Kā paredz ierosinātie grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” - ja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darbdiena nosakāma par brīvdienu, līdzīgi kā 4.maijā un 18.novembrī.
Savukārt Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienai piešķirams svētku dienas statuss bez brīvas nākamās dienas - līdzīgi kā 1.janvārī vai Jāņos. Tātad papildu brīvdiena visiem pienāktos vien reizi piecos gados.
Kultūras ministrija uzsver - pērn panāktais pagaidu risinājums, kad svētku dalībnieki varēja pieteikties brīvdienai pēc svētkiem, bet pēc tam to atstrādāt, pilnībā nesasniedz mērķi, jo svētku noslēguma koncerts ir augstākā virsotne nedēļu ilgajiem visas nācijas kopā sanākšanas svētkiem. Iebildumi pret potenciālo brīvdienu ir uzņēmējiem, kuri bažījas par ieņēmumu kritumu.
Ja valdība brīvdienai "dos zaļo gaismu", likuma grozījumi vēl trīs lasījumos būs jāskata Saeimas deputātiem. Atturīgs par iespējamo brīvdienu pēc Dziesmu svētkiem līdz šim bijis Valsts prezidents, kura rokās būs likumu izsludināt vai nodot atpakaļ parlamentā.
