha-Jūsmiņa rakstītais:

"Vai tas nava lie­lisks dziedāšanas svētku nopelns, kuri devuši izdevību latviešiem parādīties, cik smalki, cik izglītoti viņi ir, ka arī viņi augstmaņu un karaļu ciltij pieder, ka arī caur viņu dzīslām tek virsaišu asinis!”

Sekoja laicīgais koncerts, kuru noklausījās ap 10 000 klausītāju. Pēdējā dienā risinājās dziesmu kari, kuros piedalījās 18 kori, no tiem 11 jauktie un 7 vīru kori. Pēc noteikumiem katram korim bija jāatskaņo divas tādas dziesmas, kas neatkārtojās citu sacensības dalībnieku repertuārā un neietilpa arī dziesmu svētku koncertu programmā. Žūrijas komisijā bez abiem virsdiriģentiem piedalījās vēl Baumaņu Kārlis, Jurjānu Andrejs un Oskars Šepskis.

II Vispārīgie dziesmu svētki atnesa uzvaru dziesmu karā Vietalvas labdarības biedrības dziedātājiem Jāņa Cimzes audzēkņa, diriģenta Jura Kalniņa vadībā, kuri tika godalgoti ar īpašu balvu – sudraba liru kora karoga kāta uzgalim. Kori ar viņa vadoni cildināja klausītāji, slavēja un daudzināja latviešu, vācu un krievu laikraksti.

Koru sacensībai vakarā sekoja svētku balle, kurā paziņoja uzvarētājus un izdalīja balvas. Šai svētku īstajā noslēgumā jeb – kā tad mēdza sacīt – "beigās pašās beigās" vēlreiz tika sumināti rīkotāji, dziedātāji, diriģenti un virsdiriģenti Bētiņš ar Zīli, kam Kokneses dziedātāju biedrības priekšnieks Jānis Stučka visu dziedātāju vārdā pasniedza sudraba vainagus un takts zižļus.

1880.gada dziesmusvētkos kopkora repertuārā jau bija 29 dziesmas, no kurām 11 bija piecu latviešu autoru darbi.

Programmā parādījās pirmais Jurjānu Andreja skaņdarbs – tautas dziesmas "Ej, saulīte, drīz pie Dieva” apdare.  Togad pirmoreiz arī izskanēja doma par tautas tērpa nozīmi svētkos un pirmoreiz izskanēja Baumaņu Kārļa "Kā Daugava vaida” jeb "Trimpula”, un mūsu kordziedāšanas druvā valdīja liela rosība, kuras nākamā virsotne bija III dziesmu svētki.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti