Svētku lāde

IX un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus atceras Arvīds Platpers

Svētku lāde

Haralds Bārzdiņš: Šobrīd diemžēl mainījusies vecāku attieksme pret viņu bērnu pienākumiem

Horeogrāfe Baiba Šteina: Par šī gada svētkiem man ir spilgtas atmiņas un arī neizpratne

Horeogrāfe Baiba Šteina: Nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem vajadzētu būt vairāk bērnišķīgiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

"Par šī gada svētkiem man ir spilgtas atmiņas un arī neizpratne. 29. jūlijā biju vienīgā Goda virsvadītāja, kas nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Šajā nosacītajā svētku gājienā, kas bija ļoti skaists un sirsnīgs, man neizprotamu iemeslu dēļ nepiedalījās neviens no deju svētku mākslinieciskajiem vadītājiem, tāpēc man ir dīvaina sajūta," LR3 "Klasika" raidījumā "Svētku lāde" neslēpj leģendārā horeogrāfe un pedagoģe, tautas deju ansambļa “Zelta sietiņš” dibinātāja un vadītāja, daudzu deju svētku virsvadītāja Baiba Šteina, kura ar Dziesmu un deju svētkiem cieši saistīta kopš 1955. gada. Kopumā Baibas Šteinas mūžā bijuši 25 dziesmu un deju svētki – gan skolēnu, gan pieaugušo.

"Svētku lāde"

Spilgti notikumi caurstrāvo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturi. Cik īsti sena tā ir? Kad draudžu un pagastskolu skolotāji saprata, ka ar mācēšanu lasīt, rakstīt un rēķināt vien bērna attīstībai nepietiek?

Par pārmaiņu vējiem, atmodas vēsmām, personībām un iešanu plašumā ciklā "Svētku lāde" stāsta savas jomas profesionāļi, erudīti aculiecinieki un pieredzes bagāti dalībnieki.

"Vai tos sauksim par svētkiem vai nesauksim? Es tos uzskatu par svētkiem, bet savādākiem, īpatnējiem, un gan saviem pedagogiem gan dejotājiem saku: "Mīļie, tie ir vienreizēji! Tādu svētku vairs nebūs nekad! Jūs būsiet tā paaudze, kas būs pieredzējusi kaut ko unikālu." Vai tas ir slikti vai labi – tas cits jautājums, bet mēs tos esam novadījuši godam, jo bija skolas, kas tiem gatavojās četrus un pat piecus gadus, un tad nepielikt šiem svētkiem punktu būtu vienkārši noziegums," ir pārliecināta Šteinas kundze.

Viņa uzsver: "Bērnam ir svarīgi redzēt sava darba rezultātu. Bija jābūt kaut kādam punktam, jo nevar strādāt, strādāt un tad izčākstēt… Atcerēsimies šos svētkus un domāsim par nākošajiem. Un, domājot par nākošajiem, gribas sacīt, ka tiem vajadzētu būt vairāk bērnišķīgiem.

Protams, saule var vīties un gadskārtas var mīties, bet šīs lielās kategorijas – zīmes un ornamenti – viss tas ir labi, bet vairāk vajadzētu būt bērnu pasaulei, vairāk vajadzētu vērsties latviešu literatūras klasikas virzienā.

Mums ir "Annele" un mums ir "Boņuks"… Tā bagātība, kas ir Plūdonī, Fricī Bārdā. Plūdonim gandrīz katrs dzejolītis ir deja.

Cik jaunu elementu ienest deju svētkos? Varbūt, ka var, bet varbūt veidot to kā atsevišķu bloku, nevis bāzt starp latviskajiem blokiem, jo tas nojauc to plūdumu.

Par to vajadzētu sākt domāt jau rīt, jo cik tad ir atlicis līdz nākamajiem svētkiem? Lai tie izdodas, lai tie ir latviski un lai tie patīk visiem!"

"Svētku lāde"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti