Svētkus tolaik rīkoja Latviešu biedrība ar Jāni Čaksti priekšgalā, kurš bija jauns advokāts. Svinīgi viņš kāpa uz skatuves, kur bija sapulcējušies dziedātāji, lai noturētu uzrunu. Dziesmai Jelgavā vienmēr bijusi nozīmīga vieta, bet 1895. gadā šeit notiek 4. Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki, kuru kopkori veido 3000 dziedātāju. Režisors Uģis Brikmanis stāsta, ka par šo laika periodu ir daudz domājis.
"Par to brīdi, kad te brauc Jansons-Brauns, par to brīdi, kā raksta Elza Rozenberga savās dienasgrāmatās, kad kūsā ideju pilna dzīve. Es domāju, ka nav vairs mūsu paaudzes spēkos iztēloties to spēku, kas bija Zemgalē un Kurzemē, pirms pāri pārbrauca Pirmais pasaules karš," stāsta režisors Uģis Brikmanis.
Un tomēr šis notikums nav aizmirsts. 120 gadus pēc vienīgajiem Dziesmu svētkiem, kas notika ārpus Rīgas, izveidots speciāls Jelgavas svētku koris, kurā apvienojušies labākie dziedātāji no 11 apkaimes koriem, un koristu rindas papildina arī diriģenti.
"Galvenā ideja ir nevis koncertprogramma, bet gan pats kolektīvs - Jelgavas svētku koris, un tā ir kā atgriešanās pie pamatvērtībām," uzsver koncertuzveduma idejas autors, diriģents Guntis Pavilons.
Koncertuzvedumā ''Mirdzi kā zvaigzne'' goda vieta ierādīta skaņdarbiem, kurus komponējis Emīls Dārziņš, kam šogad apritētu 140. gadskārta. Dāziņa skaņdarbos ieskanas arī šā gada jubilāru Raiņa un Aspazijas dzeja.
Plašāk 120. gadskārta kopš Jelgavā notika Dziesmu svētki tiks atzīmēta maija nogalē.
